Latviešu valodas skolotāja Annija Baumane māca cittautiešiem latviešu valodu. Protams, tiem, kuri vēlas iekļauties latviskajā vidē, cienot latviešu kultūru, vēsturi un valodu. Annija nodemonstrēja video ierakstu, kurā viena no viņas klientēm latviski aprakstīja foto, uz kura redzamas divas sievietes ar iepirkumu saiņiem. Protams, klientes stāstā bija kļūdas, bet varēja dzirdēt, ka viņa cenšas pati tās labot, atrodot īstos vārdus un īstās vārdu galotnes, lai vārdu vijums būtu skaidrs. “Viņa pie manis mācās jau trīs gadus,” teic Annija. Šīs nodarbes nav vieglas, bet Annija ir optimisma pilna: daudzi krievi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu.
Jums patlaban ir 25 audzēkņi, kuri apgūst latviešu valodu. Tas ir daudz vai maz?
Es izjūtu, ka ir liela interese par latviešu valodu gan no bērnu un jauniešu puses, gan no pieaugušo puses. Dzīvoju Jūrmalā, Kauguros, un, vedot savu atvasi uz bērnudārzu, lielākoties dzirdu krievu valodu. Individuāli sāku mācīt latviešu valodu 2022. gadā, jūtu, ka interese par to nav mazinājusies. Man ir vairāki burvīgi klienti, kuri ir kopā ar mani jau kopš 2022. gada, un nav tā, ka viņiem visiem vajadzētu iet kārtot latviešu valodas eksāmenu. Viņu motivācija: justies komfortablāk sabiedrībā, arī darbavietā, kur jāzina valsts valoda.
Ir cilvēki, kuri vēlas apgūt tikai sarunvalodu. Tā, piemēram, šodien man bija audzēknis, ar kuru sarunājāmies par dažādām tēmām, kas aptvēra dažādas situācijas.
Vai interese par latviešu valodu pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?
Man šķiet, ka jā. Intereses pieaugumus bija jūtams arī pēc lēmuma skolās pāriet tikai uz latviešu valodu.
Kādā veidā notiek mācības?
Ir klienti, ar kuriem es nodarbojos onlainā, ir arī tādi, kuri nāk pie manis uz mājām. Pie manis mācās arī cilvēki, kuri dzīvo ārzemēs. Man ir kliente, kura dzīvo Maskavā, viņai varbūt nav liela nepieciešamība zināt latviešu valodu, bet tik un tā viņa pērn nokārtoja valodas B1 eksāmenu. Viņai ļoti patīk Latvija, viņa brauc uz šejieni, un, būdama šeit, viņa grib labi justies, runājot latviski. Pusdienojot restorānā, viņa visu pasūta latviski, pasu nodaļā - latviski. Tas nav viegli - ikdienā nedzīvojot latviešu valodas vidē, iemācīties valodu. Viņa jau tuvojas B2 līmenim.
Tad jau varēs kārtot eksāmenu.
Man ir svarīgi, lai šie cilvēki ne tikai nokārtotu eksāmenu, ja tas viņiem nepieciešams, bet lai viņi spētu normāli sazināties ar latviešiem. Tāpēc mēs katrā nodarbībā sarunājamies: imitējam dialogus, aprakstām attēlus. Cilvēkiem prātā iesēžas frāzes, un viņi ar laiku pie tām pierod. Es sarakstījos ar kādu pāri: viņi man rakstīja krieviski, es viņiem to tulkoju latviski - tā viņiem bija vieglāk iemācīties gramatiku.
Manuprāt, latviešu valoda ir grūta valoda: locījumi, dzimtes, platie un šaurie “e”, intonācijas, garumzīmes, vienādi rakstāmi vārdi ar dažādām nozīmēm utt.
Protams, ka mani klienti saka: grūta valoda. Bet es cenšos vilkt paralēles starp latviešu un krievu valodu. Man ir bijusi kliente no Spānijas, kopīgā mums bija angļu valoda, un tur tās līdzības bija grūtāk atrast. Bet latviešu un krievu valodā līdzības var atrast - teikuma vārdu kārtībā, piemēram.
Nereti grūtības ir ar garumzīmēm: “lupa” un “lūpa”, “tas” un “tās”. Vienīgais, kas ir pavisam vienkārši: latviešu valodā gandrīz vienmēr uzsvars ir uz pirmo zilbi.
Vai kādam jūsu klientam, ieejot, piemēram, veikalā, nav bijusi neērtības vai kauna sajūta par to, ka, es, raugi, pateikšu kaut ko nepareizi un par mani smiesies?
