Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.
Kultūras ministrija pamodās
Kultūras ministre Agnese Lāce (PRO) LTV “Rīta panorāmā” sacīja, ka Kultūras ministrija ir vērsusies Rēzeknes pašvaldībā, aicinot iekļaut tās un Mūzikas padomes pārstāvjus jebkāda koncertzāles pārvaldības tālākā scenārija izstrādē. Atbilde no pašvaldības vēl neesot saņemta. Protams, “svētku laikā šādā steigā pieņemt lēmumu par tik stratēģisku vietu mūsu kultūrtelpā nedrīkst”, saka ministre.
Protams, nedrīkst, jo Rēzeknes pašvaldības dotācija koncertzālei gadā ir 38% no visiem ieņēmumiem, tie ir aptuveni 700 000 eiro, VKKF tiešā dotācija ir 240 000 eiro. Pašvaldības un valsts dotāciju sadalījumu var mainīt, bet par to vajag runāt visām iesaistītajām pusēm. “Taču tas, ka valsts šobrīd faktiski nav iesaistīta šajās sarunās, mums liedz to piedāvāt,” ministre sacīja.
Iznākumam jābūt labam
“Gora” jautājumā “ienāca” arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš sarunā ar “Neatkarīgo” izteicās: “Rēzeknes mērs Bartaševičs, izvērtējot situāciju, saprata, ka “Gora” nodošana privātās rokās nav iespējama. “Gors” ir ne tikai reģionālas, bet arī nacionālas nozīmes kultūras centrs, un to nedrīkst nodot nomā privātās rokās. Mēs taču zinām, kāda mums bijusi pieredze ar citiem kultūras objektiem, piemēram, ar Operetes teātri, kas “izbeidzās” diezgan ātri. Kultūras politiku nosaka valsts, nevis nosacītas tirgus prasības, par kurām mēs ne visi būtu priecīgi.”
Valsts prezidents ir gandarīts par to, ka kultūras ministre, ministru prezidente, finanšu ministrs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija noreaģēja operatīvi un sarunu grupa ir izveidota. “Būtu labi, ja “Gors” būtu valsts nozīmes kultūras centrs, ņemot vērā Latgales attīstības tendences. Arī drošības viedoklis svarīgs: viens ir Daugavpils universitāte kā izglītības un kultūras centrs, latviskās un latgaliskās identitātes centrs, otrs centrs ir “Gors”. Šie abi objekti jāskata ne tikai kā pilsētu centri, bet arī kā drošības salas.” Prezidents uzskata, ka valsts un pašvaldību institūciju iesaiste ir laba, tāpēc arī iznākumam jābūt labam.
Nedrīkst atdod privātās rokās
Kad Liepājā tapa koncertzāle “Lielais dzintars”, tam blakus cieši stāvēja toreizējais pilsētas mērs Uldis Sesks. “Tas bija finansiāli grūts lēmums. Tieši tajā laikā bija bankrotējis “Metalurgs”, Eiropas fondi tika nogriezti, daudz kas bija jāpārprojektē, privātās institūcijas atteicās, Liepāja nevarēja sev visu uzkraut uz pleciem. Un tomēr mēs to izdarījām. Rīga to nemāk izdarīt vēl šodien,” sarunā ar Neatkarīgo teic Sesks.
Sesks smaidot teic, ka liepājnieki jau pirms simt gadiem gribējuši koncertzāli. “Turklāt mums tagad ir otrais valsts nozīmes simfoniskais orķestris, tam taču kaut kur “jādzīvo”. Kādreiz tam bija mēģinājumi partijas komitejas zālītē, bija izcils mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Liepāja ir mūzikas pilsēta, kur izaudzināti mūziķi pašiem savā mūzikas skolā. Un tagad nevienu brīdi mēs nenožēlojam, ka esam uzcēluši koncertzāli, jo koncerti ir labi apmeklēti, izpārdoti. Pamēģiniet nopirkt biļetes uz Lūsēna vai Muktupāvela koncertiem,” teic Sesks.
