Krievijas nelegālo filmu izplatītāji apzog Latvijas kino veidotājus

© Pixabay

Latvijas likumi neļauj ātri bloķēt krievu mājaslapas, kas nelegāli izplata latviešu filmas. Tādējādi kino veidotāji Latvijā zaudē naudu, jo viņu filmas un seriāli nozagti, lai izplatītu Krievijā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Diskusijas par pirātisma apkarošanu Latvijā ilgst jau vairāk nekā 20 gadu. Taču tikai pērnā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, kas piešķir NEPLP tiesības bloķēt pirātiskās vietnes. Tas ir pirmais reālais mehānisms nelegāli iegūta satura apkarošanai internetā, taču uzraugs to kritizē kā nepietiekami efektīvu.

Internetā jebkurš var piekļūt mājaslapām, kas nelegāli izplata latviešu filmas un seriālus. Tajās ir gan nesen kinoteātros izrādīti darbi, gan populāru straumēšanas platformu saturs. Jura Kursieša 2019. gada filmas “Oļegs” producenti stāsta, ka rūpīgi sargāja darbu no nozagšanas, bet tagad filma noplūdināta pirātu lapās Krievijā.

Savulaik filma tika iekļauta Kannu kinofestivāla programmā un saņēma daudzus starptautiskus apbalvojumus. “Mums izdevās diezgan ilgi to nosargāt, lai tā nebūtu pieejama, bet nu vienā brīdī tā ir pieejama, un tad tā ir cīņa ar vējdzirnavām,” apgalvo producente Alise Ģelze, studijas “White-picture” dibinātāja.

Nosargāt neizdevās arī citas Alises producētās filmas - Renāra Vimbas “Es esmu šeit” un Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu”. Tās pilnā garumā bija ielādētas "YouTube" platformā.

“Tad ir tur opcija rakstīt to klauzi, ka tas ir noticis, un tad tev ir jābūt vai nu filmas producentam, vai režisoram, jāpierāda tas ar kaut kādiem dokumentiem, un tad viņi attiecīgi rīkojas par autortiesību pārkāpumu. Šobrīd jau tik advancēti tas viss notiek, ka ir ļoti grūti citreiz nosargāt,” stāsta Alise Ģelze.

Producenti daudz dara, lai filmu faili nenoplūstu, - tos glabā drošā platformā, regulāri maina paroles un, nododot filmas medijiem un nelielām demonstrēšanas vietām, uzliek ūdenszīmi.

Alise novērojusi, ka gan ārvalstu, gan vietējās filmas bieži noplūst tieši pēc to publicēšanas kādā no lielajām straumēšanas platformām.

“Es kā producents tieku vērtēta pēc filmas skatījumiem. Un ja filma nokļūst torentos vai šajās nelegālajās vietnēs, man informācija par to vairs nav iespējama, līdz ar to tas īpatsvars, ka šie cilvēki izvēlēsies izmantot legālās vietnes, būtiski samazinās, līdz ar to tā kopaina jau kļūst pavisam cita,” skaidro Ģelze.

Šogad no straumēšanas platformas "Go3" pirāti nozaga godalgoto latviešu seriālu “Padomju džinsi”, par ko tika ziņots arī NEPLP. “TV3 grupa” atrada gandrīz 500 saišu, kurās pilnā apjomā skatāmas visas sērijas un radītie zaudējumi mērāmi vairākos simtos tūkstošu eiro, bet kopumā no pirātisma “Go3” tas varētu sasniegt vairākus miljonus.

“Skaidrs, ka mēs savā pusē mēģinām pēc iespējas vairāk nodrošināties jau pirms tam, lai saturs netiek zagts. Mums ir dažāda veida mehānismi un sistēmas, kā mēs nodrošināmies. Tās ir ūdenszīmes, tās ir dažāda veida sistēmas, kad nevar ierakstīt ekrānu vai nevar taisīt ekrānšāviņus. Tajā skaitā tāpat tiek filmēts vienkārši ekrāns, kurā demonstrēts saturs, un attiecīgi zūd kvalitāte. Pirātismā kvalitāte ne vienmēr ir prioritāte, līdz ar to arī šāds pirātisma veids ļoti bieži tiek piekopts,” stāsta “TV3 grupas" pārstāvis Kārlis Pozņakovs.

