Līdz 24. februārim Šveices pilsētā Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums. Mūsu valsti tajā pārstāv Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ar viņu intervija par gaidāmo no Donalda Trampa prezidentūras, par Latvijas aizsardzības spējām, par zaļajiem sektantiem un daudz ko citu.
Ko Latvija var gaidīt no Donalda Trampa prezidentūras?
Ir pienācis brīdis novērtēt situāciju gan tiem, kuri pravietoja, ka nupat iestāsies pasaules gals, gan tiem, kuri uzskatīja, ka esam nonākuši paradīzē, kur baudīsim tikai labas un skaistas lietas. Visiem ir laiks ievilkt elpu. Tas, ko mēs dzirdējām Trampa inaugurācijas runā, un pirmie dekrēti, kas parakstīti, rāda pamatkursu. ASV ir gatavas realizēt ārpolitiku, izmantojot koncepciju “miers caur spēku”.
Mēs arī redzam, ka būs ļoti skaidri un neaizplīvuroti spēles nosacījumi, par kuriem jau esam dzirdējuši, sākot ar to - ja NATO dalībvalstis vēlas spēcīgu transatlantisko sadarbību, tad savas valsts aizsardzībā būs jāinvestē krietni vairāk. Un tas ir arī mūsu interesēs, lai ir spēcīga alianse un spēcīga valsts aizsardzība.
Domāju, mums beigu beigās būs jāiet uz pieciem procentiem no IKP, un tas saistīts ne tikai ar ASV nostāju, tas ir saistīts ar mūsu pašu vajadzībām aizsardzības jomā, ar NATO plānošanu.
Kāds ir Trampa vēstījums Krievijai?
Tas, ko teicu par aizsardzību, ir pirmais punkts. Otrais: Trampa intervijā bija skaidrs vēstījums Krievijai - tai jāsēžas pie sarunu galda un karš Ukrainā jābeidz. Tas nodara ļaunumu ne tikai Ukrainai, bet arī iedragā Krievijas ekonomiku, kā viņš teica.
Tuvāko mēnešu laikā, domāju, tiks noformulēta ASV stratēģija attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, bet tā nebūs tāda, kādu viens otrs iedomājās: spiediens pret Ukrainu un piekāpšanās Krievijai. Tas būs apzināts darbs, lai izbeigtu karadarbību, bet - kas ir būtiski arī mūsu interesēs - lai Ukraina nezaudētu savu militāro spēku, lai Ukraina netiktu iespiesta stūrī un lai Krievija militāri un ekonomiski neatgūtos.
Pagaidām neviens vēl nav runājis par pēdējām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas tika ieviestas no ASV puses - tās nav apšaubītas vai pārskatītas. Par tām gan nav nekādu īpašu bažu.
Ir trešā lieta. Notiks ļoti sarežģītas diskusijas starp ASV un Eiropas Savienības valstīm - par tirdzniecību un tarifiem. Tas var mūs ietekmēt. Mūsu reģionam - Baltijas valstīm, Polijai, Ziemeļvalstīm - būs jāuztur maksimāli konstruktīvs dialogs ar ASV.
Ceturtā lieta: klimata politika. Paši redzam, ka bez ASV ir ļoti apgrūtināta, faktiski nav iespējama klimata nolīguma īstenošana.
Mums jāizdiskutē, vai visi tie klimata lēmumi atbilst mūsdienu situācijai. Romantisma laikmets ir beidzies, un Davosā man būs saruna ar ES klimata komisāru, arī ar ES komisāru Valdi Dombrovski. Tikko klausījos Ursulas fon der Leienas uzrunu.
