22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.
Uzzinot ko tādu, pirmā doma: nē, tas nevar būt. Tā ir kļūda, izdomājums vai pārspīlējums. Taču izskatās, ka tā ir varas nekaunība un apzināts solis, lai grautu dziesmu svētku kustību, kas ir ārkārtīgi svarīga latviešu tautas esībai. Šajā sakarā uzdevām jautājumus Kultūras ministrijai.
1. Pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tādēļ pašdarbības kolektīviem būšot jāmaksā par piedalīšanos atsevišķos pasākumos pirms XXVIII dziesmu svētkiem 2028. gadā. Valstij vairs nav naudas?
2. Vai neuzskatāt to par dziesmu svētku iznīcināšanas sākumu?
3. Kad risināsiet jautājumu par dziesmu svētku koru un deju kolektīvu vadītāju atalgojumu?
Atbildes:
1. Kultūras ministrija (KM) un Dziesmu un deju svētku organizators - Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) - izprot sabiedrības satraukumu par publiski izskanējušo pieņēmumu, ka Salaspils pašvaldības ierobežoto finanšu dēļ starpsvētku pasākumus organizējot, no kolektīviem varētu tikt prasīta dalības maksa. Lai noskaidrotu visus izskanējušā problēmjautājuma aspektus un izvērtētu iespējamos risinājumus, jau piektdien, 24. janvārī, notiks KM, LNKC un Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību pārstāvju tikšanās. Salaspils pašvaldība sarunās ar LNKC arī norādījusi, ka, iespējams, konkrētā starpsvētku pasākuma rīkošanā būs nepieciešams citu pašvaldību līdzieguldījums.
Vienlaikus jāuzsver, ka KM finansējumu starpsvētku pasākumiem nodrošinājusi līdzšinējā apmērā - ik gadu līdz 2028. gadam: 415 243 eiro apmērā svētku sagatavošanas procesa, tostarp virsvadītāju un virsdiriģentu atalgojuma nodrošināšanai un 229 243 eiro starpsvētku pasākumiem. Savā pusē finansējums jārod arī pašvaldībām.
2. Problēmjautājumi radušies un risināti ikvienu Dziesmu un deju svētku organizēšanas procesā; risinājumi tiks rasti arī ceļā uz 2028. gada Dziesmu un deju svētkiem.
3. Pirmkārt, jautājums par Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu atalgojumu ir risināts, un Kultūras ministrija kopā ar LNKC jau 2024. gada rudenī ziņoja par veikto reformu un finansējuma palielinājumu no valsts budžeta.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026. gadā paredzēts palielināt valsts budžeta mērķdotāciju par 1 223 916 eiro ik gadu. Attiecīgi patlaban koprepertuāra (kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa) mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji pašlaik gadā saņem 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro.
Lai turpinātu diskusiju par finansējuma palielinājumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Kultūras ministrija (KM) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. aprīlim apņemas sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.
LNKC individuālajās sarunās ar pašvaldībām noskaidroja, ka jau šobrīd lielākā daļa pašvaldību nodrošina procentuāli lielāku finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanai nekā valsts. 75% pašvaldību šobrīd ir noslēgušas ar kolektīvu vadītājiem darba līgumus, tādējādi ir sociāli atbildīgas. Savukārt 25% no pašvaldībām ir noslēgušas uzņēmumu līgumus, lai māksliniecisko kolektīvu vadītāji varētu veikt darba pienākumus citās pašvaldības iestādēs.
Lasiet uzmanīgi: kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa mākslinieciskais vadītājs gadā (!) no valsts saņem 806 eiro. Tas nozīmē, ka mēnesī viņu alga ir 67 eiro un cik tur eirocenti. Kad paaugstinās finansējumu, alga būs jau astronomiska: 142 eiro mēnesī.
Eiroparlamenta deputāts Rihards Kols (NA) tīmeklī raksta: “Lasu un mulstu. Nevar saprast, vai tik destruktīva ideja kā likt dalībniekiem maksāt par dalību dziesmu un deju svētkos ir vienkārši nekompetence vai (sliktāk) pat apzināta kaitniecība. Svētku dalībnieki jau maksā ar savu laiku un naudu, lai turpinātu tradīciju, kas ir senāka par mūsu valsti. Dejotāji un dziedātāji par saviem līdzekļiem jau šuj tautas tērpus - labāka ideja būtu virzīties uz to, ka tie beidzot tiktu nodrošināti no valsts puses. Bet doma par dalības maksas ieviešanu pašiem svētku veidotājiem - māksliniekiem - ir solis, kas grautu dziesmu svētku tradīciju.”
Tur gan nav ko mulst. Šajā gadījumā nepieciešama rīcība. Taču Nacionālā apvienība klusē lupatiņā: publiski nedzird nevienu viedokli, kaut gan tieši šim politveidojumam vajadzētu kliegt visskaļāk par latviešu nacionālās identitātes graušanu, jo nākamais - pēdējais - solis varētu būt tikai dziesmu svētku klusa (vai skaļa) izbeigšana, tas ir, aizliegšana. Tiešām, ko tur ņemties ar finansējuma meklēšanu: daudz vienkāršāk ir izbeigt šos “nacionālistiskos svētkus”, vai ne?
