arrow_downwardElita Veidemane / Viedokļi

Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.

Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Iekšpartijisku tirgošanos patlaban demonstrē ”Jaunā vienotība” (JV), mēģinot iztaustīties līdz nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam. Te pavīd Zanda Kalniņa-Lukaševica, te parādās Inese Lībiņa-Egnere, te no debesīm nokrīt… Vizbulis Purvabeka-Purvamīkslis. Visi no Zatlera Reformu partijas, un visi kā viens – spoži darbinieki savās jomās, kuri paveikuši tik daudz, ka to nevar pat aptvert. Kā vērtēsim mūsu nākamo ārlietu ministru/ministri?

Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.

Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.

“Mūs iegrūda auto kravas kastē – davai, davai, viņi kliedza. Sākām braukt. Uz kurieni? Nezinu. Duksītis ilgi skrēja līdzi… To karavīri nošāva. Sāku raudāt par Duksīti. Sapratu, ka viņi ir ļoti slikti cilvēki,” atceras sieviete, kuru – pavisam mazu – kopā ar vecākiem izveda uz Tomsku. Tas notika 1949. gada 25. martā. Īstenojot noziedzīgo operāciju “Krasta banga” (Priboj), okupanti veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, izvedot ap 42 000 Latvijas cilvēku, tostarp ap 11 000 bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika izlaupīta.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.

Sabiedrības nedalītu sajūsmu izsauca Artūra Krišjāņa Kariņa dzīvesbiedres Andas emocionālā vēstule, kurā viņa atklāj savas jūtas pret laulāto draugu. Kaut kas tomēr liek domāt par priekšvēlēšanu reklāmu, ko, iespējams, pierunājuši veidot Krišjāņa PR speciālisti, bet tā laikam tikai ļaunu mēļu kulstīšanās. Politologs Filips Rajevskis notikušo “Neatkarīgajai” skaidro ar partijas līderi nomācošo pamestības sajūtu.

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?

Mangāna rūdas skandāls ir kārtējais “ordenis” pie valdības necilā uzvalciņa atlokiem. Kaut arī – kā apgalvo valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas dzelzceļš” runasvīri – mangāna rūda nav iekļauta nevienā starptautisko sankciju sarakstā, šim jautājumam ir arī amorālā puse: mangāna rūdu Krievija izmanto ieroču ražošanā. Savukārt Latvija nodrošina Krievijai tranzītpakalpojumus. Par to, kāpēc tas tā notiek, uzdevu jautājumus vairākām institūcijām.

Partijas “Jaunā vienotība” valde nolēma no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām šajā partijā. Tā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu – tā norādīja “Jaunās vienotības” priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Nav tikai skaidrs, vai Ašeradens vērsīsies tiesā vai kādā citā viņam vien zināmā instancē.

“Veselā saprāta un ētikas principu ievērošana mūsu politiķiem nav raksturīga,” komentēdams kārtējo Latvijas valdības dubultmorāles skandālu ar mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, teic politologs Filips Rajevskis. Igauņu izdevums “Postimees” ziņo, ka no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% pārkrāva Igaunijā un Latvijā, visvairāk – Rīgas un Ventspils ostās.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums sabiedrībai ir raisījis dažādas reakcijas. Daļa sabiedrības labticīgi nomierinājās, sak, ja nav kara draudu, tad dzīvojam mierīgi tālāk. Citi pavīpsnāja: nav ko mierināt, Krievija draud katru dienu, un tas ir nopietni. Vēl citi atgādināja: mums pašiem jāgatavojas karam – lai kara nebūtu. Tad ko mums vēstīja NBS?

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.

“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.

Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības izteikums “Neatkarīgajā”, ka bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova turpmāk strādāšot Brīvdabas muzejā, sabiedrībā un jo īpaši muzeju darbinieku aprindās raisīja milzu intrigu – kā tad tā – vai patiesi Okupācijas muzeja kritiķei tagad atrasta darba vieta Brīvdabas muzejā?