Šogad septembrī notiks kārtējās “Zapad” sērijas militārās mācības, kurās Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki jau tradicionāli veiks “vingrinājumus” ar praktiskām epizodēm lauku poligonos. Mācības – kā vienmēr – notiks Krievijas anektētajā Karaļauču anklāvā, Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumu pierobežā. Iepriekšējās “Zapad” mācības notika 2021. gada septembrī – dažus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Šobrīd situācija ir draudīgāka, tāpēc par to izvaicājām Aizsardzības ministriju (AM).
Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir: kā Latvijas aizsardzības spēki gatavojas šīm Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām, ņemot vērā to, ka agresori var “nejauši” iebrukt arī Latvijā? Par to brīdina arī militārie eksperti.
Aizsardzības ministrija atbild: “Katru reizi, kad norisinās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad”, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir aktivizējuši savas papildu aktivitātes, lai paātrinātu spēju reaģēt gadījumā, ja kārtējās mācības patiesībā izrādās sagatavošanās fāze uzbrukumam. Šis gads nebūs izņēmums. Agresorvalstu militāro mācību laikā NBS veic padziļinātu izlūkinformācijas ievākšanu, paaugstina kaujas gatavību savās vienībās un organizē mācības, tostarp visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs”.
Mācību “Zapad” mērogu ietekmēs tā brīža situācija Ukrainā, tādēļ NBS pastiprināti turpina analizēt izlūkinformāciju par Krievijas vienību virzību un militāro spēku pārvietošanos Krievijas teritorijā. Notiek regulāra izlūkinformācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem par militārajām mācībām “Zapad”.”
AM atgādina, ka visaptverošas NBS organizētās valsts aizsardzības mācības “Namejs”, kas ir iepriekš plānotas un notiek visā Latvijas teritorijā, norisinās kopš 2014. gada. “Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu NBS kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā. Šobrīd tiek plānota mācību “Namejs 2025” norise septembrī un oktobrī.”
Mācībās “Namejs” pērn piedalījās 11 000 karavīru un zemessargu, arī valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri un sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīri. Mācībās “Namejs” bija sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru, tostarp Valsts kanceleju un nozaru ministrijām, to padotības iestādēm, valsts drošības iestādēm, vairākām pašvaldībām un komersantiem. Pērn mācībās “Namejs” NBS veica trīs dienas ilgas mobilizācijas mācības ierobežotam personāla skaitam, kuru laikā tika pārbaudīta mobilizācijas mehānismu darbība Zemessardzes 3. Latgales brigādes atbildības teritorijā.
NBS sadarbībā ar Valsts robežsardzi turpināja valsts pierobežas stiprināšanas pasākumus, veicot iegādāto pretmobilitātes materiālu izvietošanu dabā, prioritāri ceļu bloķēšanai, kā arī Valsts robežsardzes robežkontroles punktu un robežsardzes nodaļu infrastruktūras nostiprināšanai ar fortifikācijām,” skaidro AM.
Jāpiebilst, ka Krievija ir gatava šajās mācībās iekļaut ap 15 000 savu karavīru, taču šis skaitlis ir apzināti samazināts. Turklāt jāpieskaita arī Baltkrievijas militārais kontingents.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzskata, ka Krievijas uzbrukums NATO dalībvalstīm ir iespējams četru līdz piecu gadu laikā. Tāpēc Lietuvā turpmāko gadu laikā aktīvi tiks veidots nacionālo vienību tīkls ar visu nepieciešamo infrastruktūru. Kas šajā jomā tiek darīts pie mums? AM atbild, ka, pirmkārt, NBS turpina austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro. Robežas stiprināšanai šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, distances mīnēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā. Cerams, ka AM informēs sabiedrību par šīm reāli veicamajām aktivitātēm, jo līdz šim dzirdam un lasām tikai par to, ka daudz kas “tiek plānots”.
AM turpina: “Jau šobrīd pie Krievijas un Baltkrievijas robežas Latgalē ir izveidotas pagaidu inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu - Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c. Lai vajadzības gadījumā ierobežotu vai bloķētu transporta kustību ar pretmobilitātes konstrukcijām, 2024. gadā ir veikta arī nepieciešamo materiālu izvietošana stratēģiski nozīmīgās vietās.
Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Lai ierobežotu transporta kustību pierobežā, veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana. Turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana. Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas.”
AM apgalvo, ka turpinās aizsardzības spēju attīstība, lai nodrošinātu NBS vienību ātru reaģēšanu un augstu kaujas gatavību. “NBS prioritāri attīsta slāņveida pretgaisa aizsardzības spēju, tālās darbības raķešu artilērijas spēju, krasta aizsardzības raķešu spēju. Tiek turpināta Sauszemes spēku mehanizācija, ieviešot bruņojumā kājnieku kaujas mašīnas, kā arī pilnveidotas dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu, vadāmo lādiņu un pret - bezpilota lidaparātu spējas. Tāpat tiek turpināta nodrošinājuma un apgādes sistēmas attīstība, nodrošinot nepieciešamos ieročus, munīciju, pārtiku, degvielu, individuālo un kolektīvo ekipējumu un medicīnas preces, tostarp izveidojot nepieciešamos materiāltehnisko līdzekļu krājumus un tiem nepieciešamo infrastruktūru.
Treškārt, tiek turpināta NBS struktūras paplašināšana un rezerves sistēmas pilnveidošana - ar mērķi sasniegt 31 000 karavīru aktīvajā dienestā un 30 000 karavīru pastāvīgās gatavības rezervē. NBS kaujas spējas veido profesionālā dienesta vienības, Zemessardze jeb teritoriālie spēki, valsts aizsardzības dienests (VAD), aktīvā rezerve un vispārējā rezerve.
