Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pirmo reizi desmit gadu laikā ieradies valsts vizītē ASV, un šī vizīte paredzēta trīs dienu garumā. ASV prezidents Tramps sagaidīja Ķīnas līderi lidostā personiski, un tas ir visai neparasti diplomātisko žestu valodā, liecinot par to, ka vizīte ir ļoti gaidīta – ko nozīmē arī daudzas citas izteikti krāšņās laipnības no Donalda Trampa puses Ķīnas līderim, skaidro mūsu eksperti.
Oficiāli trīs galvenās tēmas bija: drošība pasaulē, ekonomiskā konkurence un sadarbība, kā arī mākslīgā intelekta attīstība. Bet kā ir ar apspriestajām vienošanām, par ko publiski netiek ziņots?
Trampa oficiālā nostāja un apspriežamās tēmas neatstāja nekādas divdomības. “Strādājot kopā, prezidents Sji un es esam panākuši ievērojamu progresu jautājumos, kas skar mūsu abas valstis. Mana pēdējā apmeklējuma laikā maijā mēs izveidojām Tirdzniecības padomi - pilnīgi jaunu mehānismu, kas ir bijis neticami veiksmīgs. Mūsu komandas ir strādājušas, lai veicinātu līdzsvarotākas tirdzniecības attiecības, tostarp nodrošinātu jaunas piekļuves iespējas Amerikas lauksaimniekiem un lopkopjiem Ķīnas tirgum. Šīs vizītes laikā mēs apspriedīsim arī steidzamus jautājumus, kas saistīti ar drošību, tehnoloģijām un superintelektu. Lēmumi, kurus mēs šajās jomās pieņemam šodien, var veicināt mieru un labklājību vēl daudzus gadu desmitus,” satiekoties ar Sji Baltajā namā, sacīja Tramps.
Tomēr iespējams, ka sarunas ir bijušas arī par citām tēmām. Māris Andžāns, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, uzskata, ka abām pusēm ir savas intereses - gan ekonomiskās, gan politiskās, bet svarīgāk par to, ko viņi runāja, ir tas, kā tas viss izskatījās. “Vienādas kaklasaites, abu pirmo dāmu vakara kostīmi - vērā ņemami… Bet tas, kā Tramps sagaidīja Ķīnas līderi lidostā - to viņš neatvēl pat lielākajiem, tuvākajiem draugiem. Un Trampa ķermeņa valoda! Sji neapšaubāmi bija ieguvējs no tā visa,” uzskata Andžāns, “turklāt nebija šaubu, ka blakus viņiem neviens nestāv.”
Viņš ir pārliecināts, ka sarunās katram bija savas intereses: “Ķīnai ir Taivāna pirmajā vietā, par to Sji daudzkārt ir brīdinājis, un arī tagad viņš aicināja Trampu ieņemt pareizās pozīcijas, ļaujot Ķīnai lēnām absorbēt Taivānu. Abas puses - ASV un Ķīnu - interesē tirdzniecība, tika pagarināts tirdzniecības kara pamiers, runāja par mākslīgo intelektu (MI), jo lielo MI uzņēmumu vadītāji vēlas veikt iegrožojumus, savukārt Tramps to negrib. Arī Ķīna nav izteikusi tādu vēlmi. Kopumā šīs trīs dienas var nodēvēt par vizualitātes un stabilitātes samitu.”
Arī Putinu Tramps savulaik sagaidīja Aļaskā ar sarkano paklāju, ar lielu godu, bet “Aļaska nebija Vašingtona”. “Sji sagaidīšana Vašingtonā aizēnoja ANO Ģenerālo asambleju, kur katrs kaut ko pasaka, bet Sji un Trampa tikšanās bija centrālais notikums,” teic Andžāns. Viņš pieļauj, ka tika apspriests karš Ukrainā, bet Ķīnas pozīcija šajā jautājumā ir visai skaidra: publiski tiek runāts par miermīlīgu konflikta atrisināšanu, taču konkrēti nekas netiek darīts. “Ķīna nav atzinusi Krimas okupāciju, jo šis fakts rada precedentu - piemēram, par Tibetu vai Taivānu,” teic Andžāns. Viņš arī pieļauj, ka Ķīnai ir intereses Eiropā un diez vai Ķīna vēlētos izteiktu teritoriālu kontroli, kā to vēlas Krievija.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders uzskata: “Ņemot vērā to, ko pieņēmis ASV Kongress, lai sekundārās sankcijas galīgi nesagrautu Ķīnas un ASV savstarpējo atkarību, abas puses ir gatavs turpināt visu tādā pašā garā - bez īpašām izmaiņām.” Šrāders nedomā, ka abi līderi būtu runājuši par ietekmes sfēru sadalīšanu Eiropā, jo būtu grūti iedomāties, ka eiropieši uztvertu Ķīnu kā lielu iespēju teritoriju, kamēr amerikāņi norāda uz riskiem.
Ķīnas līdera Sji uzņemšanu ar milzu pompu Šrāders redz kā loģisku soli: “Jāņem vērā tas, ko Ķīna var piedāvāt Amerikai un otrādi.” Vai ir cerības uz Ukrainas jautājuma risināšanu? “Domāju, ka ne ASV, ne Ķīna nav ieinteresētas tajā, ko dara Krievija. Pēdējā vēršas pret liberālo tirdzniecību un kārtību, kas ir izdevīgas Ķīnai. Pagaidām gan Ķīna redz Krieviju kā savu sabiedroto, bet tas ir uz laiku.”
Sji pauda arī oficiālo nostāju: “Ķīnas un ASV sadarbība, iespējams, nespēs atrisināt visas pasaules problēmas, taču bez mūsu sadarbības būtu grūti atrisināt daudzas no tām. Ķīna saglabā savas durvis plaši atvērtas un atzinīgi vērtē amerikāņu uzņēmumus, kas vēlas investēt un veikt uzņēmējdarbību Ķīnā. Mēs ceram, ka Ķīnas uzņēmumi šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs, tiks uzņemti godīgi. Strādājot kopā, mēs varam paplašināt to jautājumu loku, kuros sadarbojamies, un samazināt to jautājumu skaitu, kuros mums ir domstarpības,” teica Sji.
Abas puses publiski uzsvēra dialoga nozīmi, tomēr politiskie analītiķi pagaidām neredz lielu izrāvienu abu valstu attiecībās. Vizīte drīzāk tiek vērtēta kā mēģinājums saglabāt kontroli pār domstarpībām laikā, kad ASV un Ķīna vienlaikus ir gan ekonomiskie partneri, gan stratēģiskie konkurenti. Arī cerības uz sarunām par Krievijas karu Ukrainā “lika mazliet pagaidīt”, jo tas nedz ASV, nedz Ķīnai nav svarīgākais jautājums. Tāpat jautājums par ASV karadarbību Irānā nebija galveno jautājumu rindā.
Protams, nevar noliegt, ka politiķu retorikā nereti izskan aicinājumi veidot jaunu pasaules kārtību, un tas notiek laikā, kad Tramps ir pacenties, lai ASV starptautiskā ietekme sāktu mazināties, bet Ķīnas ietekme turpinātu palielināties. Taču Sji ir pietiekami slīpēts, lai arī no šīs situācijas gūtu labumu: īsi pirms vizītes ASV Sji izteicies, ka ASV un Ķīnai jābūt sabiedrotajiem, nevis konkurentiem. Tāpēc Trampam jācer, ka vienādās šlipses, sarkanais paklājs, abu valstu himnas un bumbvedēji virs galvām palīdzēs nostiprināt mūžīgu draudzību starp lielvarām.
