Vakar pasaules medijus aplidoja ziņa, ka vairākas NATO dalībvalstis atstatītas no sarunu galda. Kā “nra.lv” skaidro mūsu diplomāts, ne viss ir tik melns, kā tas tiek pasniegts – ir NATO sēdes, kurās mēs vienmēr piedalāmies, un ir darba grupu apspriedes, dažās no kurām mūsu dalība nebūt nav nepieciešama.
Apvienotā Karaliste, Francija un Baltijas valstis ir to NATO sabiedroto vidū, kuri nav uzaicināti uz Polijā paredzēto sanāksmi par alianses nākotni. Sanāksme notikšot nākammēnes ASV aizsardzības ministra vietnieka Elbridža Kolbija vadībā. Par to ziņoja vairāki diplomāti un izdevums “Politico” - politiskās žurnālistikas medijs. Sanāksme esot iecerēta kā darba grupas sēde, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta NATO attīstībai un alianses aizsardzības jautājumiem.
Pirmajā mirklī šķitīs savādi, ka vairākas valstis, kurām ir svarīga loma Eiropas drošības arhitektūrā, turklāt tās ir būtiski palielinājušas aizsardzības izdevumus, nav uzaicinātas uz sanāksmi.
Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs spriež: “Šis pasākums varētu būt kā vienots projekts. Ja tajā piedalās Vācija, tad man nav nekāda loģiska izskaidrojuma, un, kā tika izvēlētas valstis, kuras neuzaicina, man grūti pateikt. Par Franciju un Lielbritāniju - mēs zinām, ka ASV prezidentam ir domstarpības ar šo valstu vadību. Par domstarpībām ar Baltijas valstu vadību nav dzirdēts. Bet ir vajadzīga papildu informācija par šo pasākumu, jo viss atkarīgs no tā, kādi ir pasākuma mērķi. Ja tas ir šauri reģionāls Centrāleiropas pasākums, teorētiski uz to var neaicināt visus NATO dalībniekus.”
Viņš atgādina par pasākumiem, kur satiekas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, tad nav liela uztraukuma par to, ka uz tiem netiek uzaicināta Itālija un Portugāle. “Ir tādi reģionālie projekti, tāpēc nevajag strēbt karstu, vispirms jāsaprot, par ko ir šī sanāksme, kādi lēmumi un kādas iniciatīvas no tās izriet. Jo NATO ietilpst arī Višegradas valstis, kas atrodas centrā, tas ir atsevišķs formāts. Tāpēc neesmu pārliecināts, ka vajadzētu celt trauksmi par šo pasākumu, kurā mēs nepiedalāmies,” teic Rajevs. Viņš aicina sagaidīt paziņojumus par pasākumu, tad varēs saprast, par ko patiesībā ir runa.
Situācija, kurā NATO valstis tiek šķirotas, neizslēdz iespēju, ka tā varētu saasināt NATO iekšējo sašķeltību. Turklāt tas viss notiek uz Krievijas agresijas fona, ko pastiprina arī tas, ka Eiropas valstīm nereti rodas grūtības sava bruņojuma krājuma papildināšanā.
Lietuvas Seima Ārlietu komitejas vadītājs Žigimants Pavilionis publiski novērtēja ziņu, ka Lietuva kopā ar pārējām Baltijas valstīm nav uzaicināta uz tikšanos, kurā paredzēts apspriest NATO nākotni. “Mēs kļūstam par tādu kā otrās šķiras valsti,” saka Pavilionis. Fakts, ka Lietuva nav uzaicināta, viņaprāt, liecinot par kādu tendenci, kas novērojama jau kādu laiku - valsts esot zaudējusi agrākās pozīcijas. Savukārt sociāldemokrāts Remigijs Motuzs situāciju nedramatizēja, norādot, ka uz šādām sanāksmēm valstis tiekot aicinātas pa grupām. Bet jāņem vērā, ka tas notiek pēc tam, kad iepriekš izskanējuši draudi ieviest sava veida “slikto un labo sabiedroto sarakstu” attiecībā uz valdībām, kuru rīcība neatbilst prezidenta Donalda Trampa prioritātēm.
Polijā plānotās sanāksmes gadījumā līdz vakardienai nebija publiski skaidrots, kāpēc tieši Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis nav saņēmušas uzaicinājumus piedalīties sanāksmē. Nav arī publiski paziņots, ka šīs tikšanās mērķis būtu NATO valstu sadalīšana atsevišķās grupās. Tās uzdevums esot apspriest alianses nākotni un sagatavot priekšlikumus par tās turpmāko attīstību. Nedz Baltais nams, nedz Pentagons uz “Politico” lūgumu komentēt situāciju neatbildēja.
Jāņem vērā, ka Donalds Tramps - kopš atgriešanās pie varas - un viņa tuvākie līdzgaitnieki regulāri kritizējuši NATO sabiedrotos gan par nevēlēšanos atbalstīt karu Irānā, gan par to, ka daļa valstu aizsardzībai netērē 5% no iekšzemes kopprodukta. Tramps sociālajos tīklos iepriekš apgalvojis, ka NATO viņam vienmēr šķitusi kā “vienvirziena iela” - ASV ieguldot simtiem miljardu dolāru sabiedroto aizsardzībā, bet nepieciešamības brīdī sabiedrotie neesot gatavi darīt to pašu.
Politisko aizmuguri lēmumam neuzaicināt Baltijas valstis uz sanāksmi neskaidroja LR Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija. Nekādas fona informācijas nebija arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoram Jānim Sārtam.
Un tomēr situāciju skaidrāku vērsa Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. “Tā nav NATO sanāksme. Tā ceļojošā hibrīdburbuļa nelaime ir tā, ka izdevums “Politico” ir sarakstījis sacerējumu tādā savā stilā,” stāsta Riekstiņš. “Starp NATO valstīm eksistē dažādas grupas, kas laiku pa laikam kaut ko spriež. Piemēram, ir tāds Bukarestes devītnieks, kas sanāk kopā, ir citas grupas. Tas ir pirmkārt. Otrā lieta: tā nav nekāda NATO sanāksme, kurā tiktu pieņemti lēmumi, kas ir saistoši visiem. Tāda būtu 32 valstu formātā, kur piedalās visi, visiem ir vienādas balss tiesības, katram ir veto balss tiesības. Un tādus lēmumus pieņem lielajos samitos reizi gadā, vai arī tas notiek ministru sanāksmju līmenī, vai arī vēstnieku līmenī.”
Riekstiņš uzskata, ka “Politico” problēma, kas radīja viļņošanos, bija apgalvojums, ka notiks sanāksme par NATO nākotni. “Nu, piedodiet, jebkura sanāksme ir zināmā mērā par nākotni. Bet nekad jau nebūs tā, ka mums aiz muguras kāds kaut ko nolems un mēs kā tādi zaķīši skriesim pakaļ. Jāņem vērā, ka publiskā telpa Eiropā ir emocionāli uzvilkta, neviens nav laimīgs vērot krievu agresiju un zvērības Ukrainā, tas cilvēkos raisa satraukumu, un tā ir piemērota vide, lai radītu pārspīlētus secinājumus.”