Pieaugušajiem cilvēkiem mēdz gadīties tāda neērtības barjera, bet bērni parasti nekautrējas. Pieaugušie, kuri jau ieņēmuši kādu statusu sabiedrībā, baidās izklausīties smieklīgi. Tāpēc es savās nodarbībās cenšos radīt tādu vidi, kurā klients atbrīvojas. Kāda kliente man stāstīja: bijusi poliklīnikā, stāvējusi pie reģistratūras, tur jau izveidojusies rinda, mana kliente saņēmās un sāka runāt latviski. Reģistratūras darbiniece, sajutusi akcentu, sāka ar manu klienti runāt krieviski. Mani tas sadusmo: mums ir jāļauj krieviem runāt latviski. Kā gan citādi viņi iemācīsies valodu? Cilvēks ir saņēmies runāt latviski, tad jāļauj viņam to darīt!
Kāda cita kliente klausās latviešu dziesmas. Kādu vārdu nezina - pieraksta, pēc tam mēs to pārrunājam. Cilvēki, kuri patiešām grib iemācīties valodu, atradīs piemērus, kurus tulkot un izprast. Un viņiem vajag palīdzēt, lai viņiem nezūd motivācija mācīties.
Kā tas notiek - ir grupu mācības un individuālās mācības?
Ir arī bezmaksas apmācību grupas. Ir gadījumi, kad no grupām nāk klienti, lai individuāli mācītos pie manis. Grupās nodarbības ilgst trīs stundas. Bet tas ir ļoti apgrūtinoši, es tam neredzu jēgu. Manas nodarbības ilgst 60 minūtes. Stunda ir absolūti pietiekami. Cilvēkiem labāk patīk individuāla pieeja. Ir Latviešu valodas aģentūras mācību grāmatas “Laipa”, bet es arī pati gatavoju programmas.
Nav tādu klientu, kuri, atnākuši uz vienu nodarbību, saka: nē, man to nevajag, es vairs nenākšu?
Manā praksē tādu nav bijis. Bet, piemēram, cilvēks nokārto A2 līmeni un tālāk neturpina. Tāds bija viņa mērķis. Mums ir arī dažu cilvēku sarunu klubs, kurā mēs sarunājamies. Ja ir nepareizs teikums vai vārds, to mēs pārrunājam. Protams, akcentu var dzirdēt. Sieviete no Krievijas, kuru es jau pieminēju, sāka valodu mācīties no nulles, lasa tekstu un visu saprot. Protams, eksāmenā pasakot nepareizu galotni, tā būs kļūda, bet es saviem audzēkņiem saku: es taču jūs saprotu. Un tā ir pati galvenā valodas funkcija: sazināšanās. Tāpēc es nodarbībās ļoti domāju par atmosfēru, lai iedvesmotu viņus mācīties. Jo valoda jau nav tikai gramatika - tā ir cilvēku saziņa.
Vai krievu valodā runājošo attieksme pret latviešiem mainās, kad viņi mācās latviešu valodu?
Visiem klientiem, kuri pie manis mācās, ir ļoti labvēlīga attieksme pret latviešiem. Ar cilvēkiem, kuri nāktu ar noraidījumu, es nespētu sadarboties. No viņiem es dzirdu “Latvija ir mūsu mājas”, “Es gribu, lai mani saprot”. Jūtu, ka viņi ir ieinteresēti, ka viņi kaut ko lasījuši latviski. Viena mana kliente klausās intervijas ar bērnu ārstu reanimatologu Pēteri Kļavu - latviski. Ja kaut ko nesaprot - pārrunājam. Grāmatnīcās var nopirkt grāmatas, kurās vienā lapā teksts ir angliski, blakus lapā - latviski. Žēl, ka nav tādu grāmatu - ar tekstu latviski un blakus krieviski. Tad iesaku paņemt grāmatu, kas lasīta jau krieviski, blakus paņemot to pašu grāmatu, kas iztulkota latviski. Iesaku skatīties filmas, piemēram, Jāņos noskatīties “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Viņiem ļoti patika!
Uz kurieni dodas tie, kuri vēlas kārtot latviešu valodas eksāmenu?
Viņi dodas uz Valsts izglītības satura centru, kur notiek šis eksāmens. Latviešu valodas aģentūras mācību grāmatas “Laipa” ir tieši pakārtotas tam, lai saprastu, kas ir jāapgūst, mācoties valodu. Īsi pirms eksāmena pārskatām visus jautājumus. Un man prieks ir par to, ka satieku pozitīvus, motivētus cilvēkus, kuri vēlas mācīties latviešu valodu.
