Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.
Laikā, kad no kaimiņu valsts var sagaidīt tikai nāvi, ciešanas un iznīcību, ukraiņi nepadodas. Elektrību Kijivā var sagaidīt burtiski pa saujai, elektriķi strādā kā brīnumdari, pussagrauto namu pagalmos pulcējas cilvēki, kurina ugunskurus, vāra zupu, sildās. Bet tā dēvēto miera sarunu laikā Abū Dabī krievija (ar mazo burtu) rīkojas īpaši ciniski: uzlaiž kaudzi dronu Kijivai, kas pārcieš īpaši bargo ziemu.
Latvijai nav siltuma, ko aizsūtīt ukraiņiem. Toties ir iespējas realizēt gan militārās, gan nemilitārās iniciatīvas. Tā, piemēram, Ukraina saņems vēl vienu Latvijā ražotu bezpilota ūdens dronu. Šis drons ir krietni lielāka izmēra ierīce, un tā palīdzēs Ukrainas bruņotajiem spēkiem novērošanai no ūdens. Pirmo ūdens dronu Latvija uz Ukrainu nosūtīja pavasarī, un tas joprojām strādā. Latvijā izstrādātais ūdens drons ir paredzēts patrulēšanai, izlūkošanai, meklēšanas un glābšanas darbiem, kā arī dažādu atbalsta uzdevumu veikšanai.
Droni, protams, siltumu neražo, taču Latvija var un tā palīdz citādi. Latvijas iedzīvotāji turpina aktīvi ziedot naudu Ukrainas brīvības cīnītājiem - pērn “ziedot.lv” vien saņēmusi sešus miljonus eiro, no kuriem četri miljoni atvēlēti militārās jomas iepirkumiem, droniem, mašīnām, ģeneratoriem.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas apkopojumu, ko mums sniedza Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietniece Madara Apsalone, Latvijas kopējais valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2025. gada 3. decembrim sasniedza vismaz 970 miljonus eiro, kas veido 0,6% no valsts IKP minētajā periodā.
2025. gada nogalē Latvija iemaksāja 217 tūkstošus eiro Enerģētikas kopienas izveidotajā Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā, lai stiprinātu Ukrainas enerģētisko noturību, reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai.
Latvijas kopumā sniegtais atbalsts Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondam ir 617 tūkstošu eiro apmērā. Šīs iemaksas veicina infrastruktūras atjaunošanu un iedzīvotāju piekļuvi kritiski svarīgiem pakalpojumiem. Latvija turpinās veikt ikgadējas iemaksas fondā.
Latvijas enerģētikas uzņēmumi 2025. gada laikā Ukrainas enerģētikas sektora atbalstam veikuši ziedojumus vismaz 226 tūkstošu eiro apmērā, piegādājot saules paneļus un saistīto aprīkojumu, transformatoru, transformatoru eļļu un transportlīdzekļus. Aktīvi tiek meklētas papildu iespējas sniegt atbalstu infrastruktūras atjaunošanai un iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai. Šobrīd ir procesā papildu ģeneratoru, transformatoru un transformatoru eļļas ziedojumu nogāde Ukrainai.
Ņemot vērās plašās vajadzības, pienesumu Ukrainas enerģētiskās noturības stiprināšanai var un sniedz arī enerģētikas uzņēmumi caur to biznesa darbību. Tā, piemēram, 2025. gadā Latvijas uzņēmums “Fortes” Ļvivā uzstādīja divas koģenerācijas stacijas, kas spēj darboties arī “salas” režīmā bez sinhronizācijas ar elektrotīklu. Tas nodrošina automātisku pāreju uz autonomu darbību elektroapgādes pārtraukuma gadījumā, ļaujot uzņēmumam patstāvīgi nodrošināt sevi ar elektroenerģiju un siltumu.
2026. gada ziema Ukrainai ir kļuvusi par vissmagāko pārbaudījumu gandrīz četrus gadus ilgajā cīņā pret Krievijas agresiju. Ukrainas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv” ir uzsākusi līdzekļu vākšanas kampaņu “Siltums Ukrainai no Latvijas” (https://www.ziedot.lv/siltums-ukrainai-no-latvijas-5859), lai atbalstītu Ukrainas enerģētikas sistēmu.
Visi kampaņas laikā savāktie līdzekļi tiks pārskaitīti Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondam, nodrošinot finansējumu steidzamākajām vajadzībām - iekārtu, rezerves daļu, degvielas un citu materiālu iegādei, kas nepieciešami bojātās infrastruktūras atjaunošanai, kā arī elektroapgādes un siltumapgādes uzturēšanai Ukrainā.
Ukraiņi ir apbrīnojami. Naidu un nicīgumu pret okupantiem viņi savpatnā veidā izrāda arī ar to, ka iet uz teātri un operu. Jūs mēģināt mūs iznīcināt, bet mēs augam. Kultūrā, dailē. Kaut arī ģeneratori piepilda teātra telpu ar puslīdz siltu gaisu, tik un tā jāsēž siltās drēbēs. Ukraiņi uzskata, ka kultūras stīga jāsaglabā arī bērnos: vecāki bērniem lasa daudz grāmatu, bet tikai ukrainiski. Kijivā notiek grāmatu tirdziņi, cilvēki tiekas ar rakstniekiem.
Kad 2022. gadā sākās krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, visu Ukrainu pārņēmis vienotības gars, kas arvien pastiprinās: ukraiņus neuzvarēt.
Protams, nav iespējams pierast pie kara, un tomēr daudzi ukraiņi atzīst, ka ir pielāgojušies nemitīgajiem elektropadeves un sakaru traucējumiem, apšaudēm, aukstumam. Daudzas valstis palīdz ar elektroģeneratoriem, līdz ar to tas labs atspaids mājām, kurās ir lifti.
Bet kopumā situācija Kijivā, spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajos tīklos, ir briesmīga. Grūti iedomāties, ka stundām ilgi jāatrodas telpās, kur gaisa temperatūra tuvojas nullei, ka jāuztraucas, vai pietiks pārtikas produktu. Sirsnīgi novēlu krievijas neliešiem taisnīgu atmaksu.
