Valdībā izskatīts iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) virzītais informatīvais ziņojums, kurā ietverti imigrācijas ierobežošanas pasākumi. Tie tapa uz iepriekš parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izstrādātajiem priekšlikumiem, sākotnēji izsaucot daudz pretenziju un neapmierinātības. Tagad galvenais mērķis esot veicināt koordinētu turpmāko rīcību migrācijas politikas un pārvaldības sistēmas pilnveidošanai. Vismaz teorētiski valdība vienojās par imigrācijas ierobežošanu.
Un kā ar valsts valodu?
Skaitļi, kas raksturo migrantu kustību Latvijā, faktiski ir graujoši. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2026. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 106 708 trešo valstu pilsoņi ar derīgām uzturēšanās atļaujām, no kurām ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) bija 66 952, ar derīgām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (PUA) - 39 756.
Ar derīgām TUA 33 719 ir Ukrainas iedzīvotāji, 7192 - Krievijas iedzīvotāji, 6122 - Indijas iedzīvotāji, 5120 - Uzbekistānas iedzīvotāji, 2146 - Baltkrievijas iedzīvotāji, 1136 - Turcijas iedzīvotāji, 884 - Tadžikistānas iedzīvotāji, 881 - Azerbaidžānas iedzīvotājs, 850 - Šrilankas iedzīvotāji un 789 - Izraēlas iedzīvotāji.
Vai šie svešpilsoņi visi reāli mācās vai strādā? Precīzi tas nav zināms. Taču šā gada pirmajos sešos mēnešos tiesības uz nodarbinātību bija piešķirtas 4008 Uzbekistānas iedzīvotājiem, 1589 Indijas iedzīvotājiem, 1186 Baltkrievijas iedzīvotājiem, 919 Tadžikistānas iedzīvotājiem, 796 Ukrainas iedzīvotājiem, 273 Moldovas iedzīvotājiem, 255 Filipīnu iedzīvotājiem, 281 Azerbaidžānas iedzīvotājam, 224 Ķīnas iedzīvotājiem. Skaitļu nesakritības paliek uz PMLP sirdsapziņas.
Toties ir paredzēts, ka Robežsardze un policija veiks reidus, lai notvertu ārvalstu pilsoņus, kuri Latvijā uzturas nelikumīgi, kā arī paredzēta virkne ierobežojumu ārvalstu studentiem.
Paredzēts izstrādāt grozījumus Augstskolu likumā, nosakot pienākumu ārvalstu studentiem apmeklēt studijas vismaz 70% apmērā, un no augstskolas būs atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši mācības vairākas dienas.
Tāpat ārvalstnieku skaits augstskolās nedrīkstēs pārsniegt 50% no kopējā studējošo skaita. Tiks arī paredzēta iespēja anulēt augstskolas akreditāciju par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanu. Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienestam būs jāiegūst sertifikācija, lai varētu īstenot ārvalstnieku angļu valodas faktisko pārbaudi. Vēl mēs varētu vēlēties, lai apkalpojošajā sfērā strādājošie apgūtu valsts valodu. Bet tas laikam par daudz prasīts?
Darba devēju konfederācijas prezidentam un zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” līdzīpašniekam Andrim Bitem “Neatkarīgā” vaicāja: vai tas, ka valdība beidzot pieņēma iekšlietu ministra Dombravas ziņojumu, ir labi vai slikti? “Tas nav labi tādā ziņā, ka ministra kungs, izstrādājot šo ziņojumu, neuzskatīja par vajadzīgu tikties ar darba devēju organizācijām, lai no mums gūtu viedokli par migrācijas jautājumu,” iesāk Bite, “un es neapgalvoju, ka Dombravas ziņojumā viss ir slikti, bet mēs vienmēr esam uzstājuši, ka migrācijas politika ir absolūti nepieciešama, turklāt daudzos jautājumos stingrāka nekā līdz šim.”
Bite uzsver, ka, ņemot vērā demogrāfiju, Latvijas ekonomiku un darba tirgu, nesatikties ar darba devēju konfederāciju - tas ir neizprotami. “Mēs varējām izdiskutēt daudz ko, atrast kopīgos risinājumus, taču, to nedarot, mēs varam ministra rīcību nosaukt, maigi sakot, par neadekvātu,” teic Bite.
Vai Latvijai ir nepieciešami migranti kā darbaspēks? “Ja mēs slēpsimies no šī jautājuma, ar to nāksies sadzīvot - tikai nelegālā formā,” uzskata Bite, “un tā būs nekontrolējama forma. Demogrāfijas situācija ir nepielūdzama. Ja mēs šodien runājam par to, ka jauniem uzņēmumiem un tiem, kuri attīstās, pietrūkst darbaspēka, tad pēc gada vai diviem mēs pilnīgi reāli runāsim par dramatisku darbaspēka iztrūkumu. Un iztrūkstošas būs medicīnas māsas, autobusu šoferi un tamlīdzīgi. Mums būs jāizvēlas: palikt pie sistēmas, kas veido nelegālo tirgu, vai mēs vienojamies par principiem, kas ir legāli. Valstij ir nepieciešama atklāta diskusija ar nozarēm. Vai mums vajadzīgi Vidusāzijas musulmaņi vai nav vajadzīgi? Izrunājam to! Vai vjetnamiešu kristieši darba tirgū mums ir vajadzīgi vai nav?”
