Elita Veidemane / Autori

SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv” uzdeva jautājumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierēdņiem, kur vest klaiņojošus suņus svētku laikā, jo, kā zināms, gadu mijas uguņošana ļoti biedē dzīvniekus. Publicējam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta atbildes uz jautājumiem par rīcību ar klaiņojošiem un savvaļas dzīvniekiem. Šī informācija ir ārkārtīgi svarīga tiem, kuri gatavi palīdzēt dzīvniekiem.

Tā kā nodokļu maksātāju nauda tiek pļekarēta milzu apjomos un regulāri, sāk jau aizmirsties 300 000 eiro piešķīrums “pētījumam” par “Bolt” un “Wolt” pārtikas piegādātāju aktivitātēm, viņu paradumiem un ekonomiskajām ilgām. Redakcija saņēma atbildes uz jautājumiem par šo tēmu. Saraksti nu publicējam pilnā apjomā, jo teksts ir tā vērts, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm kā piemēru birokrātiski perfektai valodai.

Tīmeklī lasām: “Loģika gluži kā ielu cīņās jaunībā. Ja neatbildēsi uz uzbrukumu, to uztvers kā vājuma pazīmi, un būs arvien jauni un nekaunīgāki uzbrukumi. Ja dosi pretim un spēcīgi, tad nākotnē liks mierā.” Autors: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Aktuāls ieraksts, ņemot vērā dažādu kuģu “aktivitātes” Baltijas jūrā, kurā izvietotos sakaru un elektrokabeļus regulāri bojā Krievijas, Ķīnas un citu valstu pārstāvētie kuģi.

Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?

Ziemsvētku saruna ar Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Kristu Kalniņu: par to, kā mainās cilvēki, par to, ko un kāpēc viņi meklē baznīcā, par to, kā ļaunums atrod savus kalpus, par to, ko gribas pateikt mūsu valsts pārvaldītājiem un par daudz ko citu.

Par Adventa laiku, par Dieva bērna atnākšanu klusumā un mūsu cilvēciskā skaļuma noliegšanu, par to, vai Latviju varētu glābt bērni, par to, kā nepalaist garām pašiem savu dzīvi – intervija ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Sākušās garās brīvdienas – cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem. Brīvdienas nemaina to, ka dzīvnieki cieš un gaida uz palīdzību. Kamēr vēl Rīgas domē (RD) bija atrodama kāda amatpersona, tika sniegtas atbildes uz mūsu jautājumiem, kas ir aktuāli dzīvniekiem – īpaši situācijā, kad RD pieņēmusi lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas dome atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējusi samazināt pakalpojuma apjomu. Bet ko reāli darīt iedzīvotājiem, kuri tomēr vēlas palīdzēt dzīvniekiem?

Nodibinājums “Dzīvniekupolicija.lv” ceļ trauksmi par Rīgas domes pieņemto lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas domes ierēdņi – pēc biedrības rīcībā esošās informācijas – atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējuši samazināt pakalpojuma apjomu, jo jaunajā iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.

Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.

1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

“31. decembrī LTV7 ēterā būs skatāms pēdējais ziņu raidījums krievu valodā. Krievu valodas raidījumu pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā ir pilnībā loģiska, ņemot vērā agresīvās nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanos,” vietnē “Facebook” raksta Rīgas domes deputāte (GKR) un LTV7 raidījuma vadītāja Natālija Ābola. Latviešu nodēvējums par “agresīvo nacionālo minoritāti” izsaucis lielu viļņošanos sabiedrībā. Situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis un sociologs Aigars Freimanis.

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.

ASV vēstniecība Rīgā interneta platformā “Telegram” izveidojusi kontu, kurā ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons Latvijas sabiedrību uzrunā krieviski. “Labdien, mani sauc Kristofers Robinsons, esmu ASV vēstnieks Latvijā. Lai gan esmu šeit jau gandrīz divus gadus, katra jauna vieta un tikšanās ar jums turpina mani pārsteigt. Esmu bijis Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī,” tīmeklī publicētajā video dzirdams, kā vēstnieks Latvijas sabiedrību uzrunā agresorvalsts valodā.

Rektālās svecītes salīdzināt ar adventes svecēm – tik augsts lidojums nebija vērojams pat iepriekšējā sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” skandāla ietvaros, kad sabiedrība sašuta par “cūku komiksu”, kurā māksliniece Gundega Evelone Ukrainas aizstāvjus iemiesoja cūku tēlos. Šoreiz sabiedrisko mediju portālā kāds Rupucinskis ar jaunu komiksu “Ziemas stāsti” ņirgājas par slimību un par Adventa laiku.

“Tūrists” Muhameds, vēlēdamies no Baltkrievijas nokļūt Vācijā, pa žogā izgrieztu caurumu ielīda Latvijā, pārvadātājam par to viņš samaksāja 7000 eiro, un tagad viņš ir priecīgs palikt mūsu valstī, konkrēti – Liepnā, jo “nav svarīgi, kura tā ir – Latvija, Lietuva, Polija, Vācija – tās visas ir Eiropas valstis, Šengenas zonas valstis”. Tāds priekpilna optimisma piesātināts sižets parādījās Latvijas Televīzijā, kura pamatdoma bija – cik labi, ka mēs kļūstam par valsti, kas plaši atver durvis nelegālajiem migrantiem.

Neuztraucieties, iedzīvotāju slaukšanas temps joprojām ir pakāpenisks. Tāda bija doma, ko izteica “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, novembrī skaidrojot atdzimušo vēlmi palielināt nodevu par pases un ID kartes izsniegšanu. Gada sākumā valsts pārvaldniekiem ienāca prātā nodevu par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu krasi palielināt, taču sabiedrības sašutums bija tik liels, ka no šī nodoma nācās atteikties. Tagad tas ir atdzimis ar jaunu spēku.