“Mēs bijām milimetra attālumā no civilizācijas kolapsa,” vērtēdams ASV prezidenta vēlēšanas, teic Ēriks Stendzenieks, reklāmas guru un politikas vērotājs, kurš jau kādu laiku mitinās Kolkā un no malas vērtē procesus. Saruna ar Stendzenieku ne tikai par ASV prezidentu, bet arī par situāciju Latvijā.
Tev kopš nesena laika esot uzradies “vectēva skatiens”. Kā tas ir?
Nu, redzi. Tu man jautāji: kā tev klājas Kolkā? Man tur klājas fenomenāli labi. Esmu priecīgs, rāms un apmierināts. Tostarp - ar sevi. Ne tā, ka es būtu ļoti foršs džeks, bet tādā ziņā, man ne no viena neko nevajag un no manis neko gandrīz nevienam nevajag. Viss ir nomaksāts, atdots, bērni ir lieli, gudri, skaisti un veseli. Aiz loga vienā pusē šļakst jūra, otrā pusē šalc mežs, bebri grauž kokus, zīlītes klauvē pa speķi un logu, kamīns kuras. Man nav īpaša iemesla stresam.
Man ir distance no Rīgas, distance no lietām, no sabiedrības, notikumiem un arī no sevis. Es to saucu par vectēva skatienu. Kā filmās, kur vectēvs sēž ciema centrā uz soliņa. Viņš vēro situāciju, viņš neiesaistās kašķos, viņš tikai skatās, domā, groza galvu un smīn ūsās. Nu, piemēram: jau 10-12 gadus pie mums - Latvijā un Rietumos - iet vaļā karnevāls, burleska, cirks, sirreālā komēdija.
Par politiku parunāsim vēlāk, bet sabiedrības un attiecību standartos ir trakomāja, kur vienu var aizvainot jebkas: no cīsiņa nosaukuma līdz tam, ka bārdains kungs kleitā ticis nepareizi uzrunāts un nav ielaists pačurāt meiteņu tualetē. Sieviešu sportā tēvaiņi brutāli izdauza sievietēm seju un līksmi kāpj uz pjedestāla, un viņiem par to nav kauns. 2024. gada Parīzes olimpiāde ir viena vienīga Marķīza de Sada grāmatas ekranizācija.
Par modes žurnālu gada sievietēm kronē bārdainus večus, sporta žurnāli kronē trīssimtkilogramīgus, ļumīgus radījumus. Citādi domājošos kancelē, sagrauj viņu karjeru un dzīvi, atlaiž no darba par ierakstu tviterī “All Lives Matter”, jo drīkst tikai “Black Lives Matter”. Baltie cilvēki masveidā lūdz piedošanu melnajiem, bučo zābakus, atvainojas. Pāris gadu veciem bērniem ļauj pašiem izvēlēties dzimumu un saskaņā ar šo lēmumu sāk piebāzt ar vieniem hormoniem un bloķēt citus.
Tas nosacītais vectēvs ir tas, kurš pēkšņi atver durvis ballītē. Bet tur - viens banāna kostīmā, otram amputētas krūtis, toties dandālis uz pieres piešūts, trešais strausa spalvās un krāsainos stringos krata raženu pakaļu bēnudārzniekiem pie sejas, vēl kāds rāpo uz viena ceļgala un aurē “refjudžīs welkam”, universitāšu studenti nevis apgūst izcilību, bet vicinās ar “frīpalestain” plakātiem un rauj teroristu sagūstīto bērnu fotogrāfijas no sienām. Vectēvs jau neies tos trakos audzināt. Vectēvs tika nogroza galvu un saka: “Nu, jūs te esat pilnīgi plānprātīgi, jūs drīz pamodīsities un ļoti raudāsiet.” Tieši tas arī notika. Kā zibens, kā ar nazi. Blaukš - un iestājās 5. novembris.
Diena, kad ASV prezidenta amatā ievēlēja Donaldu Trampu.
Jā. Man pateica, ka demokrāti ir zaudējuši, Kamala ir zaudējusi, leftisti, vokisti, transisti, kancelisti ir zaudējuši. Iekšējais vectēvs tikai uztina pīpi un nopūtās: “Draugi, apsveicu. Mēs bijām milimetru no civilizācijas kolapsa.”
