Elita Veidemane / Autori

Par 6. kolonnas lēno, kluso, bet neatlaidīgo cīņu par varu, par pasionārismu un sociālo kapitālu, par cilvēku pašizolēšanos un par bailēm radīt bērnus, par valsts iestādēm, kuru pienākumi jāatdod ārpakalpojumā, par protesta sajūtām un daudz ko citu – saruna ar sociologu Aigaru Freimani.

Par Aizsardzības ministrijas savādām reakcijām virsnieku zobenu jautājumā, par kūtro dronu koalīciju, par krievu valodas valdīšanu sabiedrisko mediju telpā, par “melno Rīgu” un par Carnikavas gulbja likteni, par terorisma iespējamību Latvijā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas NA frakcijas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieku, NA priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš Lieldienu nedēļā – par to, cik dziļi cilvēki ir ievainoti un cik ļoti viņiem pietrūkst īstas mīlestības. Par ticīgā cilvēka optimismu un par to, cik augstu pacēlās Baznīca, kad to vadīja arhibīskaps Jānis Vanags. Par to, ko Krists gaida no jaunā arhibīskapa, un par to, ko viņš gaida no laicīgās varas.

“Atceroties Ukrainas notikumus, es nebiju no tiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra klaigāja, sak, mēs jau zinājām, ka tā notiks! Pirms tam domāju, ka tas nevar notikt. Jo ir taču veselais saprāts! Kas vainas būtu tam pašam Putinam tagad dzīvot mierā un labklājībā? Bet – nē, viņš dzīvo savās čekista iedomās, kas neietilpst veselajā saprātā,” teic Tālavs Jundzis. Viņš deviņdesmito gadu sākumā bija viens no tiem, kuri organizēja padomju armijas izvešanu no Latvijas. Tagad tā pati armija – gan ar citiem figurantiem – ir gatava iebrukt arī Latvijā.

Kad laiks kļūst siltāks, pamostas un aktivizējas ērces un citi nevienam nevajadzīgi un pat bīstami radījumi. Tādi paši pavasara pamošanās procesi risinās nelegālo migrantu, tas ir, “bēgļu” aprindās. Pēdējo trīs dienu laikā Latvijas – Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 179 cilvēki. Šā gada laikā robežu nelikumīgi šķērsot liegts 877 cilvēkiem. Pērn tie bija 5388 “bēgļi”. Kā Valsts robežsardze tiek galā ar šiem hibrīdkara elementiem?

Latvijas politiskās situācijas huligāniska analīze, vērojumi Islandes dzērienu veikalā, pašvaldību vēlēšanas kā svarīgākais notikums vēlētāja mūžā, seksuālās padomes svarīgā loma mūsu dzīvē, “kompromati” kā demokrātijas sastāvdaļa – par to un daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar politisko procesu vērotāju, sabiedriski politiskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautoru un fotogrāfu no Liepājas – ar Mārci Bendiku.

Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.

Baltijas militārajā konferencē, kas marta beigās notika Viļņā, ASV militārais eksperts Ričards D. Hukers izteicās, ka iespējamība, ka ASV varētu izvest daļu vai visu savu karaspēku no Eiropas, ir reāla, taču ļaunākais būtu tad, ja Vašingtona nolemtu aizvērt Eiropas valstu kodoldrošības lietussargu, kas šobrīd kalpo kā galvenais Krievijas atturēšanas rīks. Vai mums ir pamats uztraukumam par ASV spēku izvešanu no Eiropas, tostarp no Baltijas valstīm?

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

“Viena no manām prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas un militārās rūpniecības attīstība,” aprīļa sākumā izplatītajā preses relīzē pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Tāpēc, lai stiprinātu šo jomu, Aizsardzības ministrijas (AM) centienus nu balstīs četri jauni padomnieki “aizsardzības industrijas attīstības jautājumos”, kuriem ar nosaukto industriju ir visai attāla sakarība. Bet tas netraucē ministram pieņemt darbā indivīdus, kuru priekšrocība ir ideoloģiskā tuvība, nevis profesionālā atbilstība.

Atbildes uz jautājumu par brīvdienu skaitu, visticamāk, būs dažādas, jo ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji – intereses viņiem var nesakrist. Šis gads ar brīvdienām atkal būs dāsns, un darba devējiem jau laikus jāsāk domāt par to, kā organizēt ražošanas procesu, kas tiek pārtraukts atkal un atkal.

ASV paziņojums par distancēšanos no Krievijas paveikto kara noziegumu izmeklēšanas raisa apjukumu demokrātijas citadeli cienošo cilvēku prātos. Kā tad tā – vai tad nākamais solis būs šo noziegumu attaisnošana, bet aiznākamais – vainas uzvelšana Ukrainai par kara izraisīšanu un posta nodarīšanu?

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.

Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.

Tīmeklī zibensātri izplatījās žurnālista Armanda Pučes publicētā ziņa par notiekošo Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pučem ir piezvanījis kāds armijas cilvēks, kurš izstāstīja draudīgas, nepatīkamas ziņas par “birokrātijas optimizāciju” Latvijas armijā. Mēģināsim skaidrot, cik tur patiesības, cik – izdomājumu. Mūsu palīgi šodien: Jānis Sārts un Gaidis Andrejs Zeibots.

Šogad septembrī notiks kārtējās “Zapad” sērijas militārās mācības, kurās Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki jau tradicionāli veiks “vingrinājumus” ar praktiskām epizodēm lauku poligonos. Mācības – kā vienmēr – notiks Krievijas anektētajā Karaļauču anklāvā, Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumu pierobežā. Iepriekšējās “Zapad” mācības notika 2021. gada septembrī – dažus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Šobrīd situācija ir draudīgāka, tāpēc par to izvaicājām Aizsardzības ministriju (AM).

Mierpilnais klusums no Aizsardzības ministrijas puses acīmredzot liecina par to, ka “pie mums viss kārtībā”. Taču zinām arī to, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks kārtējās militārās mācības “Zapad”. Sabiedrība ir norūpējusies par šo mācību ģeogrāfisko tuvumu, kā arī par to, ka uz robežām var tikt izvietotas kājnieku mīnas. Par šo situāciju uzdevām jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Valda vai nevalda Latvijā demokrātija; vai tā ir demokrātija, ja ar valsts naudu dāsni tiek baroti liberāli kreisie mediji, bet konservatīvās domas paudējiem ne nieka netiek; vai valstiski pareizi noniecināt konservatīvo domu – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi.

“Neviena paaudze nav iztikusi bez kara,” savulaik teica kāds mans paziņa, gados vieds un tālredzīgs. Toreiz gribējās strīdēties pretim, sak, mūsu paaudze iztiks bez kara! Šodien sāku domāt, ka man nebija taisnība: karš mūs jau ir skāris. Un ar karu neatraujami saistās deportācijas, kas Latvijā notikušas vairākkārt. Mēs atceramies 1949. gada 25. martu, kad uz Sibīriju tika aizvesti 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tostarp arī mana vecmāmiņa Eleonora Tuče. Viņai tolaik bija 53 gadi.

Par valdības rīkoties spēju un neredzamo valsts aizsardzību, par krāpniecisko CO2 kursu un izplūdušajām partijām, par to, kas ir mūsu lielākais drauds – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar Valsts prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu.