Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā nupat apgaismoja klātesošos par to, kā notiek trešo valstu pilsoņu apmācība latviešu valodas kursos. Pēc stāstītā var secināt, ka šie nejauši ieklīdušie svešpilsoņi nemaz tā neraujas uz latviešu valodas kursiem – apliecina SIF dati.
SIF apliecina, ka pērn mācības netika sāktas 29% gadījumu, kad kursos uzņemtais tos nepabeidza, bet šogad mācību nesākšana veidoja jau 45% šādu gadījumu. Savukārt 28% gadījumu 2025. gadā mācību nepabeigšanas iemesls bija nepietiekams apmeklēto stundu skaits, bet 19% gadījumu nebija iespējas apmeklēt nodarbības slimības, darba, studiju vai citu iemeslu dēļ.
Šogad līdz 1. septembrim valsts valodas apguvē tika iesaistīti 413 trešo valstu pilsoņi, bet 2025. un 2026. gadā latviešu valodas kursus kopumā pabeidza 1096 cilvēki. Lielākoties kursu dalībnieki bijuši no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī Indijas, Vjetnamas un Uzbekistānas.
Šogad līdz 1. septembrim latviešu valodas apguvē tika iesaistīti 2300 pieaugušie Ukrainas iedzīvotāji un 1458 bērni. Šogad kopējais piešķirtais finansējums Ukrainas iedzīvotāju latviešu valodas apguvei ir 3,18 miljoni eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro mazāk nekā pērn.
2025. gadā valodas apguvē bija iesaistīti 3690 pieaugušie un 1532 bērni. Lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju mācījās latviešu valodu A1 un A2 līmenī - kopumā 2582 personas. 15% gadījumu mācības netika sāktas, 10% gadījumu cilvēki no saviem kursiem atteicās, 8% - bija nepietiekams apmeklēto stundu skaits, bet 9% gadījumu kursi tika pamesti bez attaisnojoša iemesla.
Valodas apguvēji tiek skaitīti simtos vai dažos tūkstošos, taču, raugi, ko saka politiķi: “Saskaņā ar Latvijas iestāžu datiem, Latvijā uzturas 107 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, ES oficiālā statistika norāda, ka Latvijā uzturas 250 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Eiropas Savienībā uzturas 26,5 miljoni trešo valstu pilsoņu! Daudz! Pārāk daudz! Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir uzsākusi darbu, lai risinātu aizvien pieaugošo problēmu.” Tā gada sākumā rakstīja Jānis Dombrava (NA). Vai šī melnā statistika nepilna gada laikā ir mainījusies uz labo pusi? Diez vai.
Šie tūkstoši Latvijā galvenokārt meklē darbu, daudzi to arī atrod, un galvenās izcelsmes valstis viesstrādniekiem no trešajām valstīm ir Uzbekistāna, Indija un Baltkrievija. Runājot par trešo valstu pilsoņu nodarbinātību Latvijā, šā gada 1. janvārī Latvijā bija 15 700 personu, kurām bija derīgas tiesības uz nodarbinātību un kuru ieceļošanas mērķis bija nodarbinātība. Gada laikā Latvijā tiek piešķirti aptuveni 22 000 tiesību uz nodarbinātību, jo vienai personai var būt vairākas tiesības. Piemēram, persona savu darba laiku var sadalīt starp diviem darba devējiem. Vai šie tūkstoši - tikpat centīgi kā meklējot darbu - apmeklē arī valsts valodas kursus? Nesmīdiniet.
Tiešām, kāpēc gan transporta nozarē strādājošajiem, kuru ir visvairāk no darba meklētājiem (un atradējiem), vajadzētu prast valsts valodu? Taču gan Valsts valodas centra, gan vienkārši pakalpojumu saņēmēju redzeslokā visbiežāk nonāk kebabu ēstuvju un kurjeru pakalpojumi, un šie darba ņēmēji runā jebkurā valodā, tikai ne latviešu. Varbūt tad mums pašiem automātiski nepāriet uz angļu vai hindi valodu, bet gan runāt latviski?