Parasti pārmaiņas ir lēzenas, bet šis bija kā ar labu cirvi. No profiliem sociālajos tīklos zibenīgi pazuda transaktīvistu karodziņi. No ziņu portāliem - varavīksne, kas tur karājās gadiem kā pastāvīga rubrika.
Nesen prezidents Edgars Rinkēvičs aizbrauca uz Davosu, un TV kanālā “Chanel 4” tika publicēts teksts, ko teicis Rinkēvičs, proti, ka transpersonu tiesību tēma aizgājusi par tālu. Pēc Trampa inaugurācijas bija pagājušas knapi 48 stundas. Cukerbergs atcēla cenzūru feisbukā, paziņojot, ka Amerikas valsts viņu uz šo piespiedusi, šanatažējusi. Amerikas drošības iestādes FIB, CIP paziņojušas, ka izbeidz DEI (daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas) politiku un slēdz nodaļas.
Kā saka - zemestrīces nenotiek pēkšņi. Tās tikai pēkšņi kļūst redzamas. Kreisie liberāļi šo visu bija krājuši uz savas galvas ļoti ilgi, iebaidījuši ļoti daudzus, aizvēruši mutes visā Rietumu pasaulē un paši noticējuši, ka visi viņus mīl. Un, ja kāds nemīl, viņš ir radikāli kreiss konservs un vispār - rasists un fašists.
Man ir 57 gadi, esmu samērā pieaudzis vīrietis, man nevajadzētu tā reaģēt, bet mēs ar manu draugu Ediju Majoru vienkārši vārtījāmies pa zemi un sēcām krampjos no tiem video 5. novembra rītā, skatoties uz histērijā aurojošajiem liberāļiem, ar MSNBC raidījumu vadītāju sejām, ar Vūpijas Goldbergas un citu vaimanām. “Āāā, mēs visi mirsim! Sievietēm vairs nebūs tiesību, mūs saliks koncentrācijas nometnēs!” Bija vesela sieviešu kustība, kur viņas noskuj matus un nākamos četrus gadus plāno atteikt vīriešiem seksā. Viņas to nosauca par “četriem sausajiem gadiem”. Tieši par šīm konkrētajām lietām runājot, man šķiet, ka viņām arī pirms tam ne pārāk bieži tās gadījās (smejas).
Bet pret Trampu bija ļoti daudzi. Visa Holivuda, piemēram.
Jā. Visa Holivuda, visi lielie mediji, visas drošības sistēmas, visa tiesu sistēma, visi iespējamie dienesti - visi bija pret Trampu. Bet ja tu ar šo pretstāvi vari vinnēt…
Kā tad, jābeidz tie “desiņu festivāli”, kā izteicās kāda latvju profesore.
Jā, vairāk jārīko austeru festivāli… Daudzi mani paziņas burtiski uzelpoja pēc Trampa uzvaras. Viņi atzina, ka ir bijuši situācijas ķīlnieki, viņiem bija jāpiekrīt ultraliberālismam, jo viņiem par to naudu maksāja. Profesors Vents Sīlis, godājams cilvēks, konferencē publiski atzinās, ka ir ticis maldināts, ka bijis liberāli noskaņots, ka bijis viens no viņiem, taču nu zvīņas no acīm ir kritušas
Es zināju, ka tas viss beigsies. Man neticēja. Tāds sabiedriskais cikls ir kādi 12-15 gadi, tāda bija seksa revolūcija, bija hipiju laiks. Vienkārši es nedomāju, ka tas viss notiks tik krasi, ka viss tiks apturēts. Pāris dienu, daždesmit stundu laikā. Nocirta kā ar nazi!
Pateicoties Trampam, viss notika “kā ar nazi”. Bet kas notiek pie mums? Mūsu valdību arī nevajadzētu tā strauji… apturēt? Paskaties, ko viņi dara! Aplamības cita pēc citas.
Šai valdībai ir iesākti, bet vēl nepabeigti naudas izzag…, atvainojos, apgūšana projekti. Šīs valdības kuģis kustas lēnāk nekā pasaules kuģis. Man kaut kur ir saglabājies video, kur pēc Trampa pirmās ievēlēšanas mūsu vietējo partiju birojos partijnieki apsmēja Trampu, saukāja viņu par paviānu un ko tur vēl. Tikai viena partija viņu neapsaukāja.
Kura tā bija?
