Naktī uz 8. novembri Amsterdamā notika antisemītiski palestīniešu atbalstītāju uzbrukumi izraēliešu futbola līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Nīderlandi vērot futbola spēli starp Izraēlas “Maccabi” un mājinieku “Ajax”. Cietuši ir ne tikai izraēlieši, bet arī vietējie Amsterdamas ebreji, viņus ar vālēm dauzīja, piekāva un meta kanālā gan palestīniešu atbalstītāji, gan Amsterdamā dzīvojošie arābi. Tas viss atgādināja pirms 86 gadiem Vācijā un Austrijā piedzīvoto “Kristāla nakti”.* Atbaidošajā Amsterdamas notikumā iedziļinājās arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.
Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.
Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.
Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par politiķu kažoku mešanu uz otru pusi un kolaborāciju, par valdības dinamiskajiem muldētājiem un pieminekļu zāģēšanu, par Saeimas opozīcijas ambīciju trūkumu un daudz ko citu – intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA). Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: “Manī bija sakrājies tas viss, par ko runājām.”
Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.
Šopavasar drošības apsvērumu dēļ tika noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, pārvietojoties pāri Altonavas ielas tiltam, kas uzcelts pāri dzelzceļa līnijai Rīgā, Torņakalnā. Tagad ir izlemts: tilts jāslēdz.
“Tas ir miljardus vērts nelegālais bizness,” tā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis LTV vērtē migrantu pārvietošanu pāri robežai. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka labas samaksas dēļ gan vietējie, gan ārvalstu “biznesmeņi” ir gatavi riskēt. Novembra sākumā Latgalē apturēts autobuss ar 25 nelegālajiem migrantiem, kurus pārvadājuši divi Ukrainas pilsoņi. “Jaukākais” ir tas, ka autobuss izdaiļots ar Valsts robežsardzes trafaretiem.
Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.
Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.
Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien, 30. oktobrī, nenobalsoja par steidzamības noteikšanu 2025. gada budžeta projektam: par to nobalsoja tikai 49 deputāti, bet bija nepieciešamas vismaz 50 balsis. Izrādās, uz Saeimas sēdi nebija ieradušās divas “Jaunās vienotības” (JV) deputātes: Ingrīda Circene un Anna Rancāne. Esot slimas. Nenobalsoja arī Augusts Brigmanis (ZZS). Šī politiskā katastrofa tika labota ar 30 minūšu pārtraukumu, un slimās deputātes atveda, lai viņas nospiestu vajadzīgo podziņu.
Turpinājums intervijai ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, ko ekonomikai dod vai atņem sankcijas, par Krievijas ēnu kuģiem, kas apdraud ne tikai Baltijas jūru, par to, vai mūsu ostas ir tukšas, par to, kā ārlietu dienests palīdz uzņēmējiem, par Latvijas attiecībām ar Ķīnu.
Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.
Ceturtdien aiz loga nemitīgi skanēja policijas auto sirēnas: Rīgā notika Krimas platformas trešais parlamentārais samits, uz kuru ieradās arvien jauni dalībnieki, tikmēr “Neatkarīgā” iztaujāja ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par Latvijas lomu starptautisko attiecību veidošanā un šo attiecību virzīšanā.
“Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav,” sev raksturīgajā ironijā Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins “piebeidz” runu par frakcijas “Progresīvie” deputātu rosinājumu pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot personām no 16 gadu vecuma. “Progresīvie” apvainojās par smadzeņu trūkumu (un ne tikai par to vien) un nosūdzēja Kiršteinu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par viņa runu Saeimas sēdē. Komisija Kiršteina “noziegumus” ķidās novembra sākumā.
“Migrācija ir jāpieņem kā notiekošs faktors,” tālrādē izteicās Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene. Par šo atziņas “pērli” jau ir runāts pietiekami, tāpēc mani vairāk interesēja pati Inovācijas laboratorija. Ko tā “ēd”? Uz ko tiecas?
Applūduši ceļi, pa kuriem var pārvietoties ar laivām, pazemes garāžas, pilnas ar ūdeni un noslīkušiem auto, Kāpu ielas iedzīvotāji zvana uz domi un teic: vēl centimetrs, un ūdens nāks iekšā mājā. Uz ēku jumtiem uzkritušas milzu priedes, salaužot spāres. Tas notika 29. jūlijā. Kādas mācības atnesa vētra? Taču arī bez tās Jūrmalā gana daudz risināmo jautājumu. Par to – saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS).
Maestro Raimonds Pauls pavasarī atrada savu jauno muzikālo favorītu – Edgaru Ošleju. Dziļš, samtains bass. Radiofonā skan viņa iedziedātais “Klusais vīrs” – Maestro mūzika un Jāņa Elsberga dzeja. Pats Ošleja nebeidz brīnīties par to, ka Pauls viņu uzrunājis. Taču atrodas arī citas pārsteidzošas lietas: piemēram, Raimonda Paula līdzdalība kāda slepkavas notveršanā. Par to un vēl ko citu mazliet parunāju ar Maestro.
Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zilu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.
Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās: “Mēs dzīvojam īpašā laikā – mēs nedrīkstam to izniekot. Mums ir jāizveido spēcīgākā armija Eiropas Savienībā, jāmodernizē mūsu infrastruktūra un jāpadara mūsu dzimtene par Polijas cietoksni.” Pareizi vārdi un pareiza attieksme. Vai Latvijā notiek līdzīgi?
“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.
“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.
Kultūras ministrija “Neatkarīgās” redakcijai operatīvi atsūtīja papildu skaidrojumus par gandrīz 400 000 eiro pieprasījumu, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai, kas paredzēti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai.