Pēc traģiskā gadījuma Carnikavā, kad divi nepieskatīti suņi uzbruka bērnudārza audzēkņu grupai un audzinātājām, Ministru kabinets otrdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz nodrošināt vienotu kārtību citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukušu suņu turēšanai, to uzskaitei un apmācībai, lai mazinātu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Projektu iesniedza Zemkopības ministrija.
Jāpiebilst, ka jau šobrīd Latvijā ir spēkā būtiski pastiprinātais tiesiskais regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad suns uzbrucis cilvēkam. Ja cilvēkam ir nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve un par to suņa īpašnieks vai turētājs ir saukts pie kriminālatbildības, likums paredz arī suņa eitanāziju.
MK papildinātie noteikumi paredz, ka viena no prasībām būs tāda, ka suni, kurš iepriekš bijis agresīvs, ārpus īpašnieka teritorijas drīkstēs vest tikai īsā pavadā, lai mazinātu atkārtota uzbrukuma risku. Šo pienākumu varēs uzticēt tikai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Būs gadījumi, kad dzīvniekam nāksies uzlikt uzpurni, vismaz tikmēr, kamēr norit administratīvā pārkāpuma process vai kriminālprocess par uzbrukumu.
Ir jānošķir divi jautājumi: rīcība pēc suņa uzbrukuma un turpmākā rīcība ar suni pēc notikušā incidenta. Pirmo jautājumu reglamentē Dzīvnieku aizsardzības likums, savukārt nule izstrādāto MK noteikumu mērķis ir noteikt suņa turpmāko turēšanu un īpašnieka pienākumus. Jau minēts, ka pēc incidenta suns jāved pie īsas, izturīgas pavadas, sevišķi tas attiecas uz vietām, kur ir daudz cilvēku, lai mazinātu risku apdraudēt apkārtējos cilvēkus un dzīvniekus.
Vietās, kur ir maz cilvēku, līdz ar to nav apdraudējuma citiem, jaunie noteikumi atļauj izmantot garāku pavadu, ļaujot sunim brīvāk kustēties, bet vienlaikus cilvēkam ir jāsaglabā kontrole pār dzīvnieku. Sunim jāuzliek uzpurnis, lai neļautu iekost cilvēkam vai citam dzīvniekam. Uzpurni var nelietot, ja to ieteicis suņa uzvedības speciālists un ir izieta suņa paklausības apmācība. Tā ir obligāta, kā arī atļauta apmācība un pastaigas tikai ar pieaugušu cilvēku.
Prasība, lai suņa vedējs būtu pilngadīgs, ir paredzēta tam, lai persona spētu objektīvi izvērtēt konkrēto situāciju, kas var rasties pastaigas laikā, un atbilstoši rīkoties ar suni, lai novērstu tā uzbrukumu. Pastaigas laikā vienam cilvēkam ļauts vienlaikus vest vienu suni, bet nav aizliegtas kopīgas pastaigas, kurās vairāki cilvēki katrs ved savu suni.
Jaunie MK noteikumi paredz, ka suņa īpašniekam vai turētājam, kura atbildībā atrodas uzbrukušais suns, ir jāiziet suņa paklausības apmācība, suņa īpašniekam vai turētājam tajā piedaloties personīgi.
ZM norāda, ka apmācība jāsāk pēc iespējas agrāk, taču termiņam, kādā izpildāmas noteiktās prasības, jābūt samērīgam, jo tas ietver gan tās personas izvēli, kura var apmācīt suni un kuras izglītība atbilst noteikumos noteiktajām prasībām, gan pietiekamu laiku suņa paklausības apmācības apguvei. Vienlaikus jāņem vērā, ka suņiem var būt atšķirīga iepriekšējā sagatavotība un ka dažādu šķirņu, vecuma un temperamenta suņiem nepieciešams atšķirīgs apmācības ilgums. Ievērojot minēto, noteikumu projektā noteikts, ka apmācības izejamas 12 mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā.
Tāpat uzsvērts, ka suni, kas uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, nav atļauts atstāt bez uzraudzības ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā esošās teritorijas, kā tas nereti notiek, saimniekam piesienot suni pie veikala vai citā publiski pieejamā vietā. Atstājot šādu suni bez tiešas uzraudzības, īpašnieks vai turētājs nevar nekavējoties kontrolēt suņa rīcību un novērst iespējamu apdraudējumu, tādēļ sunim, kas ir izrādījis agresīvu uzvedību, jāatrodas īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un kontrolē, lai samazinātu atkārtota incidenta risku.