Šogad spēkā stājās grozījumi Autortiesību likumā, kas NEPLP dod tiesības ierobežot pirātiskās vietnes. Taču šis mehānisms strādā tikai tad, ja producenti vai filmu izplatītāji paši atrod un norāda uz konkrētām mājaslapām, kur viņu darbs bez atļaujas ir publicēts.

Šī gada laikā NEPLP saņēma tikai divus iesniegumus. “ACME Films” ziņoja par nelegālu filmas “Konklāvs” kopiju un TV3 par seriālu “Padomju džinsi”. Tas ļāva bloķēt vairāk nekā 120 vietņu.

Tieslietu ministrija uzskatīja, ka mēs nevaram prezumēt, ka tas ir pirātisms, pirātiskas lapas. Līdz ar to ir ieviesta šī sistēma, ka vispirms vajag iesniegumu, pēc tam NEPLP ir jāraksta šai lapai vēstule ar tekstu - hei, vai jums ir autortiesības nokārtotas? Pēc tam, ja šī lapa neatbild, tad mums ir jāgaida septiņas dienas, tad mēs varam uzlikt viņai tiesisko pienākumu, tad mums ir jāgaida vēl septiņas dienas, un tikai tad mēs viņu varam bloķēt," skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš gan ar šādu kārtību nav apmierināts. NEPLP sola rosināt likuma grozījumus, lai šādas acīmredzami pirātiskas lapas tā varētu bloķēt uzreiz. Līdzīgi kā tas ir gadījumos, kad internetā nelegāli pārraida visu televīzijas programmas saturu. Taču iesniegumi filmu autoriem būs jāraksta pašiem.

“Šobrīd šis likums ir izveidots tā, ka Krievijas pirāti ir vairāk aizsargāti nekā Latvijas legāli filmu producenti, režisori,” apgalvo Āboliņš.

"Konkrētā norma tika pamatota ar apsvērumiem, ka bez iepriekšējas saziņas nav iespējams zināt, vai patiešām konkrētā vietne nav tiesīga publiskot attiecīgās filmas, jo mūsdienās pirātiskas vietnes bieži apzināti tiek veidotas tā, lai uzreiz nebūtu iespējams pateikt, ka tās ir pirātiskas. Līdz ar to pirms iepriekšējas izpētes un saziņas nevar 100% pateikt, ka “vietne acīmredzami sastāv no pirātiska satura”. Turklāt Eiropas Savienībā nereti ir vērojama t.s. “over-blocking” problēma, kad tiek nepamatoti bloķētas arī legālas vietnes,” skaidro Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone.

No zagto filmu un seriālu izrādīšanas pirātiskās lapas pelna. Daļa mēģina apkrāpt tās apmeklētājus un nozagt viņu datus, bet pamatā ienākumi nāk no reklāmām.

“Ja mēs paskatāmies arī uz to, kas reklamējās, tad lielākais apjoms ar reklamdevējiem šinī gadījumā ir dažādi "online" kazino, gamblingi, bettingi," stāsta biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Eksperte skaidro, ka parasti nopludinātas ir filmu versijas krievu valodā, jo tās sasniedz plašāku auditoriju un attiecīgi gūst lielāku peļņu.

"Pirātisms strādā tieši uz gala lietotāju, bet naudu nesaņem visa ķēdīte uz augšu, kas ir līdz pat mūzikas autoram,” stāsta Kraujiņa.

Biedrības “Par legālu saturu” eksperte mudina pašus nozares pārstāvjus aktīvāk ziņot uzraugam, lai cīņa ar pirātisko vietņu apkarošanu noritētu raitāk. Tikmēr to, cik daudz cilvēku latviešu kinodarbus šādi noskatās, noteikt nevar. Pirātiskās vietnes datus par skatījumiem slēpj.