Kordiriģents Mārtiņš Klišāns aicina nedramatizēt situāciju, viņš ir optimists, jo “gan jau to naudu atradīs”. Taču viņu satrauc kas cits: “Pašvaldībām nereti neatrodas nauda, lai nodrošinātu saviem kolektīviem transportu - tieši starpsvētku pasākumiem. Kolektīvu vadītāji saņem valsts mērķdotāciju, un viens no punktiem nolikumā ir - piedalīties valstiski svarīgos pasākumos, ko rīko LNKC, novadi un tā tālāk. Ja es vēlos saņemt valsts mērķdotāciju, mums kaut kur jābrauc, proti, uz valstiski svarīgu pasākumu, un šovasar tas, piemēram, ir Daugavpils dziesmu svētki. Mums ir vajadzīgs autobuss. Un pašvaldība to, iespējams, nedos, jo ir naudas trūkums.”
Emocionālais fons šādiem atteikumiem ir košs un krāsains. “Man šķiet, ka, skatoties uz “airBaltic” un “Rail Baltica” izdevumiem, šis dziesmu svētku starppasākumu finansējuma atteikums ir ņirgāšanās par dalībniekiem, tie ir graši, ko lūdz piešķirt dziesmu svētku dalībnieki. Tad var pajautāt: kas tad valstij ir svarīgāk - “bizness”, kas nepārtraukti jāuztur no nodokļu maksātāju līdzekļiem, vai dziesmu svētki, kas ir tautas identitātes zīme?”
Klišāns uzskata, ka ir pareizi “celt brēku” par finansējuma neesamību, jo “to var arī nepamanīt”. “Protams, eksistē dažādi finansējuma modeļi, un Rietumos ir citādi: tur nav valsts subsīdiju amatieru kolektīvu pasākumiem. Bet tur arī nav tādu tradīciju, ar ko mēs esam unikāli,” teic Klišāns, “un ir labi, ka valsts par to rūpējas. Bet tas varētu notikt labāk. Rietumos dziedātāji samet naudu diriģenta algai, un tad tā ir pieklājīga summa. Pie mums tā nenotiek.”
Klišāns atgādina, ka starpsvētku pasākumu nav tik daudz, lai par tiem kāds plēstu matus. “Ir senioru dziesmu svētki, ir sieviešu un vīru koru svētki, vēl daži svētku pasākumi, un nav jautājuma par milzu summām. Varbūt pašvaldības varētu kooperēties ne tikai transporta izdevumos, bet arī atbalstot reģionālos starpsvētku pasākumus. Šie svētki ir nepieciešami, un pašvaldības varētu solidāri dalīties izdevumos.”
“Tā ir traģēdija,” situāciju īsi raksturo kordiriģents Romāns Vanags, kurš patlaban atrodas Kalifornijā, veicot “muzikālus uzdevumus”. “Vispirms bija uztraukums un dusmas par to, ka LNKC nav nodrošinājis finansējumu senioru dziesmu svētkiem. Un tad, kad uzzināju, ka dalībniekiem pašiem jāsāk maksāt par piedalīšanos starpsvētku pasākumos, sapratu: tā ir latviešu nacionālo pamatu graušana. Valsts ar savu politiku metodiski iznīcina dziesmu svētkus. Mēs runājam par skolām, par izglītības sistēmu, bet šis graušanas process jau skar pilnīgi visas jomas,” uzskata Vanags.
Vanags atgādina, ka mērķdotācija tiek izmaksāta ar nosacījumu: visiem kolektīviem jāpiedalās valstiski svarīgos pasākumos. “Mēs braucam dziedāt dažādos pasākumos, lai diriģenti varētu saņemt savu mērķdotāciju, kas faktiski ir smieklīga - nepilni 70 eiro mēnesī.”
Vanags rūgti ironizē: “Teikt, ka esmu šokā par “lēmumu” pašiem maksāt par piedalīšanos pasākumos - tas būtu lieki. Mēs katru dienu par kaut ko šokējamies. Nauda tiek uz nebēdu šķērdēta dažādu uzņēmumu padomju finansēšanai, dzelzceļa līnijai, kas laikam nekad nevienu nekur nevedīs, bet ikdienas vajadzībām vairs nav nekādas naudas. Tagad tas pacietības katliņš ir pilns, jau pārgājis pāri malām un piededzis. Vairs nav ko brīnīties: cilvēki, kuri ir pie varas, nesaprot ne mūsu valsts jēgu, ne nozīmi.”
Viņš piebilst, ka īstenībā jābrīnās par to, ka šāds dziesmu svētku “attīstības modelis” kādam vispār varēja ienākt prātā. “Ir arī jāsaprot, ka visi kori nav pašvaldību dibināti - ja kāds domā, ka visām pašvaldībām būtu solidāri jāpiedalās koru finansēšanā. Rīgā no aptuveni 100 koriem ir liela daļa, kas nav pašvaldības dibinājumi, un pašvaldība par tiem nemaksās, jo tas būtu nelikumīgi,” spriež Vanags.
Viņš pieļauj, ka šajā procesā vajadzētu iesaistīties politiķiem, bet arī viņš šaubās, vai viņi saprot - ko latviešiem un Latvijai nozīmē dziesmu svētki. “Viņiem ir jāsit dūre uz galda, ne jau mūsu uzdevums tas ir. Mēs esam tikai muzikālā darba darītāji, un mūsu amata pienākumos nav rakstīts - cīnīties par finansējumu,” saka Vanags.
Redzēsim, vai tie, kuri sevi uzskata par nacionāli domājošiem politiķiem, kļūs arī par darītājiem. Pagaidām vērojams tikai klusums, vienaldzība un nekā nedarīšanas inerce.