Sunim, kurš uzbrucis cilvēkam vai dzīvniekam, nav atļauts piedalīties izstādēs un pasākumos ar dzīvnieku piedalīšanos. Agresīvam sunim piedaloties šādos pasākumos, ir palielināts apdraudējuma risks. Šis ierobežojums attiecināts tikai uz jau uzbrukušiem suņiem, nevis uz visiem suņiem, un tas ir piemērots leģitīmā mērķa - sabiedrības drošības un citu dzīvnieku aizsardzības - sasniegšanai.
Jaunos MK noteikumus “nra.lv” piekrita komentēt kinologs Ivo Svenne. “Ja atgriežamies pie Carnikavas notikuma, daudzi aizmirst, ka suns ir plēsējs. Cilvēks bieži vien nesaprot viņa uzvedību. Kāpēc mums, vadot automašīnu, ir nepieciešama autovadītāja apliecība, bet, vadot suni, tāda apliecība nav vajadzīga? Suns, kura svars jau pārsniedz 10 kilogramus, var sadarīt lielu postu,” brīdina Svenne.
Viņš ir novērojis, ka cilvēki, izvēloties suni, vērtē to pēc “smukām bildītēm”, bet atbildības pietrūkst. Vai, runājot par atbildību, cilvēkam pašam vajadzētu iziet suņu skolu? “Noteikti es būtu par to,” saka Svenne, “jo, iegādājoties suni, cilvēkam ir jābūt pilnai sapratnei un pilnai atbildībai par to, kāds dzīvnieks viņam pieder.”
Svenne uzskata, ka būtu labi, ja pirms suņa iegādes nākamais saimnieks konsultētos ar kinologu, lai pēc tam pareizajās proporcijās “pilinātu sunītī pareizo informāciju”. “Ja cilvēks neapzinās, ka haskiji un malamuti ir primitīvie suņi un viņiem ir attīstīts mednieka instinkts, bet blakus ir bērnudārzs ar spiedzošiem bērniem, tas var beigties traģiski,” brīdina Svenne.
Par 18 gadu slieksni Svenne nav tik pārliecināts, viņš vairāk uzsver kinoloģisko kursu apmeklēšanu. “Atbilstošu organizāciju mums ir pietiekami daudz,” viņš teic, savukārt prasību sunim likt uzpurni viņš reducē uz prasību to lietot sabiedriskajā transportā. “Ja suns ir audzināts, viņam pastaigās uzpurni nevajag,” teic Svenne, “bet cilvēki lai pastaigājas ar rokudzelžiem. Savukārt, ja runājam par pavadām: tās nav līdzeklis suņu turēšanai, bet gan mūsu rokas pagarinājums, ar ko mēs, viegli pieskaroties sunim, nododam informāciju. Un to var iemācīt jebkuram sunim.”
Viņš piebilst: “Ja mēs dzīvosim likumos - tikai pavadā un uzpurnī, - tad zaudētāji būs visi. Vēlreiz saukšu pēc veselā saprāta: kāpēc mēs izlasām jebkuras ierīces lietošanas pamācību, bet attiecībā uz suņiem to aizmirstam? Suns ir plēsējs, un socializēt suni mēs varam, tikai apmācot viņu un mācoties kopā ar viņu. Bez attiecīgām apmācībām gan suns, gan saimnieks ir potenciāli bīstami sabiedrībai.”
Viņš ironizē par tiem, kuriem ir māja, jahta un bentlijs, bet vajag arī konkrētas šķirnes suni. “Un šis suns tiek nopirkts! Viņu neviens neapmāca, viņš čurā un kakā, kur pagadās, tad viņu piesien dārzā, kur viņš dzīvo savu gurķa dzīvi, mācīdamies to, ko grib iemācīties. Un tas izmanto situāciju, kad var aizbēgt,” spriež Svenne.
Kā Svenne skatās uz eitanāziju? “Bezcerīgos gadījumos jā,” viņš nopūšas, “tādos, kad suns vairākkārt uzbrucis cilvēkiem, pat saplosījis viņus. Bet jāvērtē katrs gadījums atsevišķi. Mans uzskats ir tāds: jebkuru suni var sakārtot atpakaļ, nu, 99% vismaz, ja otrā pusē ir cilvēks, kurš saprot, ko viņš dara.”
Svenne vēl piebilst, ka visi suņi ir atnākuši mūs atspoguļot un darīt mūs labākus ar savu suņa dzīvi. “Vai mēs to saprotam? Vai gribam saprast? Ja cilvēki būtu gudrāki, viņi paskatītos, ko dara suns, un pamācītos no viņa, jo tad mēs saprastu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt,” pasmaida Ivo Svenne.