Vēl ir iespēja koordinēt kontrolējošo iestāžu sadarbību, piemēram, paziņot policijai par kādas iestādes apkalpojošā personāla neprasmi runāt valsts valodā, savukārt policija šo faktu varētu darīt zināmu Pilsonības un migrācijas lietu departamentam - lai pārbauda, kādā nolūkā konkrētais nepilsonis ieradies Latvijā un strādā, nezinot valsts valodu? Šādas pārbaudes varētu attiekties uz darba atļauju izsniegšanu.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS): “Saeimas komisijas sēdē aplūkojām šaurāku virzienu, proti, par kursiem trešo valstu pilsoņiem un Ukrainas iedzīvotājiem. Bija indikācijas, ka nākamgad latviešu valodas apguvei tiks samazināts finansējums. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par vienotu sistēmu valsts valodas apguvē, tomēr līdz 2028. gadam apmācības notiks kā līdz šim, tostarp gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan SIF turpinās organizēt kursus. Tiem, kas apmāca patvēruma meklētājus, paredzēti Eiropas fondi - tos apgūst Kultūras ministrija. Šajos kursos ir kādas 600 personas. Nodarbinātības valsts aģentūra apmāca bezdarbniekus un tos, kuriem jāpaceļ kvalifikācija, puse no apmācamajiem ir ārvalstnieki. Tur parādīsies arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apguvuši A līmeni, bet viņiem daba dēļ vajadzīgs B vai augstāks līmenis.”
Kūtris piebilst, ka lielākā daļa apmācāmo apmeklē kursus, par kuriem atbild SIF. Fonds zina, ka finansējums kursiem samazināsies, jo Ukrainas civiliedzīvotāju tajos nav tik daudz kā kara sākumā. Par miljoniem eiro, kas pārceļas no nodokļu maksātāju maciņiem un ieplūst kursu finansēšanas jūrā, Kūtris teic: “Ir grūti nodalīt to, kas ietilpst tikai valodas kursu finansēšanā, no citiem pasākumiem, kas veicina valodas izpratni kopīgās nodarbībās un nometnēs. Daļa naudas tiek izmantota skolotāju sagatavošanai.”
Viņš uzsver, ka kursos nav jāmāca tie, kuri nav jāmāca. “Parādījās jautājums: kāpēc tiek apmācīti tie, kuri atrodas patvēruma meklētāju nometnēs? 80-90% no viņiem taču tiek aizsūtīti atpakaļ uz savām valstīm. Bet izrādās, ka Eiropas prasība ir tāda, ka viņiem ir tiesības uz šādām mācībām. Otrs jautājums ir par tiem, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas un grib mācīties. Labi, lai mācās. Bet kāpēc viņiem jānodrošina valsts valodas bezmaksas apmācība? Lai maksā paši,” tā Kūtris. Viņš piebilst, ka nākamgad būs jāpēta, cik jēdzīgi SIF nauda tiek izmantota.
SIF, kas kontrolē nopietnu naudas plūsmu ne tikai valodas apguvē, bet arī citās jomās, pēdējā laikā ir nonācis politisko debašu krustugunīs. Daļa amatpersonu rosina to likvidēt vai reorganizēt, nododot tā funkcijas citām valsts iestādēm, lai taupītu līdzekļus. Daļa runā par efektivitātes trūkumu, norādot, ka iztērētie miljoni nav nesuši gaidītos rezultātus integrācijā, SIF vietā ar ironiju rosinot veidot Sabiedrības asimilācijas fondu.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) Latvijas Televīzijā izsakās: “Mēs piedāvājam likvidēt SIF esošajā veidolā. Sabiedrības integrācijas fonds sevi ir izsmēlis. Mēs redzam, ka tas nesasniedz savus mērķus. Redzam jaunākos datus, ka tikai 10 % no tiem, kuri runā krievu valodā, ir gatavi aizstāvēt Latviju. Tikai 18 % no tiem, kuri runā krievu valodā, ir par Ukrainu, pārējie vai nu nezina, vai atbalsta Krieviju, vai nav nevienā pusē. Līdz ar to tāds SIF, kāds tas ir šobrīd, nevar pastāvēt, tas ir jālikvidē.”
