Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.
Krievija turpinās apdraudēt Eiropu
Pēc sestdienas tikšanās Kremlis sniedza oficiālo versiju, proti, ka Vitkofs un Kušners Putinam piedāvājuši vairākas idejas, kā panākt kara izbeigšanu. Taču netika publiskoti konkrēti priekšlikumi šā mērķa sasniegšanai: tos nesniedza arī Putins, kaut arī viņa tikšanās ar Trampa sūtņiem ilgusi trīs stundas. Var pieņemt, ka Putins sev raksturīgā stilā pildīja smadzenes šiem sūtņiem, mēģinot iestāstīt, ka “mēs sasniegsim speciālās militārās operācijas mērķus”, jo “mēs jau sitam fričus Ļvovā”, jūs tikai “pērciet mūsu naftu un gāzi”. Uz ko viens no sūtņiem pieglaimīgā sajūsmā izpaudās: “Kad būsim pensijā, mēs atcerēsimies brīnišķīgos stāstus, un komunikācija ar jums būs vislabākais no tiem.”
Ja runājam par idejām, kuras likt pamatā kara izbeigšanai, Putina palīgs Jurijs Ušakovs atzina, ka cerības uz mieru ir nulles līmenī, līdz ar to šādas vitkofu\kušneru tikšanās arī ir nulles vērtībā. It īpaši laikā, kad Putins vairāk nekā jebkad saprot, ka Trampa beznosacījumu atbalsts Krievijas agresijai ir bezgalīgs. Tāpēc Trampa sūtņu misija ir liekulības apoteoze.
Komentējot Vitkofa un Kušnera vizītes Krievijā, politologs Artis Pabriks teic, ka tās ir bijušas vairākas: “Bet neviena no tām nav bijusi veiksmīga. Turklāt neviena no vizītēm nav bijusi tāda, kas Maskavas pusei uzliktu kādu noteikumus. Kopumā uzskatu, ka esošā Vašingtonas administrācijas pozīcija ir bijusi nesaprotami labvēlīga Maskavai un nesaprotami nelabvēlīga Ukrainai.”
Pabriks apšauba, ka varētu novērot attieksmes izmaiņas, kad abi minētie sūtņi ierodas Kijivā. “Ņemot vērā to, ka ASV nule tika izgāzta rezolūcija par sankcijām pret Krieviju, turklāt tika izgāzta Baltā nama ietekmē, tāpēc neredzu, ka mēs varētu cerēt kaut ko Ukrainai vai Eiropai labvēlīgu. Ar to domāju taisnīga miera noslēgšanu. Turklāt Baltais nams neņem vērā Putina pastāvīgo palīdzību Irānai, kas jaušami traucē pašām ASV. Ņemot vērā to, ka Ukrainas drošība ir svarīga arī mūsu drošībai, tas tieši ietekmē visas Eiropas un arī Latvijas drošību. Ņemot vērā to, kādi hibrīduzbrukumi novērojami Vācijā, skaidrs, ka Krievija turpinās eskalāciju un spiedienu pret Eiropu,” saka Pabriks.
Puses nemaina viedokli
Raidstacijā BBC varēja dzirdēt Ukrainas opozīcijas partiju “Holos” pārstāvošās Augstākās Radas deputātes Innas Sovsunas teikto: “Mēs esam visai skeptiski par iespējamo sarunu iznākumu, jo neredzam, ka Krievijas nostāja ir būtiski mainījusies. Mēs neredzam, ka uz Krieviju tiek izdarīts papildu spiediens, lai viņi būtu vairāk gatavi runāt par iespējamo vienošanos. Katrā ziņā tas, ka viņi te ieradīsies, protams, ir labi. Tas ir progress. Mēs vēlējāmies šo progresu redzēt daudz, daudz agrāk.”
Kritiski par Maskavas sarunām sabiedriskajam medijam “Franceinfo” izteicies arī franču politologs Nikolā Tenzers: “Tās ne pie kā nenovedīs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs labi zinām, kurā pusē ir Donalds Tramps un viņa sūtņi. Skaidrs, ka Krievijas pusē. Kad mēs visi redzējām Trampa administrācijas miera plānu, tie bija Krievijas plāni. [..] Otrkārt, mēs labi zinām, ka Putins nevēlas mieru. Viņš līdz pēdējam vēlas turpināt savu iznīcināšanas karu pret Ukrainu un ukraiņu tautu, kuras tiesības pastāvēt viņš noliedz.”
Bijušais ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors intervijā Austrālijas sabiedriskajam medijam ABC uzsvēra, ka Kijivā Vitkofam un Kušneram ir svarīgi dzirdēt Ukrainas puses stāstu: “Viņi ir spieduši ukraiņus piekrist kompromisiem, atteikties no teritorijas, kuru krievu mēģina iekarot 12 gadus, taču mērķtiecīgi - pēdējos divus gadus. Un krieviem tas nav izdevies. [..] Vitkofs šo ideju uzspiež Ukrainai. Ukraiņi saka - nē.” Teilors uzskata, ka arī šis mēģinājums izbeigt karu var īpaši neatšķirties no iepriekšējām reizēm. Protams, jo puses nav mainījušas savu viedokli.
Aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka izredzes panākt progresu neesot lielas, jo Putins esot gatavs pārtraukt karu tikai ar saviem nosacījumiem, turklāt Maskavas prasības kļuvušas stingrākas, jo Putins uzskatot, ka Krievijai ir militārs pārākums pār Ukrainu. Tostarp Vitkofs un Kušners atzinuši, ka Krievijas karš pret Ukrainu nebeigsies līdz ziemai.