Runājot par Rēzeknes “Goru”, Sesks domā, ka rēzekniešiem nav naudas, ar ko uzturēt šo koncertzāli. “Bez pilsētas dotācijām šī koncertzāle acīmredzot nevar dzīvot. Mūsu gadījumā “Lielajā dzintarā” ir arī mūzikas skola, notiek tautas mākslas pasākumi, ko finansē vai nu pašvaldība, vai Eiropas fondi. 700 000 eiro dotācijas Rēzeknes “Goram” - tā ir liela dotācija, un pilsētas vadība bijusi pārāk optimistiska, cerot, ka pilsētas ekonomika attīstīsies. Nevajadzēja ar to Rēzeknes SPA celšanu tik daudz aizrauties,” piebilst Sesks, “tādas lietas nevajag uzkraut pusbankrotējošai pilsētai.”
Viņš uzskata, ka “Goru” nedrīkst atdot privātās rokās, par to jādomā valstiski. “Par to jādomā gan Kultūras, gan Izglītības ministrijai, pat Aizsardzības ministrijai - lai sarīkotu patriotiskus pasākumus.”
Sabiedrība ir jāaudzina
Ināra Groce, Rēzeknes domes opozīcijas deputāte, uzskata, ka Rēzeknes domē visu vienpersoniski izlemj domes priekšsēdētājs Bartaševičs. “Darba grupa - kā viņš pats izteicās - viņam bija vajadzīga, lai izveidotu noteikumus, kas atbilst privātam telpu nomniekam,” Neatkarīgajai stāsta Groce, “taču sabiedrības un Valsts prezidenta neformāla spiediena rezultātā Bartaševičs vairs neizskata iespēju atdot “Goru” privātam uzņēmējam. Iespējams, tā būs vai nu kapitālsabiedrība, vai arī viņš vēlas runāt ar valsti. Tad kredīti būtu jāatdod valstij. Bet jāpiebilst, ka kredītus viņš ir pagarinājis uz vairākiem gadiem, aizņemoties pie reizes arī savam SPA projektam.”
Groce uzskata: ja nebūtu sācies troksnis, jau nākamajā gadā tiktu izsludināta izsole. “Tagad viņš saprot, ka tik vienkārši vairs nebūs, un tādas darbības viņam varētu maksāt krēslu,” piebilst Groce.
Ināra Groce ir viena no “Gora” idejas autorēm. “Mēs bijām darba grupā, kas kopā ar Kultūras ministriju izstrādāja idejas koncepciju. Braukājām par Eiropas koncertzālēm, jo Latvijā tādu paraugu nebija. Protams, sapratām, ka bez pašvaldības finansējuma “Gors” nevarēs eksistēt. Vajadzētu lielāku pašu radīto kultūras produktu. Un vēl - mēs bijām cerīgāki par apmeklētājiem. Jā, Rēzeknē ir slimnīcas, skolas, taču šī sabiedrības daļa nav tik aktīva “Gora” apmeklētāja. Daudzi saka: nav īstais repertuārs. Bet neviens jau nav pateicis, kāds ir “īstais”! Sabiedrība ir jāaudzina, jo liela tās daļa diemžēl nav lojāla Eiropas vērtībām,” atzīst Groce.
Domes priekšsēdētāja padomniece stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības iesaistes jautājumos Valērija Jupatova apliecināja, ka domes priekšsēdētājs piekrīt Valsts prezidenta viedoklim, ka “Goram” jāpaliek publiskajā pārvaldībā. “Preses konferences laikā domes priekšsēdētājs akcentēja, ka pašvaldība neplāno “Goru” atdot privātīpašniekiem. Mēs aicināsim Kultūras ministriju piedalīties darba grupā. Un tā nav taisnība, ka pašvaldība nenāk uz kontaktu. Vēstuli no KM saņēmām piektdien vakarā, un loģiski, ka atbilde pirmdien vēl nevarēja būt uzrakstīta,” saka Jupatova.
Tiešām - sabiedrība ir jāaudzina, kā teica Ināra Groce. Iespējams, ka tieši sabiedrības spiediena dēļ “Gors” netiks atdots nezin kam.