Bite uzsver, ka jābūt kontrolei: “Ja cilvēks brauc strādāt, ir noteikums stingri ievērot vietējos noteikumus un kultūru. Tikko solis pa labi vai pa kreisi, darba devējs šo cilvēku iesēdina lidmašīnā - un uz mājām prom! Ja tu brauc strādāt, nekāda sēdēšana uz pabalstiem!”
Par vairāk nekā 100 000 trešo valstu pilsoņu, kuriem ir uzturēšanās atļaujas, Bite atgādina, ka tikai neliela daļa no viņiem strādā šeit, liela daļa, piemēram, šoferi, braukā pa Eiropu un tur maksā nodokļus. “Kā jau es teicu - demogrāfija ir nepielūdzama: mums katru gadu pazūd padsmit tūkstoši cilvēku, un mums vajadzīgi darbinieki, kuri strādā,” apgalvo Bite, “jo kādam būs tā grīda jāmazgā, kādam būs tā šprote jāiepako.”
Valsts nav jāvelk austrumu virzienā
Gatis Krūmiņš, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, uzskata, ka, netraucēti ļaujot nākt iekšā Latvijā migrantiem, valsts iedzīvotāju skaits ātri vien dubultosies. “Mēs esam sasnieguši tādu dzīves kvalitātes zonu, ka cilvēki ir gatavi pie mums braukt,” viņš domā, “un to mēs redzam uz ielām: svešos varam viegli atpazīt pēc skata un pēc ādas krāsas. Bet lielākā problēma ir tā, ka sabiedrībā pie mums nav bijusi godīga diskusija par imigrāciju. Ir uzņēmēju grupas, kas atbalsta imigrāciju, jo imigrantiem var maksāt zemākas algas un tad nav vajadzības modernizēties, jo tiek uzskatīts, ka uzņēmējdarbība var eksistēt, pateicoties zemām algām.”
Politikā un zinātnē, Krūmiņš domā, ir tieši tāpat: “Daļa politiķu atsaucas uz vērtībām, daļa zinātnieku atgādina par demogrāfijas līknēm. Labi, neņemam nevienu imigrantu, bet tad būs tādas un tādas konsekvences: vai nu pensijā būs jāiet piecus gadus vēlāk, vai nu pensijas jāsamazina. Otra iespēja: aktīvi celt valsts ekonomiku. Ja mēs kā maza valsts esam gatavi drosmīgi rīkoties, tad mums ir šīs iespējas.”
Bet, runājot par migrāciju, Krūmiņš ir domīgs: “Esam kaut kā aizmirsuši PSRS okupācijas periodu, kad bija rekordliela imigrācija. Toreiz Latvijā iebrauca simtiem tūkstošu cilvēku ar pavisam svešu kultūru, mainīja mūsu sabiedrību, to degradējot, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ laika gaitā mēs nenoķērām Somiju, Zviedriju, valstis, kurām bijām ļoti tuvu ekonomiskās attīstības ziņā. Bet šodien mēs redzam, kā ar imigrāciju mokās Lielbritānija, Vācija, Francija… Līdz ar to mēs nevaram kopēt šo valstu imigrācijas politiku.”
Krūmiņš šaubās, vai Latvijai vispār ir pētījums par to, kādu daļu no imigrantiem integrēt, kur viņus izvietot un kā izmantot. Viņš brīdina: “Mums darbaroku vajadzēs arvien vairāk, un, ja mēs nedarīsim neko ekonomikas celsmei, mēs piedzīvosim stihiskus imigrācijas viļņus, un mēs nezināsim, ko ar šiem cilvēkiem iesākt. Bet mums pašiem vajag vairoties aktīvāk.”
Protams, Krūmiņš piekrīt: ir uzņēmēji, kuri sūdzas, ka viņiem pietrūkst darbaroku. “Kāpēc tad uzņēmēji nemaksā tādas algas, lai cilvēki būtu gatavi strādāt? Pagājušā gadsimta 20.-30. gados tūkstošiem cilvēku brauca no Lietuvas, lai strādātu lauksaimniecībā. Mums bija produktīvāka lauksaimniecība, un no kaimiņvalstīm mēs varējām pievilināt darbaspēku. Bet ja tu nevēlies savu uzņēmumu modernizēt, ja tu negribi veidot jaunos eksporta tirgus, tas nozīmēs, ka netiks piedāvāts normāls atalgojums. Šādu uzņēmēju kategoriju es neatbalstu. Lētais darbaspēks nav izeja.”
Krūmiņš uzskata, ka valstij jāveido normāls dialogs ar uzņēmējiem, jo “tad mēs būsim dimbā, ja iziesim uz to, ka pamatosimies uz lēto darbaspēku”. Viņš uzstāj, ka Latvijā jātransformē ekonomika, jo mūsu valsts nav jāvelk nedz Krievijas, nedz vēl tālākā austrumu virzienā.
No PMLP saņēmām atbildi par 22. septembrī Ministru kabinetā izskatīto un pieņemto visaptverošo imigrācijas ieviešanas plānu. PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Madara Puķe rakstiski atbildēja: “Iekšlietu ministrs uzdos konkrētus uzdevumus ar izpildes termiņiem. Tad, kad tiks saņemti uzdevumi, varēsim sniegt plašāku komentāru par veicamo uzdevumu apjomu un to ietekmi uz ikdienas darbu.” Gaidīsim.
Katrā ziņā imigrantu jautājums vēl nebūt nav atrisināts, kaut arī Ministru kabinets izskatījis un pieņēmis Jāņa Dombravas iesniegtos priekšlikumus. Ceļš uz ekonomiski, nacionāli un kulturāli attīstītu Latviju vēl ir asiem akmeņiem klāts.
