Kas ļauj agresorvalsts diversantiem Baltijas jūrā bojāt zemūdens infrastruktūru – iezīmētu vietu trūkums, kur izlaist kuģim enkurus, vai NATO kuģu trūkums – par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem aptaujājām militāros un sakaru jautājumu ekspertus.
Krievijas kuģi sāka veikt sabotāžas aktus Baltijas jūrā salīdzinoši nesen. Bet divu zemūdens kabeļu bojājumi 2024. gada novembrī aktualizēja jautājumu par Baltijas valstu infrastruktūras drošību zem ūdens, kaut arī bojājumi tika pamanīti arī pirms tam. Šādas Krievijas “izpriecas” ir notikušas regulāri, arī tagad - 2. janvārī Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis, taču sakari Latvijā nav traucēti. Iespējamo vainīgo kuģi aizturēja un kopā ar apkalpi nogādāja Liepājas ostā. Kuģis jau esot palaists tālēs zilajās - neesot vainīgs. Bet ko vēl varam sagaidīt no “draudzīgās” austrumu kaimiņvalsts?
Optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja kopš 1995. gada pieder zviedru privātkompānijai, tas Sventāju savieno ar Zviedrijas Gotlandes salu, un tas tika bojāts arī 2025. gada pavasarī. Patlaban uzsākts kriminālprocess. Interesanti, ka pērnā gada augustā Somijā tiesas priekšā stājās Krievijas “ēnu flotei” piederošā tankkuģa “Eagle - S” apkalpe, lai sāktu skatīt krimināllietu par zemūdens kabeļu sabojāšanu Somu jūras līcī.
Kuka salās reģistrētā naftas tankkuģa kapteinis un divi vecākie virsnieki - viens no Indijas, divi no Gruzijas - tika apsūdzēti par kuģa enkura vilkšanu pa jūras gultni aptuveni 90 kilometrus, sabojājot piecus zemūdens kabeļus. Protams, internacionālā brigāde uzstāja, ka tas noticis nejauši, bet ir diezgan grūti iedomāties, ka apkalpe nepamanīja enkuru 90 kilometrus velkamies pa grunti.
Aizstāvība toreiz apgalvoja, ka Somijai nav juridisko tiesību izskatīt lietu, jo kabeļi atradās ārpus Somijas teritoriālajiem ūdeņiem, taču prokuratūra apgalvoja, ka apkalpe tīši nav pildījusi savus pienākumus, jo incidents apdraudēja Somijas energoapgādi un kritisko infrastruktūru, tāpēc valstij ir tiesības izskatīt lietu. Prokuratūra pieprasīja katram apsūdzētajam piespriest vismaz divu gadu un sešu mēnešu ilgu cietumsodu.
Juris Maklakovs, bijušais NBS komandieris, sarunā ar “nra.lv” pauda, ka Baltijas jūrā vajadzētu būt norādēm, kur var droši izlaist enkurus, izvietot bojas. “Ir reāla karte, kas norāda kabeļu virzienu
un atrašanās vietas. Bet vai kuģu kapteiņi vienmēr seko šīm kartēm?” šaubās Maklakovs.
Toties viņš nešaubās par to, ka varam sagaidīt arvien jaunus sabotāžas aktus. “Ne velti mēs esam NATO, kas mums palīdzēs saglabāt drošību. Par Eiropas Savienību es neesmu tik optimistisks,” saka Maklakovs.
Viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots savukārt sarunā ar “nra.lv” norādīja, ka no sabotāžas aktiem izvairīties var, bet tos pilnībā izslēgt nav iespējams. “Tas ir likumsakarīgi,” viņš turpina, “bet ne vienmēr tās ir sabotāžas. Tās notiek arī jūrniekiem. Man pašam savā laikā gadījās, ka ar enkuru nejauši biju aizķēris kabeli. Vai mēs varam sagaidīt sabotāžas aktus jūrā? Noteikti. Un sabotāžu var veikt jebkur. Sekas tikai var būt dažādas. Ja sabotāža notiek gaisā, tad cilvēku upuru skaits ir lielāks. Bet arī uz zemes upuru skaits var būt liels: nupat Šveices Alpu kūrortā Kranmontanā bāra ugunsgrēkā sadega 40 cilvēki. Tā nebija sabotāža. Savukārt sabotāžas ir viens no cilvēku iebiedēšanas veidiem.”
Sabotāžu un terora aktu veicēji parasti uzvedas kā ielas huligāni: ja viņiem nedod atpakaļ pa zobiem, viņi kļūst arvien agresīvāki un nekaunīgāki. Tāpēc rodas pamatots jautājums: kāpēc Baltijas jūra nav pietiekami “aizņemta” ar NATO kuģiem? Protams, šim lēmumam jānāk no visām NATO valstīm vienbalsīgi. Bet kā citādi izsist zobus agresorvalsts huligāniem?
Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis “nra.lv” atzīst, ka NATO kuģiem Baltijas jūrā vajadzētu būt vēl vairāk. “Domāju, ka jāpieņem lēmums pārbaudīt visus kuģus, kuri peld pa Baltijas jūru. Bet lieta tāda, ka tie “ēnu kuģi” peld neatkarīgajos ūdeņos. Tātad jāpieņem lēmums, ka jāpārbauda pilnīgi visi kuģi, kaut arī tie peld neatkarīgajos ūdeņos,” teic Augulis.
“Ēnu kuģu” problēma ir sarežģīta. Ja tiktu slēgti galvenie Baltijas jūras ceļi, šāda rīcība krietni kaitētu Krievijas ekonomikai, un tas atkal būtu pamats jaunam konfliktam. “Ēnu flotes” skaits ir milzīgs: aptuveni 1400 kuģu pieder “ēnu flotei”, kas kuģo pasaules ūdeņos.
Nav grūti iedomāties, cik bieži šādi kuģi sarauj sakaru kabeļus. Tie ir visērtākie sabotāžas mērķi. Aptuveni 99% pasaules datu pārraides notiek zem ūdens. Jo seklāk kabelis ir ierakts, jo vienkāršāk to pārraut. Tāpēc steidzami jāsāk domāt par Baltijas jūras aizsardzību.
