Elita Veidemane / Viedokļi

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.

Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.

Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.

Aktīva jaunās paaudzes smadzeņu skalošana, knaši piepalīdzot dažādām NVO un kreisi liberālajiem medijiem, ir nesusi augļus: tagad par Stambulas konvenciju iestājas pat valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes. Politiskajā cīņā par liberālo jau ierauti arī bērni. Un tas viss notiek izglītības iestādē – Valmieras Valsts ģimnāzijā.

“Tā ir slepkavība!” strikti nosaka Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, vērtēdama trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Viņa patversmē saimnieko jau teju trīsdesmit gadus, tāpēc labi pazīst dzīvnieku paradumus un uzvedību. Bet tikpat labi šo pazīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem.

Nelegālā migrācija joprojām ir problēma Latvijai. Var pat teikt, ka viena no svarīgākajām. Šī problēma ir drauds mūsu identitātei un drošībai. Septembrī Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks uzsāka cīņu ar nelegālo migrāciju. Bija daudz skeptiķu un “cilvēktiesību” cīnītāju. Kas šajā frontē notiek šobrīd – saruna ar Edvardu Ratnieku un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas atbildes uz mūsu jautājumiem.

Parasti dažādus piketus pie Saeimas organizē kāda konkrētā jautājuma izskatīšanas dienā – no rīta, līdz pusdienas pārtraukumam. Šoreiz kārtējie Stambulas piketētāji izlēmuši savu protesta formu izklāt apskatei jau tumsiņā – sešos vakarā. Diez, vai kāds deputāts tad vēl atradīsies Augstajā namā? Tāpēc šis “protesta pasākums” jau sākotnēji šķiet aizdomīgs.

“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa nosūtījusi pašas pārstāvētajai komisijai priekšlikumu likumprojektam “Par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.

Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?

13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.

Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?

Vispirms – skaidrojums par to, kas ir “družiņņiki”. Tie ir sabiedriskie kārtības sargi, kādi bija padomju laikos. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tagad apsver iespēju ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas varētu palīdzēt drošības uzturēšanā, piemēram, kādos masu pasākumos.

“Var aizturēt kādu migrantu, tas tiek nodots Valsts policijai, kas šo migrantu nodod Valsts robežsardzei. Un ko ar šo migrantu darīt robežsardzei? Tai nav resursu, tā var migrantus vienīgi krāmēt kaudzēs,” skarbi ironizē Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?

51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.

Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.

“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.

Latvijā noplakusi sajūsma par finanšu spekulanta, miljardiera Džordža Sorosa labdarību. ASV prezidents Donalds Tramps gaida no savas valsts tiesībsargājošām iestādēm izlēmīgāku rīcību attiecībā uz Sorosu un viņa radīto organizāciju tīmekli. Apkopojumu par finanšu spekulanta darbībām publiskojis digitālo grāmatu vietnēs pieejamais itāļu izdevums “Saggezza Eterna”: “Faith, Virtue, and the Politics of Good and Evil”, kā viens no autoriem norādīts Nikola Rolando. Kāds gan tam visam sakars ar Latviju un šeit reģistrētajām “nevalstiskajām organizācijām”?