Lai apliecinātu savu nepārvaramo vēlmi iznīcināt Ukrainu, Krievija atkal ir intensificējusi uzbrukumus Ukrainas kritiski svarīgajai infrastruktūrai. Jaunu priekšlikumu stāvokļa uzlabošanai nav daudz. ASV pārstāvji gan stāsta, ka centušies atjaunot iepriekšējās iniciatīvas un mazināt domstarpības starp Kijivu un Maskavu. Viens no būtiskākajiem jautājumiem sarunās joprojām ir Donbasa daļa, kuru Krievijas okupanti visus kara gadus nav spējuši ieņemt.
Vārdi bez reāla seguma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt uzsvēris, ka Ukraina nekad nenodos Krievijai šo teritoriju vai citas zemes, kas patlaban atrodas Krievijas karaspēka okupācijā. Tieši teritoriālais jautājums joprojām ir viens no sarežģītākajiem šķēršļiem ceļā uz iespējamu vienošanos starp abām pusēm.
Līdz ar to skaidrs, ka izmaiņu kara gaitā nebūs: tā dēvētās sarunas iegājušas stagnācijas fāzē, kad šķietami svarīgi ir parunāt par jebko, lai tikai vērotājos rastos iespaids, ka “lieta virzās”. Šī šķietamība svarīga ASV prezidentam, jo viņš taču ir apturējis vairākus karus, arī šis jāaptur. Pēc pirmās sarunu kārtas Kijivā Kušners žurnālistiem sacīja, ka ASV prezidenta Trampa mērķis nav tikai izbeigt karu. Viņš norādīja, ka ASV vēloties izveidot tādus apstākļus, kas Ukrainā nodrošinātu ilgtermiņa mieru, nevis tikai īslaicīgu karadarbības pārtraukšanu. Taču tie ir vien vārdi bez reāla seguma.
Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka tā ir vecā dziesma jaunās skaņās. “Amerikas sūtnis bārsta komplimentus Putinam, apgalvojot, ka tas ir neaizmirstams laiks, kas pavadīts kopā ar viņu. Esošajā situācijā ir nepieciešams spiediens - ja tas, protams, ir iespējams, - uz Kremli, lai pārtrauktu karadarbību esošajā frontes līnijā. Tas, protams, būtu zināms kompromiss no Ukrainas prezidenta Zelenska puses. Bet Putina pozīcija ir tāda: dodiet mums visu, kas ierakstīts mūsu konstitūcijā. Tas ir ļoti “interesants” veids, kā risināt konfliktu: vispirms ierakstot konstitūcijā konkrētas zemes un pēc tam teikt: nu, kā, tas taču mums pieder!” ironizē Rozenvalds.
“Putins esošajā situācijā izskatās kā riteņbraucējs: ja apstāsies, tad kritīs,” turpina Rozenvalds, “turklāt kara beigas patlaban varētu nozīmēt juku laikus Krievijā. Ņemot vērā to, ka cilvēki atgriezīsies no frontes, tas ir visai ticams scenārijs. Ja mēs atceramies Prigožina dumpi, kara izbeigšana nozīmētu lielus sociālos nemierus. Tāpēc domāju, vēl ilgi būs jāgaida līdz kara beigām. Tas viss pārvērtīsies par lēni stagnējošu konfliktu, kurā īstu izrāvienu nav, bet postījumi turpinās.”
Katrs turpinās tēlot
Trampa administrācijas pārstāvji Zelenskim un viņa komandai norādījuši, ka, viņuprāt, zināmu progresu vēl ir iespējams panākt līdz ziemas sākumam. Kādā veidā to izdarīt, kādi ir konkrētie soļi uz progresu, viņi gan nenorādīja. Kušners izteicās, ka amerikāņu puses mērķis ir panākt tādu noregulējumu, kas ļautu nodrošināt stabilu mieru Ukrainā, nevis tikai uz laiku apturēt karadarbību. Savukārt Zelenskis norādīja, ka ikviena šāda tikšanās palīdz tuvoties taisnīgam mieram, uz kuru Ukraina tiecas.
Labi nodomi, protams, palīdz uzturēt možu garu, taču tā uzturēšanai esošā, bezjēdzīgā kara gadījumā vajadzētu spert reālus soļus, kurus iniciētu tā dēvētie ASV miera sūtņi, taču vismaz pagaidām tās ir tikai sarunas divu klubiņu ietvaros.
Jāņem vērā tas, ka Krievijas problēma nav tikai ekonomiskie zaudējumi, ko radījis karš, bet arī novecojušā enerģētikas infrastruktūra, turklāt Krievijai ir ierobežota pieeja Rietumu tehnoloģijām. Pat tad, ja karš beigtos, Krievija vairs nespētu atgriezties 2021. gada pozīcijās, tā turpinās būt atkarīga no Ķīnas, turklāt Eiropa vairs nesaskatīs Krieviju kā stabilu energoresursu piegādātāju.
Kopumā: arī šis abu ASV sūtņu mēģinājums izbeigt karu īpaši neatšķirsies no iepriekšējie līdzīgiem mēģinājumiem. Krievijas iepuvušās impērijas vadonis Putins turpinās postīt Ukrainu, bet ASV turpinās tēlot, ka cenšas apturēt karu.
