Šajā ziemā dzīvniekiem neklājas viegli. It sevišķi, ja uznāk 30 grādu sals. Cieš gan kaķi un suņi, gan putni – lieli un mazi. “Neatkarīgā” iztaujāja Tukuma dzīvnieku patversmes saimnieci Simonu Grunduli un biedrības “Drauga spārns” dibinātāju Aneti Asari-Siņevolnovu. Ir vairāki veidi, kā varam palīdzēt mūsu draugiem.
“Vienmēr ziema ir bijusi ziema, vasara ir bijusi vasara, bet tagad cilvēki brīnās par dabu,” teic Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, kuras pārziņā ir 35 suņi un vairāki kaķi. “Kaķis aukstumā atradīs patvērumu kādā kastē vai pagrabā, kāds suns, iespējams, diemžēl kaut kur būs nosalis. Ja ir pagrabs vai kāda kaste pie mājas, ieliec tur kādu šalli vai sedziņu. Bet vismaz par saviem mājdzīvniekiem ir jāpadomā un jāparūpējas. Kāda cilvēka rokās nonāk dzīvnieks, tāds arī veidojas viņa liktenis.”
Grundule uzskata, ka kontrolējošajām iestādēm vajag mazāk sacerēt rakstiņus un reklāmas, bet biežāk braukt uz viensētām, lai pārbaudītu, kā tiek uzturēti dzīvnieki. “Daudziem cilvēkiem nav datora, kur palasīt pamācības, bet arī pastkastītēs var ielikt lapiņas, kur rakstīts, kā palīdzēt dzīvniekiem karstā vai aukstā laikā. Varbūt tad valdība šiem kontrolieriem pie algas piemetīs kādu eiro?” smejas Grundule.
Viņa noliedz izdomājumus, ka karstā laikā suņiem vairāk jādzer ūdens. “Suns izdzer tik, cik viņam gribas, nav jāizdomā nekādi mīti par dzīvniekiem. Neviens dzīvnieks nenomirst no slāpēm ne ziemā, ne vasarā. Bet par to auksto ziemu… Neesmu redzējusi nevienu nosalušu suni vai nosalušu kaķi. Kaķis dažkārt guļ sniegā, salocījis zem sevis kājiņas. Es pārbaudu to vietu, kur kaķis gulējis, un tā ir silta. Dzīvnieks zina, kā viņam ir labāk, dzīvnieks ir gudrs. Mūsu kaķi lēkā pa sniegu kā stirnas, neesmu redzējusi nevienu kaķi ar apsaldētām ķepām. Es nerunāju par maziņiem, novārgušiem, traumētiem kaķīšiem, tas ir cits stāsts. Tādiem jādod treknāka barība, jāārstē,” teic Simona Grundule.
Viņa aicina netaisīt histērijas par auksto laiku. “Mēs esam pieredzējuši pat 32 grādu aukstumu. Jākoncentrējas uz darbību, nevis histēriju. Un nav mums nekādu dižo sponsoru, ir ziedojumi, arī Tukuma dome palīdz. Vasarā mēs gatavojamies ziemai: vācam malku. Kaķu mājai elektrību nevaram pievilkt - tas mēnesī izmaksātu ap 1000 eiro. Bet jākoncentrējas nopietni: lai ir ēdiens, elektrība un siltums. Vienu dienu izliku feisbukā reklāmiņu no mūsu dzīvnieku bļodiņām, nākamajā dienā cilvēki mums saziedoja 200 eiro. Lūk, divām dienām jau ir ēdiens. Ja tu, cilvēk, te strādā, tev ir jāplāno un jādomā, kā pabarot, kā sasildīt, kā izārstēt dzīvnieciņus,” saka Grundule.
“Mēs strādājam, mums ir nobrāztas rokas. Ja kaut kur ir cirsma, vācam zarus. Mēs esam vecā kaluma cilvēki, mēs nesēžam un nediņģējam, jo klāt neviens neko nenesīs. Diemžēl pilnīgi visus kaķus un suņus mēs nevaram pie sevis izmitināt: tas nav iespējams - ziemā paņem, vasarā palaiž vaļā, lai staigā pa ielām,” teic Grundule.
