Elita Veidemane / Viedokļi

“Mūsu tautiešu drošība ir mana prioritāte, tāpēc valdībā šodien (5.03. – E.V.) lēmām par atbalstu mājupceļam tiem, kuri šobrīd atrodas Tuvo Austrumu reģionā. Kopā ar “airBaltic” organizēsim repatriācijas reisus no reģiona. Lielāko izmaksu daļu segs valsts, pasažieru līdzmaksājums – 350 eiro.

“Kas ir latvietis?” – reiz, pēc kādas filmas pirmizrādes, Jānis Streičs, gandarīti smaidīdams, man jautāja. Viņš apskāva mani, un man šķita, ka mani apskāvusi silta pasaule. “Mēs neesam maza tauta. Tādas runas mani kaitina. Ne jau cilvēku skaitā vai mūsu aizņemtās zemes lielumā ir mērāms tautas lielums. Mēs nesitam sev pa krūtīm un nekliedzam: mēs esam latvieši! Mums ir iekšējais lepnums. Tas ir mūsu klusums, mūsu vēsture un Dieva dotais jēdziens – latvietis,” viņš teica.

Satversmes tiesa 2. martā turpināja izskatīt lietu par mazākumtautību (iekļaujot to skaitā arī krievu valodu, kas nav mazākumtautība) valodu lietošanu Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Lietu Satversmes tiesā ierosināja 20 Saeimas deputāti.

Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.

Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?

Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?

Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.

Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.

Hindi valodas prasība darba piedāvājuma sludinājumā ātri apceļoja sociālos tīklus un raisīja dažādus kontrastiem bagātus komentārus. Tās ir pirmās vēsmas un signāli par to, kādas valodas dominēs nākotnes Latvijas uzņēmējdarbībā, vai tomēr tā ir tikai un vienīgi sīka nejaušība, kurai nav vērts pievērst īpašu uzmanību?

Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Šajā ziemā dzīvniekiem neklājas viegli. It sevišķi, ja uznāk 30 grādu sals. Cieš gan kaķi un suņi, gan putni – lieli un mazi. “Neatkarīgā” iztaujāja Tukuma dzīvnieku patversmes saimnieci Simonu Grunduli un biedrības “Drauga spārns” dibinātāju Aneti Asari-Siņevolnovu. Ir vairāki veidi, kā varam palīdzēt mūsu draugiem.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskojis savas 2025. gada darbības pārskatu. It kā jau tur nekas briesmīgs nav teikts. Ja vairākas pazīmes liecina par Krievijas agresīvajiem ilgtermiņa nodomiem, tā ir viena lieta – teorētisks atzinums. Pavisam cita lieta, ja tepat mums līdzās ar pilnu jaudu darbojas Krievijā izstrādāta programmatūra, kura kalpo “Rīgas satiksmes” darbībai. Arī nekas satraucošs?

Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.

Inteliģence, erudīcija un bagātība ne vienmēr nosaka cilvēka uzvedību. Svinīgās vakariņas Alpu kūrortā Davosā pārvērtās skandālā, par ko gan neviens publiski nevēlas runāt. Vakariņās, ko rīkoja ASV miljardieris Lerijs Finks, sakot tostu (?), aizvainojošu izrunāšanos atļāvās ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks, kurš dažādos toņos un gradācijās kritizēja Eiropu.

Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.

Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.

“Nu, ko tad jūs te atkal tādu pretvalstisku esat sastrādājuši?” dzirkstoši smiedamies, mūsu “Atmodas” virtuvītē kā labvēlīga pavasara vētra iebrāžas Jānis Danoss. Iedzeram tēju, izrunājam politiskās aktualitātes, un Danoss atkal ir prom. Jānis Danoss bija zinātnieks, asa prāta īpašnieks, viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, kvēls Latvijas Satversmes aizstāvis.

…Man bija 16 gadu, un es pirmo reizi aizgāju uz Raimonda Paula koncertu Dzintaru koncertzālē. Atceros dziesmu, kas mani dziļi saviļņoja. “Savāda vasara”. Dziedāja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Jutu, ka visapkārt virmo mīlestība. Raimonda Paula pieskārienos klaviertaustiņiem, Noras un Viktora dziedājumā, katrā klausītājā. Arī manī. Tolaik droši vien vēl nesapratu, ka mūzika var radīt mīlestību. Bet laiks tecēja, un es sāku to saprast. Saprast to, ka Raimondu Paulu nevar nemīlēt. Šodien, viņa 90. dzimšanas dienā, es viņu mīlu tāpat kā toreiz, kad man bija sešpadsmit gadu.

Ikviens, kurš pazina latviešu basketbolisti Uļjanu Semjonovu, ar pārliecību var teikt, ka sirsnība un labestība bija viņas galvenās cilvēciskās īpašības. Nu viņas dvēsele greznos debesu velves. Uļjana, kuru visi dēvēja par Uļu, bija latviešu sieviešu basketbola simbols.