Aktīvajā rezervē esošie karavīri piecu gadu garumā ik gadu tiek iesaukti uz apmācībām, tādējādi nodrošinot nepieciešamo zināšanu un prasmju uzturēšanu augstā līmenī. Savukārt vispārējās rezerves karavīrs uz mācībām ierodas vienu reizi četros gados.
Lai nodrošinātu atbilstošu personāla pieaugumu plānoto spēju attīstībai un NBS noteikto uzdevumu izpildei, 2023. gadā tika ieviests valsts aizsardzības dienests, ar kura palīdzību tiek uzlaboti personāla rekrutēšanas apmēri, kā arī nodrošināti apmācīti rezerves karavīri aktīvās un vispārējās gatavības rezerves vienībās, ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. 2025. gadā VAD tiks uzņemti vēl 1040 karavīri, papildinot mūsu augstas gatavības armijas rezervi.”
Latvijas iekļaušanās NATO ir Latvijas aizsardzības stūrakmens, kas sniedz kolektīvās aizsardzības garantijas, paredzot sabiedroto iesaisti Latvijas teritorijas aizsardzībā no pirmā centimetra, apgalvo AM. “Lai sekmētu plašāku NATO spēku klātbūtni Latvijā, tiek attīstīta infrastruktūra, kā arī īstenotas regulāras kopīgas mācības un vingrinājumi. Viļņas samitā apstiprinātie NATO reģionālie aizsardzības plāni nosaka, ka Krievijas radīta militāra apdraudējuma un agresijas gadījumā tiks īstenota ātra un efektīva NATO karaspēka izvēršana uzbrukuma atvairīšanai uz sauszemes, jūrā, gaisā, kā arī kibertelpā un kosmosā. NBS spēju attīstība atbalsta arī NATO reģionālo aizsardzības plānu izpildi, nodrošinot nepieciešamos spēkus un spējas,” skaidro AM.
Mums savukārt atliek cerēt, ka 5. pants joprojām eksistē un ir aktīvs, kaut arī pēdējās politiskās aktivitātes, “pateicoties” ASV prezidenta Trampa juceklīgajām atklāsmēm, liecina par tā manāmu atslābumu.
Sabiedrība, kas vistiešākajā veidā ir iesaistīta ikdienas notikumos, ir satraukta par draudiem, kas burtiski plūst no Krievijas puses. Tāpēc loģiski, ka rodas jautājumi: kas notiks un ko darīt? Kad un kādā veidā iedzīvotāji tiks informēti par draudiem no austrumiem, kādā veidā iedzīvotājiem tiks palīdzēts?
AM atbild, ka nozīmīgs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements ir sabiedrības rīcības gatavības kultūra. Gatavības kultūras pamatā ir katra iedzīvotāja izpratne par to, kā rīkoties krīzes situācijās. Tā neveidojas vienā brīdī, bet gan tiek mērķtiecīgi veidota jau kopš 2019. gada. Tā paredz sagatavošanos negaidītām situācijām jau mierīgos laikos, piemēram, sagatavojot krājumus izdzīvošanai 72 stundu garumā, atsvaidzinot pirmās medicīniskās palīdzības iemaņas, apgūstot militārās prasmes Zemessardzē vai rezervistu militārajā apmācībā, kā arī esot informētiem par dezinformācijas riskiem.
Tas viss ir pareizi un skaisti, taču diez vai vismaz puse iedzīvotāju zina, kurp doties krīzes brīdī ar savu 72 stundu somu vai - kur atsvaidzināt pirmās medicīniskās palīdzības iemaņas. Un diez vai pusmūža un vecāki ļaudis dosies apgūt militārās prasmes Zemessardzē. Šī “gatavības kultūra” ir atrodama tikai “uz papīra”.
Taču AM turpina: “Aizsardzības nozare līdz šim jau ir spērusi vairākus soļus, lai stiprinātu rīcības gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā:
Jāpiebilst, ka par vismaz 90% no šeit nosauktajām labajām lietām sabiedrība neko nezina. Šī publikācija faktiski būs pirmais atklājums tiem, kuri patiesi interesējas par to, kā aizsargāties arī pašiem, nevis tikai gaidīt mistiski glābjošo 5. pantu. Acīmredzot klibo informācijas izplatīšanas veidi…
Atbildot uz jautājumu par informācijas kanāliem, iedzīvotāji tiks informēti, izmantojot sabiedriskā medija kanālus - LTV, Latvijas Radio un LSM.lv. Tāpat iedzīvotāji aicināti sekot informācijai atbildīgo dienestu sociālajos tīklos un mājaslapās: www.mod.gov.lv; www.mil.lv; www.sargs.lv; www.iem.gov.lv; www.vugd.gov.lv; www.vm.gov.lv. Tāpat brīdinājumus būs iespējams saņemt lietotnē viedierīcēm “112 Latvija”.
Vēl ir viena iedzīvotāju kategorija: pierobežas iedzīvotāji. Kā viņi tiks informēti? “Būtiska loma pierobežas iedzīvotāju informēšanai ir pašvaldībai. Tāpēc pierobežā izvietotās NBS vienības ikdienā uztur saziņu ar pašvaldībām, sadarbojas ar vietējiem medijiem. Ik gadu notiek arī visaptverošas valsts aizsardzības reģionālie semināri par Latvijas drošībai un aizsardzībai aktuāliem jautājumiem, kuros piedalās pierobežas pašvaldību amatpersonas. Pierobežas pašvaldības tiek iesaistītas arī visaptverošas valsts aizsardzības mācībās “Namejs”. NBS veic pastāvīgu draudu izvērtējumu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, un patlaban paaugstināta draudu situācija netiek novērota,” apgalvo Aizsardzības ministrija.
