Redakcija saņēma kādas sievietes vēstuli (sievietes vārds redakcijai ir zināms), kurā viņa detalizēti izstāsta, kas Rīgas 1. slimnīcā notika ar viņas slimo tēvu. Veselības ministrija un slimnīcas vadība skaidro notikušā apstākļus.
“Mans tēvs (88 gadi) bija 1. grupas invalīds un termināls onkoloģijas pacients (aizkuņģa dziedzera vēzis 4. stadijā),” raksta sieviete. “Viņam bija nozīmēta kritiski svarīga, stingri uzskaitāma narkotiskā atsāpināšana - fentanila 125 plāksteri, kas obligāti jāmaina ik pēc 72 stundām. Pirms ievietošanas Rīgas 1. slimnīcā šā gada 20. augustā viņš pats patstāvīgi staigāja, runāja un ēda,” turpina pacienta meita.
“Nodaļas darbinieki divreiz neizpildīja savu pienākumu un nenomainīja tēvam atsāpināšanas plāksteri, pakļaujot vēža slimnieku briesmīgām, mokošām sāpēm. Kad mana māte ieradās nodaļā diennakti pēc tam, kad plāksterim jau bija jābūt nomainītam, tas joprojām nebija uzlīmēts! Tajā pašā laikā nodaļas žurnālā darbinieki bija melojuši un veikuši ierakstu, ka plāksteris ir uzlīmēts (kad maina plāksteri, uz plākstera pacientam raksta datumu un laiku),” raksta sieviete.
“Iespējams, tieši briesmīgā sāpju šoka dēļ, ko izraisīja laikus neiedotais fentanils, tēvs naktī uz 23. augustu mēģināja viens pats tikt līdz tualetei. Palātā valdīja pilnīga tumsa, nebija ieslēgts pat minimāls nakts apgaismojums, un neviena māsa neatradās tuvumā. Personāls tieši pie palātas izejas durvīm, ejā, bija atstājis cita pacienta gājēju (staiguli uz riteņiem). Tumsā tēvs neredzēja šo šķērsli, smagi aizķērās un piedzīvoja baisu kritienu, ar visu spēku uzkrītot virsū šim staigulim,” viņa turpina, “personāls šo smago kritienu noslēpa un vienkārši aizlīmēja sasistu degunu ar plāksteri. Trīs dienas pirms manas ierašanās tēvs pārtrauca ēst un dzert, taču slimnīca man par to nepaziņoja, nezvanīja un slēpa viņa kritisko stāvokli! Ārsts neko neizdarīja, lai to novērstu!”
Tālāk seko atstāsts par to, kādas vainas tika atklātas, kad sievietes tēvu pārveda uz Gaiļezera slimnīcu. “Pati piespiedu medicīnas darbinieku izsaukt NMPD. Tēvs tika hospitalizēts uz Gaiļezera slimnīcu, kur veica RTG plaušām un kājai, kura bija piepampusi, un tēvs auroja no sāpēm bezsamaņā! Gaiļezera reanimācijā veiktie izmeklējumi atklāja šausmas: tēvam ir diagnosticēts plaušu plēves plīsums un pneimotorakss, Gaiļezerā viņam tika ievietota plaušu drenāža. Viņam ir smaga hipoksija, skābekļa līmenis asinīs ir nokritis līdz astoņdesmit procentiem, viņam ir izteikts delīrijs, kreisās puses četri un pieci ribas lūzumi, sasists deguns, spēcīgs kreisā atslēgas kaula sasitums, dziļš izgulējums papēdī.”
“Vēlamies izteikt līdzjūtību ģimenei saistībā ar tuvinieka zaudējumu. Aprakstītie apstākļi rada nopietnas bažas, un jebkura situācija, kurā pastāv aizdomas par cilvēka tiesību, cieņas vai drošības apdraudējumu, ir rūpīgi jāizvērtē.
Vienlaikus jānorāda, ka konkrētajā gadījumā persona atradās īslaicīgās sociālās aprūpes gultā jeb sociālās aprūpes pakalpojumā, nevis saņēma stacionāru veselības aprūpes pakalpojumu. Sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšana un uzraudzība primāri ir sociālās jomas atbildība, un šajā gadījumā būtiska loma ir gan pakalpojuma sniedzējam un tā kapitāldaļu turētājam, gan Labklājības ministrijai kā par sociālās aprūpes politiku atbildīgajai ministrijai.
