ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts iesaka sākt domāt tad, kad NATO formātā notiks pirmās sarunas ar Donaldu Trampu: “Vai nu visi paliks pie pieciem procentiem, vai arī varētu vienoties par kaut ko piezemētāku. Trampam ir raksturīgi, ka šie skaļie un spēcīgie paziņojumi ir sarunu sākumpozīcija. Tas ir pirmais punkts. Otrs: tas, ka ir šāds spiediens no ASV puses - palielināt Eiropas valstu aizsardzības izdevumus -, mums, Latvijai, nāk par labu. Tas nozīmē, ka citas lielās Eiropas valstis - Vācija, Francija un citas - būs gatavas palielināt aizsardzības izdevumu sadaļu, kas nozīmēs Eiropas valstu spējas daudz jaudīgāk realizēt savu aizsardzības politiku, savā ziņā kļūstot mazāk atkarīgām no ASV.”
Sārts uzskata, ka tādā gadījumā sadarbība varētu attīstīties uz līdzvērtīgākiem pamatiem. Viņš atzīst, ka tā ir milzīga nauda. “Taču, ja šī nauda netiek attiecīgi ieguldīta un ja drošības garantijas nenostrādā, pazudīs nesalīdzināmi lielāka nauda, nemaz nerunājot par to, ko tas nozīmēs individuālajai cilvēku drošībai un dzīvībai. Kā mēs zinām, Maslova piramīdas pamatā ir drošība,” saka Sārts, “un, ja mēs lūkojamies uz šo naudas summu, izejot no realitātes, tad jāvaicā: cik tu maksāsi par to, lai tava ģimene, tava valsts būtu drošībā? Tas ir treškārt.”
Ceturtais punkts, pēc Sārta domām, ir atziņa, ka šī naudas summa neizkūpēs gaisā. “Ja mēs prātīgi rīkosimies, naudai vajadzētu atgriezties mūsu ekonomikā. Aizsardzības industrija šobrīd ir strauji augoša, un, ja mums veicas izveidot savus uzņēmumus, tad ir nopietns ieguldījums industrijā. Ekonomiski un tehnoloģiski izrāvieni notiek arī šādos diezgan bēdīgos apstākļos, kad vajag investēt aizsardzībā un ieročos, un tas veicinās ekonomisko aktivitāti,” uzskata Sārts.
Pieņemsim, šie 2,181 miljards atrastos. Bet vai valsts vadītājiem ir kāds makroekonomikas plāns, kāds nākotnes redzējums? “NATO pieprasa šos plānus, un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir plāns plāna galā: gan operatīvie, gan attīstības plāni. Mūsdienu tehnoloģijas ir dārgas, un viena normāla raķete maksā ap pusmiljonu eiro. Kur likt naudu - tā nav problēma,” spriež Sārts, “bet lielākā Latvijas problēma - cik daudzskaitlīgi ir bruņotie spēki. Cilvēku skaits valstī iet mazumā, jauniešu skaits iet mazumā, līdz ar to - arī jauniesaucamo skaits paliek mazāks. Un šo problēmu ar naudu vien nevar atrisināt.”
Sārts uzskata, ka jādomā par to, lai valsts aizsardzībā iesaistīto cilvēku skaits tiktu palielināts, viņaprāt, jāvērtē arī sieviešu piedalīšanās NBS: “Ir taču Izraēlas piemērs.” Vēl jāpievērš uzmanība robotizētajām sistēmām, un tur cilvēku skaits nav tik kritiski svarīgs. “Ir dronu un robotu sistēmas, kas spēj darboties autonomi. Bet tās, protams, netiks ieviestas uzreiz, tomēr skaidrs, ka nākotnes karadarbība iet šajā virzienā,” spriež Sārts.
Bijušais premjers un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS) atzīst, ka viņam nav versiju par to, kur ņemt šādu naudu aizsardzības izdevumiem. “Tad, kad Tramps runā par pieciem procentiem, viņš pilnīgi noteikti nedomā Baltijas valstis, viņš domā lielvalstis, kuru 0,1% ir daudz lielāks par mūsu 5%. Bet šobrīd Latvijā ir tā, ka tos pašus procentus, ko mēs novirzām aizsardzībai, mūsu Aizsardzības ministrija nespēj apgūt: nav nekādu konkrētu plānu, viss ir apstājies. Viņi netiek galā ar esošajiem līdzekļiem, kur nu vēl runāt par lielākiem - lai viss būtu mērķtiecīgi un pārskatāmi, lai viss aizietu konkrētiem mērķiem,” stāsta Kučinskis.
Viņš uzskata, ka nevarēs “aplasīt” pārējās nozares, kam nepieciešama nauda. “Mums ir skolotāji, mums ir medicīna un viss pārējais, kas tiek finansēts no budžeta, un šīs nozares mēs nevaram nocirst,” teic Kučinskis.
Tomēr rezerves mums ir. Tā, piemēram, “airBaltic” tērē miljonus. Tāds “sīkums”: “airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, savukārt valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Uzņēmuma “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro. Miljonus izmaksā arī gadsimta dzelzceļš “Rail Baltica”. Nerunāsim, protams, par “niekiem”, tādiem kā ierēdņu armija, kas pārpludina ikvienu ministriju un katru valsts uzņēmumu. Tas viss izmaksā miljonu miljonus, ko varētu izmantot jēgpilni un mērķtiecīgi. Taču nevienu no tiem, kuru rīcībā ir darbarīki nopietnām izmaiņām, tas neinteresē.