Jā, par šīm lietām būs jādiskutē. Līdzšinējā starptautiskā kārtība, kas veidojās pēc aukstā kara, ir beigusies. Un jaunas kārtības tās vietā pagaidām nav. Ir sistēmas un organismi, kas pārdzīvoja auksto karu, kaut vai tā pati Apvienoto Nāciju organizācija, Pasaules tirdzniecības organizācija, arī NATO. Šīm organizācijām ir vieta un loma, bet tas viss tiks pārveidots. Tas nav tikai ASV vai Eiropas ziņā, tas ir ļoti daudzu apstākļu faktors. Mūsu intereses ir saglabāt spēcīgu NATO.
Līdz ar to šie jautājumi jārisina ar konstruktīvu reālismu, atmetot gan pārlieku pesimismu, gan nepamatotu optimismu. Mēs esam procesa sākumā, nevis beigās, un daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu nostājas un darbiem, vienalga, vai tā būs iekšējā vai ārējā drošība, vai tā būs sadarbība ar mūsu partneriem - Poliju, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, ASV, Lielbritāniju, Kanādu.
Man ir divi šaubu jautājumi. Pirmais: mūsu zaļie sektanti var spēcīgi “spiest” uz klimata likumu, kas jau tika noraidīts Saeimā. Ir taču skaidrs, ka šis “klimata likums” velk Latvijas valsti ekonomiskajā bezdibenī. Vai būs kāda nozīme tam, ka Donalds Tramps pilnīgi skaidri noraidīja šos klimata murgus?
Tikos gandrīz ar visām Saeimas frakcijām, lūdzu nesasteigt šo jautājumu un neveikt straujas kustības tieši to iemeslu dēļ, kurus es uzskaitīju. Jā, mums šobrīd ir noteiktas saistības, bet mums ir jābūt pārliecinātiem, ka šīs klimata likumprojekts nav pārspīlēts, jo mums Latvijā patīk pārspīlēt vēl pa virsu tam, kas ir nolemts Eiropas līmenī. Mums ir jāsaprot, kādā veidā šī diskusija attīstīsies.
Vai mēs sakām, ka šis likumprojekts pilnībā nav vajadzīgs? Nē. Tas varētu sakārtot dažas atbildības. Bet ir jautājumi, par kuriem vajadzīga normāla, nesasteigta diskusija. Un ir pareizi, ka Saeima šobrīd neskata šo likumprojektu, jo tas jāizveido līdzsvarots. Tas jāsakārto pantu pēc panta.
Klimata likumdošana skar mežu nozari, lauksaimniecību, transportu un enerģētiku. Nav tā, ka mēs atteiksimies no uzdevumiem, kas jāpilda. Likumā ir arī saprātīgas lietas. Nav gudri šobrīd skriet uz priekšu, darīt to, kas varbūt šķita pareizi 2020. un 2021. gadā. Apliecinājumu analizēt likumu līdzsvaroti esmu saņēmis no visām frakcijām, ar kurām esmu runājis. Man ir otrreizējās caurlūkošanas instrumenti, ja tomēr kaut kas nebūs kārtībā, tā ka skatīsimies. Un kāds bija jūsu otrs šaubu jautājums?
Par valsts aizsardzības līmeni. Ja jau mēs nevaram nokontrolēt dronus - gan Gaigalavas dronu, gan tos, kas plivinājās virs Rīgas lidostas, tad par kādu aizsardzību mēs runājam?
Sāksim ar to, ka šādas situācijas, šādi hibrīdtesti bija un būs. Protams, tie parāda mūsu vājās vietas un neizdarību. Gaigalavu jau esam izdiskutējuši, bet tas, kas attiecas uz Rīgas lidostas gadījumu - esmu rosinājis šo lietu skatīt Nacionālās drošības padomē.
Un tas, kas mani šokē… Ne tik daudz tas tehniskais līmenis, jo zināms, ka dronu tehnoloģijas attīstās strauji un daudzas lietas ātri noveco. Mani šokēja svētdien televīzijā redzētais atbildības pingpongs, no kā secināju, ka Rīgas lidosta nav uzlabojusi radaru pamanīšanas spējas. Tā ir tāda miera laika domāšana. No augstām tribīnēm runājam par hibrīdkaru, bet Valsts policija stāsta, ka tā nav atbildīga par situāciju, Civilās aviācijas aģentūra stāsta, ka tā arī nav atbildīga, lidosta arī nav atbildīga.