Šis notikums ir arī Veselības inspekcijas uzmanības lokā, un inspekcija izvērtēs sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, ārstniecības personu rīcību, zāļu lietošanu, medicīnisko dokumentāciju un citus ar ārstniecību saistītos aspektus.
Veselības ministrija uzskata, ka ikvienam cilvēkam, īpaši smagi slimam un paliatīvā aprūpē esošam pacientam, ir jāsaņem cieņpilna, droša un kvalitatīva aprūpe. Ja pārbaudēs tiks konstatēti pārkāpumi, tiem jāseko atbilstošam izvērtējumam un normatīvajos aktos paredzētai atbildībai.”
Jāpiebilst, ka SIA “Rīgas 1. slimnīca” vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Rīgas dome). Tā kā slimnīca ir pašvaldības izveidota kapitālsabiedrība, visas tās kapitāla daļas 100% apmērā pieder Rīgas pilsētai. Pašvaldības vārdā kapitāldaļu turētāja pārstāvja pienākumus (kas pieņem stratēģiskos lēmumus, ieceļ valdi un pārrauga darbību) veic Rīgas domes iecelta amatpersona, parasti Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors vai attiecīgais vicemērs.
Situācijas skaidrojums tika saņemts arī no 1. slimnīcas.
“SIA “Rīgas 1. slimnīca” (turpmāk - Slimnīca) š.g. 17. septembrī ir saņēmusi žurnālistes Elitas Veidemanes pārsūtītu sūdzību, kas tika saņemta 16. septembrī “Mediju nams” SIA e-pastā. [..] vēstule saistīta ar personas aprūpi Slimnīcas Īslaicīgas sociālās aprūpes centrā (turpmāk - ĪSAC).
Ņemot vērā, ka Slimnīca nav tiesīga publiski paust informāciju un komentēt konkrētas personas veselību, kas ir cieši saistīta ar Slimnīcā nodrošināmo sociālo aprūpi, atbildot uz žurnālistes jautājumiem, Slimnīca sniedz vispārīga rakstura skaidrojumu.
Lai gan ĪSAC ir viena no Slimnīcas struktūrvienībām, tā būtība nav sniegt personām (turpmāk - klienti) veselības aprūpes pakalpojumus, bet gan nodrošināt saviem klientiem īslaicīgu sociālo aprūpi, kas atbilstoši tās būtībai veselības aprūpi ietver tikai minimālā apmērā, izpildot ārstējošo ārstu sniegtās rekomendācijas, bet nenodrošinot pilna spektra ārstniecību.
Iestājoties ĪSAC, klients, kuram papildu sociālajai palīdzībai nepieciešama uzturoša veselības aprūpe, iesniedz ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādītas diagnozes, aprūpes rekomendācijas, nozīmētās zāles un to devas, bet ĪSAC nodrošina aprūpi un zāļu lietošanu vienīgi atbilstoši šiem norādījumiem, ko fiksē klienta medicīniskajā dokumentācijā. Bez aprūpes personāla un sociālās aprūpes darbiniekiem dienas laikā ĪSAC ir pieejama māsa un ārsta palīgs, kā arī pēc nepieciešamības - ārsts, savukārt naktī ĪSAC strādā aprūpes personāls un māsa. Gadījumā, ja ĪSAC ārstniecības persona konstatē klienta veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos, neatkarīgi no iemesliem, vienmēr tiek izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) brigāde.
Attiecībā uz krišanas gadījumiem Slimnīca paskaidro, ka, uzņemot katru klientu, individuāli tiek izvērtēts kritienu risks un nodrošināta atbilstoša nepieciešamā uzraudzība, personāla palīdzība un pārvietošanās palīglīdzekļi. Nakts laikā gaiteņos ir nodrošināts apgaismojums. Tomēr arī tad, ja drošības pasākumi tiek ievēroti, kritiena risku pilnībā novērst nav iespējams.
Līdz ar to gadījumos, kad, neraugoties uz veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, klients tomēr nokrīt, tiek izvērtētas kritiena sekas, novērtēts klienta veselības stāvoklis un atkarībā no tā izsaukta NMPD brigāde vai turpināta novērošana.
Ja klientam novēro veselības stāvokļa izmaiņas, aprūpes personāls informē ĪSAC ārstniecības personu (ārstu vai ārsta palīgu, bet nakts laikā - māsu), kura izvērtē klienta stāvokli. Ja klients atbilstoši ārsta rekomendācijām lieto spēcīgus pretsāpju līdzekļus vai nespēj skaidri raksturot sāpes, kritiena iespējamās sekas vērtē pēc objektīvām pazīmēm un veselības stāvokļa izmaiņām. Ja klienta veselības stāvoklis strauji pasliktinās, tas ir akūts vai pastāv apdraudējums klienta dzīvībai, nekavējoties tiek izsaukta NMPD brigāde.