Ivars Āboliņš, pieminēdams 10%, atsaucas uz politologa Māra Andžāna zināšanām, savukārt 18% piemin politiķis Mārtiņš Hiršs, pamatojoties uz sava pētījuma datiem. “Mēs piedāvājam SIF likvidāciju, atstājot sociālos projektus, tādus kā, piemēram, palīdzība maznodrošinātajiem. Bet tad tas vairs nebūs SIF, tā būs iestāde, kas nodarbosies ar sociālajām funkcijām. Kultūras ministrija to ir ierosinājusi, patlaban šis projekts ir apspriešanā. Plāns ir ar šo priekšlikumu iet uz budžeta sarunām,” saka Āboliņš.
Redakcija saņēma arī atbildes uz jautājumiem, ko uzdevām Sabiedrības integrācijas fondam. Tie bija šādi.
Lūk, atbildes.
1. SIF uzturētajā Integrācijas pasākumu datu bāzē uzskaita mācību dalībniekus, nevis visus Latvijā dzīvojošos trešo valstu pilsoņus. Informācija par viņu kopējo skaitu ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā.
Kursu nepabeigšanas īpatsvars jāvērtē pret attiecīgo kursu dalībnieku skaitu. Komisijā prezentētajos PMIF finansēto kursu datos nepabeigušo īpatsvars bija 23% 2025. gadā un 33% 2026. gadā. Šeit ieskaitītas arī personas, kuras reģistrējās, bet mācības neuzsāka. Detalizēti dati par neuzsākšanas iemesliem netiek uzkrāti.
2. SIF administrētajā programmā latviešu valodas mācībām Ukrainas civiliedzīvotājiem 2025. gadā izlietoti 3,3 miljoni eiro. 2026. gadā pieejami 3,2 miljoni eiro, no kuriem līdz 10. septembrim izlietoti 2,1 miljons eiro.
Šie kursi dalībniekiem ir bez maksas. Cilvēki var izvēlēties arī maksas kursus, taču SIF šādu informāciju neuzskaita. Par PMIF finansēto latviešu valodas kursu finansējumu citiem trešo valstu pilsoņiem informāciju sniedz Kultūras ministrija.
3. SIF administrētajā Ukrainas civiliedzīvotāju programmā, ja dalībnieks mācības pārtrauc, finansējumu aprēķina par faktiski apmeklētajām stundām. Par reģistrēšanos vien finansējums nepienākas. Gala norēķinā SIF veic pārrēķinu, un pārmaksātais avanss mācību īstenotājam jāatmaksā Fondam. Ja mācības tiek atceltas, izmaksātais avanss jāatdod.
4. Papildus Ukrainas civiliedzīvotāju programmai SIF administrē latviešu valodas mācības remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. Šai programmai 2026. gadā paredzēti 34 149 eiro; līdz 1. septembrim izlietoti 29 094,80 eiro. PMIF finansēto kursu izdevumi šajās summās nav iekļauti - tos administrē Kultūras ministrija.
5. SIF nepiemēro nodarbinātības ierobežojumus. Fonda uzdevums ir nodrošināt mācību pieejamību un kontrolēt piešķirtā finansējuma izlietojumu. No 2026. gada pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem SIF administrētajā programmā nākamā valodas līmeņa mācības ir pieejamas tikai pēc iepriekš apgūtā līmeņa valsts valodas prasmes eksāmena nokārtošanas.
6. “Rēzeknes Panorāmas” gadījumā Mediju atbalsta fonda finansējums piešķirts konkrētam projektam - laikraksta pielikumam latviešu valodā. Tas paredz palielināt latviešu valodas satura īpatsvaru un samazināt krievu valodas satura apjomu. Finansējums paredzēts šā projekta īstenošanai, nevis laikraksta darbībai kopumā.