Nu tad 29. janvārī uz Nacionālās drošības padomi tiek aicināti atbildīgie ministri. Nerunāšu ar iestādēm, runāšu ar ministriem. Ja kāds mūsu iestādēs vēl kaut ko nav sapratis, tad labāk godīgi pateikt, ka nesaprot, un lai atbrīvo savu amatu.
Protams, vienlaikus es aicinu situāciju nepārspīlēt, jo ļoti labi zinu, ka mūsu drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes strādā atbildīgi. Ir daudzi gadījumi, kad reaģēts ir ātri.
Dažkārt gan mums ir problēmas ar tiesām. Mēs kādreiz vīpsnājam, ka tiek aizturēts kāds zemāka līmeņa spiegs, kāds diversiju plānotājs: nu nav tādu mazāku vai lielāku spiegu, un tikai tad, kad kāds dabū pa nagiem, tad rodas sajūta, ka joku vairs nav. Bet tad mums jārunā par to, ka vienu otru izlaiž, savukārt viens otrs aizmūk pāri robežai.
Tad runāsim par neizdarībām. Kādam lidostā bija jāuzņemas vadība un jāiet uz priekšu. Man stāstīja, ka sāk veidoties šis jaunais algoritms. Tās tehniskās spējas it kā bija, bet kur palika reaģēšana, kam vajadzēja notikt laikus? Sanāca arī tā, ka es biju lidmašīnā, kas lidoja ārā no lidostas starp tiem dronu incidentiem: lidojām uz Helsinkiem.
Bet ir jau vēl Baltijas jūras zemūdens komunikācijas, kas regulāri tiek bojātas.
Kaut kur bija rakstīts, ka nav iespējams pierādīt kādas valsts atbildību. Jāņem vērā, ka izmeklēšana vēl turpinās. Mums pēc iespējas ātrāk jāpārņem zelta standarts, kādu izmanto Somija. Vēl jāprecizē likumi. Jūrā vienlaikus atrodas ap 2000 kuģiem, visus nokontrolē nav iespējams. Bet var runāt par aizlieguma zonām virs kritiskās infrastruktūras, par koordinētu rīcību, un ne tikai runāt - arī rīkoties. Būs NATO patruļas, kas aizturēs postītājus. Esmu pārliecināts, ka tad šāda veida incidenti samazināsies.
Taču joprojām gan Latvijā, gan Eiropā ir saglabājusies šī miera laiku domāšana. Mēs skatāmies uz likuma pantiem un komatiem, un, ja nav precīzi uzrakstīts, ka auss jākasa ar kreiso roku, tad mēs to nekasīsim ar kreiso roku, bet gaidīsim, kad tiks grozīts likums. Ja kāds vēl nav sapratis šo absurdu, tad jāmeklē citi cilvēki, kuri sapratīs. Tie, kuri sapratīs atbildību par nacionālo drošību.
Tramps arī pateica, ka ir tikai divi dzimumi - vīrietis un sieviete. Tas taču tāds spēriens pa dibenu visādiem nebinārajiem, transgenderiem un citiem meža dīvainīšiem. Ko nu viņiem tagad iesākt?
Domāju, ka mums, Latvijā, šie “kultūrkari” ir bijuši daudz mazāki nekā Amerikā. Varbūt sociālajos tīklos kāds vēl kaujas. Šī nekad nav bijusi Latvijas lielākā problēma. Mums jautājums numur viens ir valsts drošība un aizsardzība. Dod, Dievs, ka mēs ar to tiekam galā. Otrā svarīgākā lieta mums ir demogrāfijas problēma. Trešā lieta - ekonomika. Bet bez sabiedrības spiediena un atbalsta šīs lietas uz priekšu neies.