Ikviens kritiens tiek fiksēts dokumentos, un pēc tā tiek vērtēti gan kritiena iemesli, gan atkārtoti - konkrētā klienta kritienu risks. Gadījumos, ja tiek konstatēts, ka kritienu izraisījušas procesa nepilnības vai neatbilstoša darbinieku rīcība, tiek veiktas korektīvas darbības, lai izvairītos no šādu gadījumu atkārtošanās.
ĪSAC nodrošina sociālo aprūpi personām, kurām atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam definējumam ir 3. un 4. aprūpes līmenis, kas nozīmē, ka tās ir personas ar nopietnām diagnozēm, ļoti smagi ierobežotām fiziskām vai garīgām spējām un diemžēl bieži vien arī ar īslaicīgu prognozēto dzīvildzi. Nereti pakalpojuma saņemšanai ierodas klienti, kuri ir nepienācīgi aprūpēti un nekopti un kuriem tuvinieki nespēj nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus.
Informāciju par aktuālajiem notikumiem saistībā ar klienta uzturēšanos ĪSAC klientu tuvinieki noskaidro, vēršoties pie ĪSAC darbiniekiem vai apmeklējot klientu. Slimnīca informē klienta tuviniekus par NMPD izsaukumiem vai citiem būtiskiem notikumiem klienta aprūpē.
Slimnīca saprot, ka tuva cilvēka aiziešana ir ārkārtīgi smags un emocionāls notikums, tomēr lūdz ņemt vērā, ka ĪSAC pakalpojuma saņemšanai neierodas veseli un jauni cilvēki, bieži vien šo cilvēku atrašanās ĪSAC ir saistīta tieši ar to, ka viņu aprūpe ir kļuvusi apgrūtinoša tuviniekiem vai šo tuvinieku nav, veselība ir ļoti slikta, bet pamata ārstēšanai stacionārā nav.
Tomēr, ja klients vai viņa tuvinieki uzskata, ka ĪSAC aprūpe nav nodrošināta pienācīgā kvalitātē, Slimnīca aicina ar konkrētām sūdzībām sākotnēji vērsties Slimnīcā, lai gadījums varētu tikt izvērtēts pēc būtības.”
Katrā ziņā vēstulē aprakstītais gadījums ir tā vērts, lai - kā teikts skaidrojumā, ko saņēma redakcija - “Slimnīca aicina ar konkrētām sūdzībām sākotnēji vērsties Slimnīcā, lai gadījums varētu tikt izvērtēts pēc būtības”.
Turklāt jāņem vērā, ka Īslaicīgas sociālās aprūpes centra (ĪSAC) sūtība nav sniegt personām (klientiem) veselības aprūpes pakalpojumus, bet gan nodrošināt viņiem īslaicīgu sociālo aprūpi, kas atbilstoši tās būtībai veselības aprūpi ietver tikai minimālā apmērā, izpildot ārstējošo ārstu sniegtās rekomendācijas, bet nenodrošinot pilna spektra ārstniecību.
Klienta meita savas vēstules beigās piebilst, ka iesniegumu par dramatisko notikumu saņēmusi policija, Veselības inspekcija un Labklājības ministrija, arī telefonsarunā viņa to apliecināja. Taisnības labad iesniegumu vajadzētu saņemt arī Rīgas domei, kam simtprocentīgi pieder minētās ārstniecības iestādes kapitāldaļas. Tad būtu skaidrs: konkrētā ar veselību saistītā iestāde nodrošina vien īslaicīgu sociālo aprūpi, nenodrošinot pilna spektra ārstniecību.
Iestāžu atbildēs, ko saņēma redakcija, faktiski viss ir uzrakstīts pareizi. Taču ir viena liela nepareizība, kas caurauž ne tikai aprakstīto gadījumu vien - arī visu veselības aprūpes sistēmu: tērējot nervus un pacietību, ne tikai pacientiem, bet arī viņu tuviniekiem nereti nākas pierādīt, ka neviens no viņiem nav ēzelis. Vai valsts un pašvaldības iestādes beidzot varētu iztikt bez šiem obligātajiem pierādījumiem un sākt izturēties ar cieņu pret klientiem un pacientiem?