“Rezerves mums tiešām ir neizsmeļamas,” turpina Kučinskis, “jo neviens tā īsti nav pieķēries dažādām valsts iestādēm, kas pilnas ar ierēdņiem. Galvenais šķērslis ekonomikas attīstībai ir birokrātija un vispārēja uzņēmējdarbības neatbalstīšana. Vārdos jau tiek stāstīts, ka uzņēmējdarbība tiek atbalstīta, bet patiesībā tai tiek likti visi iespējamie šķēršļi.” Ir zināms, ka uzņēmēji tiek mocīti ar nepārtrauktām pārbaudēm, bet strādāt, proti, ražot - vairs nav ne laika, ne iespēju. “Ja mēs varētu panākt 5% IKP pieaugumu, tad arī aizsardzībai varētu novirzīt vairāk līdzekļu. Bet nav tā pieauguma. Skatījos LTV raidījumu “Šodienas jautājums” - nu, traģisks līmenis koalīcijai. Visi aizsedzas ar tukšām frāzēm. Koalīcijai nav attīstības plāna. Un tas ir nožēlojami.”
Ko Kučinskis darītu, ja būtu premjers? “Ekonomikas attīstība man būtu prioritāte. Nākamais: likvidētu daudzas liekās iestādes un to funkcijas, novirzot finansējumu aizsardzībai. Nepārforsēt klimata jautājumus, jo patlaban koalīcija taču vēlas būt pirmie un galvenie visos jautājumos,” vērtē Kučinskis.
Decembrī Ekonomikas ministrija prognozēja, ka 2024. gadā kopumā ekonomika būs vērtējama tuvu iepriekšējā gada līmenim, bet 2025. gadā ekonomikas aktivitāte pieaugs. Turklāt ekonomikas izaugsmes paātrināšanos veicināšot globālās ekonomiskās vides uzlabošanās, prognozējamā procentu likmju samazināšanās eirozonā, ES fondu ieplūdes pieaugums un citi faktori. Izskatās gan, ka šis optimisms robežojas ar viduslaikos pierakstītajām teikām un pasakām un tam nav nekāda sakara ar pelēkmelno realitāti, kas pārņēmusi Latvijas ekonomiku, kurai šobrīd nebūtu pa spēkam pacelt 5% no IKP, lai tos novirzītu aizsardzībai.
Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš uzskata, ka uz jautājumu - kā sasniegt 5% no IKP novirzīšanai aizsardzības izdevumiem? - jāatbild ekonomistiem un politiķiem. “Taču nedrīkst pazaudēt atbalstu citām nozarēm,” viņš domā, “un, ja mums nebūs atbalsta medicīnai un izglītībai, tad kas notiks ar mūsu cilvēkiem? Ja par to kāds runā, tad tas nedrīkst būt kaut kāds PR variants, ka mēs te tagad lielo naudu tērēsim. Tas jādara soli pa solim, lai viss atbilstu valsts aizsardzības plānam.”
Optimālais variants, Dalbiņa ieskatā, ir starptautiskā sadarbība un NATO kopīgās nostādnes. “Ārkārtīgi svarīga ir iekšējā drošība. Bet lai ir mazāk runu, toties vairāk darbu. Un pievērst vairāk uzmanības izglītībai un medicīnai. Tāpēc domāju, ka daļu no tiem pieciem procentiem varētu virzīt uz manis pieminētajām divām jomām,” saka Dalbiņš.
Aktuāls ir jautājums par militārās industrijas attīstību. “Domāju, ka tā pamazām sāk attīstīties. Bet viena lieta ir skaidra: Aizsardzības ministrijai ir jābūt tam dzinējspēkam, kas šo industriju attīsta. Nedrīkst parādīties kādas grupas intereses, lai ievilktu šajā industrijā “savus cilvēkus”. Uzskatu, ka galvenā loma šajā situācijā ir ministru prezidentei: tā ir pirmā atbildīgā persona. Līdz ar to no viņas jāprasa atbildība par aizsardzības jomas stiprināšanu un par visiem valstiskajiem, stratēģiskajiem jautājumiem. Gribētos tiešām sagaidīt šādu atbildību,” nopūšas Dalbiņš.
Savukārt viceadmirālis, bijušais NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots precizē: “Tā jau nav tikai Trampa prasība - novirzīt piecus procentus aizsardzībai. Tas ir arī mūsu Valsts prezidenta uzstādījums. Turklāt mums jāņem vērā situācija, kāda patlaban ir Eiropā un pasaulē. Mums visiem jādomā par savu drošību. Te nekādu pārsteigumu nav.”
Zeibots piekrīt: tā ir milzīga summa. “Bet jāsaprot, ka tas viss ir saistīts ar jaunajām tehnoloģijām, kas ir ļoti dārgas,” teic Zeibots, “un ir jāvērtē iepirkumi. Pirmais, kas man ienāk prātā: Rīgas lidosta un droni. Visi par to runā! Un tagad lidosta pirks pretdronu iekārtas, tās pirks arī robežsardze, NBS un vēl kādas valsts struktūras. Nedrīkst tā būt! Ir jābūt vienam valsts iepirkumam, kas nodrošina visas struktūras. Un tas būtu ļoti liels ietaupījums. Lūk, viens avots, no kura nāktu nauda.”
Viņš uzskata, ka, optimizējot valsts iekšējās aktivitātes, iespējams ietaupīt ļoti daudz naudas. Ieteikumu ir gana daudz. Taču - vai tajos ieklausīsies mūsu valdošo krēslu atsēdētāji? Diez vai.