Viņa prāto: “Kad Dieviņš radīja suni un kaķi, viņš tos padarīja par mīļdzīvniekiem. Taču daļa cilvēku viņus sāk uzskatīt par invazīvajām sugām. Bet kaķītis taču nāk pie cilvēka, kam jārūpējas par vārgāko. Kaut kādas materiālās vērtības tu nevari likt augstāk par kaķa likteni. Dzīvnieku tu nevari ienīst, cilvēku tu vari ienīst. Dzīvnieks nāk pie tevis lūgt palīdzību. Palīdzēsim dzīvniekiem katrā gadalaikā.”
Izteikti auksts laiks Latvijā ir pieredzēts arī agrāk. Kāda veterinārās klīnikas darbiniece stāstīja, ka uz klīniku ticis atvests kaķis, kurš bija apsaldējis ķepu spilventiņus. Lietojot antibiotikas, kaķītim ķepas tika saglābtas.
Cieš arī suņi. Īpaši tie, kurus saimnieki bezatbildīgi atstāj ārā pie ķēdes. Apsaldēšanās dēļ suņiem iekaisis urīnpūslis. Un tas jau ir ļoti nopietni.
Ārā dzīvojošiem kaķiem aukstumā var palīdzēt, atverot pagrabus. Protams, ne visi mājas iedzīvotāji tam piekritīs, bet, ja labi pameklē, var atrast vietas, kur izvietot speciāli būvētas kaķu mājiņas.
Kaķiem labākais variants ir izolētas kaķu būdiņas, kas var šķist pat par mazām, bet, tādās mitinoties, kaķis saglabā savu siltumu. Tās var iegādāties veikalos, bet tās no lētiem un pieejamiem materiāliem var izgatavot jebkurš vīrietis, kuram rokas aug pareizajās vietās.
Kaķu mājiņai jābūt ar jumtiņu, izolētai un segtai, vēlams - uz neliela paaugstinājuma, lai tajā neiekļūtu eži, grauzēji vai kukaiņi. Kaķu mājiņām jābūt gana smagām, lai tās neapgāztu vējš. Un, jo biezāka grīda un sienas, jo siltāk kaķim. Ja nav žēl, mājiņā var ielikt trauciņu ar ēdienu.
Biedrības “Drauga spārns” dibinātāja Anete Asare-Siņevolnova izstāstīja gan par gulbjiem, gan par citiem putniem. Gulbjus, kuri nav aizlidojuši uz siltzemēm, var piebarot ar auzu pārslām, graudiem, rīvētiem burkāniem, zaļumiem, salātiem, bet gulbjiem neder saulespuķu sēklas. Un nebarot gulbjus ar maizi! Viņi paliek no tās atkarīgi, tāpēc nereti paliek Latvijā. “Ziemā jāvēro, vai gulbji nav iesaluši ledū. Nesen bija gadījums, ka cilvēki pamanīja divus gulbjus, viens diemžēl jau bija miris, bet otru izglāba,” stāsta Anete.
Toties saulespuķu sēklas der mazajiem putniem. “Ja liek tauku bumbas, tad obligāti jānoņem tīkliņš, citādi putna kājiņas tajā var sapīties. Ja ziema vēl nav sākusies, mēs varētu negrābt lapas, jo tajās ir daudz kukaiņu. Var atstāt kādu zaru kaudzi, lai mazie putniņi tur varētu patverties. Ja tiek uzlikta barotava, būtu labi, ja blakus būtu kāds krūms, kur mazajiem putniņiem paslēpties, ja lido kāds vanags. Ja blakus barotavai ir logs, to no ārpuses varētu aplīmēt ar aplīšiem vai ko citu - lai putniņi neieskrien logā un nenositas. Un jāsargā no kaķiem!” brīdina Anete.
