Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.
NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs atsūtīja redakcijai atbildi, no kuras izlobījām galveno domu, ka “notiek esošo štatu pārskatīšana, primāri identificējot amatus, kurus funkcionāli var pildīt civilie darbinieki, tādējādi ir iecerēts no šādām funkcijām atteikties, nodrošinot, ka profesionālā dienesta karavīri primāri pilda militāru uzdevumu amatus”. Tas nozīmē, ka tiešām eksistē iespēja - kāda militārpersona (vai vairākas militārpersonas) tiek atbrīvota no amata, ja šo amatu var pildīt civilpersona, jo militārpersonām jāpilda savi - militārie - pienākumi. Viss saprotami, ciktāl šo saprotamību ļauj atklāt lietišķā armijas valoda.
Viss pārējais - arī tikpat saprotami. “Nacionālie bruņotie spēki 2024. gadā Aizsardzības ministrijas (AM) uzdevumā uzsāka atkārtoti pārskatīt savu organizatorisko struktūru, lai to izveidotu atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajam 31 000 miera laika karavīru skaitam. Šāds karavīru skaits sakrīt arī ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) 12 gadu attīstības plānu. Vienlaikus ir saņemti NATO definētie spēju mērķi, kuru izpildei ir nepieciešams veidot jaunas bruņoto spēku vienības.
Ņemot vērā gan AM, gan NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas dotos uzdevumus, NBS konsultējas ar personāla vadības jomas speciālistiem, lai salāgotu prasības ar reāli iespējamo personālsastāva apjomu, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās situācijas attīstības tendences.
Neskatoties uz karavīru skaita pozitīvā pieauguma tendenci, visas amata vietas NBS struktūrās aizvien nav nokomplektētas, tādēļ tiek turpināta karavīru rekrutēšana visos piedāvātajos dienesta veidos - profesionālajā dienestā, Zemessardzē, Valsts aizsardzības dienestā un rezervē. Īpaša uzmanība tiek veltīta potenciālo jauno virsnieku rekrutēšanai studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Lai pieejamo personālu izmantotu pēc iespējas efektīvāk, NBS nepārtraukti turpina pārskatīt organizatorisko struktūru, kas šobrīd ir īpaši aktualizēts ar uzdoto mērķi integrēt valsts aizsardzības dienestu un augstas gatavības rezervi kaujas uzdevumu veikšanai, kā arī nodrošināt ar personālu jau esošās un nākotnē plānotās kaujas spējas.
Ņemot vērā nepieciešamību attīstīt jaunas spējas (gaisa telpas aizsardzība, droni, krasta aizsardzība), kā arī palielināt valsts aizsardzības dienesta karavīru skaitu, notiek esošo štatu pārskatīšana, primāri identificējot amatus, kurus funkcionāli var pildīt civilie darbinieki, tādējādi ir iecerēts no šādām funkcijām atteikties, nodrošinot, ka profesionālā dienesta karavīri primāri pilda militāru uzdevumu amatus.
Arī nākotnē, atkarībā no operacionālajām izmaiņām un mācoties no citu valstu pieredzes, tiks turpināta NBS struktūras pārskatīšana, lai paaugstinātu kaujas gatavību vienībās.”
Pirms vēl nebija saņemta NBS atbilde, Aizsardzības ministrijai tika nosūtīti konkrēti jautājumi. Tie bija šādi:
1. Vai tā ir taisnība, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos sākusies štatu samazināšana birokrātijas mazināšanas vārdā?
2. Vai tā ir patiesība, ka pirmais cirtiens pret “birokrātiju” ir bijis vērsts armijas kaujas grupas atbalstošajām struktūrām? Konkrēti kurām?
3. Ja tas tā ir, tad - cik cilvēku ir atlaisti? Kādi ir amati, ko viņi ieņēma?
4. Ja tas tā ir, tad - kura bija tā amatpersona, kas rosināja šādā veidā mazināt birokrātiju?
5. Kā šāda birokrātijas “mazināšana” atsauksies uz armijas kaujas spējām?
Pirmdienas pēcpusdiena atnesa arī Aizsardzības ministrijas atbildi, un sākotnēji varēja nojaust, ka tā būs līdzīga NBS atbildei, jo bija saprotams, ka, spriežot pēc NBS teksta, nekāda “birokrātijas mazināšana” - ja ticam atbildes vēstulē rakstītajam - armijā nenotiek. Tomēr dūmi tāpat vien nerodas, un gruzdēšana agrāk vai vēlāk var atklāties… Tāpēc, domāju, šis “birokrātijas mazināšanas” jautājums vēl, iespējams, atvērsies.
Taču, lai ko mēs arī domātu par to gruzdēšanu, neviens nespētu iedomāties, ka Aizsardzības ministrijas atbildes vēstule būs… vārds vārdā tāda pati kā NBS vēstule, vienvārdsakot, tā bija ierastā “copy paste” metode. Proti, AM nodaļa saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, saņēmusi no NBS tekstu, ko ministrijai, lai sniegtu informāciju, bija nosūtījis Roberts Škraučs, nolēma to izmantot arī kā savu - Aizsardzības ministrijas - atbildi. Sak, ko tur pūlēties un meklēt citus vārdus, ja viss tāpat skaidrs, un gan jau žurnālisti “norīs” arī to pašu tekstu! Kas tas bija? Vai Aizsardzības ministrija sevi uzskata par priekšniekiem, noliekot Nacionālos bruņotos spēkus padoto lomā - un tas ļauj ministrijai burtiski piesavināties NBS skaidrojumu?
Šī attieksme - neatbildēt uz jautājumiem, neskaidrot situāciju, neiedziļināties notiekošajā - ir visai raksturīga Aizsardzības ministrijas preses dienestam, kura pirmais un galvenais uzdevums acīmredzot ir formāli sniegt atbildes, bet, ja noveicas - nesniegt vispār. Tā notika, piemēram, ar slavenās “bēgļu” aprūpētājas Lienes Gāteres iecelšanu par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri, par kuras politiskajām kvalitātēm ministrijas aprakstniekiem nebija citas atbildes kā vien apgalvojums, ka “Liene Gātere ir ar plašu pieredzi un zināšanām aizsardzības un sabiedriskās politikas jomā”. Bet pat šo “izsmeļošo” skaidrojumu varēja iegūt vien pēc trīs dienu gaidīšanas.
Varbūt “birokrātijas mazināšanas” pasākumos beidzot varētu iekļaut ministriju neskaitāmos konsultantus, referentus, padomniekus, palīgus, ekspertus un sabiedrisko attiecību speciālistus, kuriem uz sabiedriskajām attiecībām ir tikpat klārs skats kā kurmim uz sauli. Mediji vēlas sagaidīt skaidras, saprotamas atbildes nevis pēc garām pārrunām (vai vispār bez tām), bet gan norunātajā laikā un kvalitatīvi. Jo kā gan citādi mēs visi kopā varētu atrast patiesību?