Šlesera partija. Viņš vienmēr ir gribējis līdzināties Trampam, līdz pat gluži aizkustinošai mērķtiecībai. Retorikā, tiešumā, izlēmībā, enerģijā. Un viņš bija vienīgais, kurš neapsmēja Trampu un viens pats ar savu partiju nostājās pret liberāļiem un leftistiem. Pret politiķiem un medijiem. Tie, kuri šobrīd ir pie varas, domā, ka Tramps nelasa latviešu tviteri, viņš nekad neko neuzzinās. Tramps nelasa, toties ASV vēstniecība Latvijā gan lasa. Tur ļoti labi zina, kas ir kas un kurš ir kurš. Un vizītes arī organizē ASV vēstniecība, tā apstiprina delegācijas. Kā saka: neviens netiks aizmirsts, nekas netiks aizmirsts.
Mēs runājām par leftistu klaunādi, absurda teātri, cirku un karnevālu, par to ballīti trakomājā. Man ir līdzīgas sajūtas arī par Latvijas politisko skatuvi. Kādam varbūt šķiet, ka “Jaunā vienotība” (JV) tur ir uz mūžiem iecementēta - tieši tāpat, kā bija iecementēti ASV demokrāti. “Vienotībai” šodien ir viss, ir SAB, KNAB, dienesti, drošības struktūras, tiesas, prokuratūra, mediji, izņemot tieši vienu, ar ko man tas gods patlaban runāt.
Jā, Romas impērija eksistēja laikam 1000 gadus. Bet, 30 gadus pētot sabiedrību, manī ir pārliecība, ka JV impērija kritīs tāpat kā ASV demokrātu partija. Viņiem bija viss, tagad viņiem nav nekā. Un daudzi JV biedri pateiks: es biju maldināts.
Nez, vai kāds no JV arī “tika maldināts”, kad vajadzēja izvēlēties Latvijas Bankas prezidentu?
Bija Kazāks, tad vairs nebija Kazāks, tagad atkal ir Kazāks. Tas nav tikai cirks. Tā ir pilnīgas visatļautības, nesodāmības sajūta. Bet es vēroju sīkumus. Sarmīte Ēlerte ierakstīja tviterī: “Labs rezultāts JV pilnīgam fiasko.” Tas bija viņas pirmais ieraksts tviterī septiņu gadu laikā. Atgādina viņas iestāšanos kompartijā 1989. gadā, kad viņa saprata: pēcpuse svilst ne pa jokam. Vecais kažociņš jāvelk ārā no kumodes, jāizdzenā kodes un jāvelk ar oderi uz āru.
Kā tu domā: vai mūsu valdība saprot, ko dara?
Tā skatās uz līdz šim ultraliberālo Ameriku, joprojām daudz kur liberālo Eiropu - turklāt liberālo visnegatīvākajā nozīmē, jo liberāls tomēr nozīmē indivīda brīvību. Tas vārds pārvērties parodijā. Šai valdībai ir raksturīga iztapība un izkalpība, tā pieņem lēmumus, par kuriem Eiropā jau sen ir pārstājuši domāt. Piemēram, Klimata ministriju mēs tikko radījām, kamēr Zviedrijā tā jau likvidēta, dāņi balso par atomelektrostacijām. Pie mums viss notiek ar nobīdi.
Mēs esam tā kā atpalikuši vai ko tu domā?
Jā, bet tas mūs reizēm ļoti glābj. Mūs glābj tā bremze, lēnīgums, mēs esam reāli lēnāki par igauņiem. Citur viss jau ir beidzies, pie mums vēl pa īstam nav sācies. Līdz mums tā pamatīgi vēl nav nonācis paradums bērnudārzos kratīt resnās kvīru pakaļas. Un nav arī masveida noziegumu, izvarošanu, teroraktu, ko veic mums svešu, agresīvu kultūru iebraucēji
Es domāju, ka nākamā Saeima likvidēs to Klimata ministriju. Ar to zaļo histēriju ir tā: visi sākumā aplaudē, tad pēkšņi sāk saprast, ka uzņēmējiem gali neiet kopā un ka bez valsts piešpricēm nekas nesanāk. Katrs propellers gremdē Eiropas ekonomiku, toties ceļ Ķīnas ekonomiku. Ķīnieši tostarp priecīgi uzceļ vēl piecas fabrikas uz oglēm. Zaļajā histērijā viss ir dārgs, neko tur izmainīt nav iespējams, uzņēmēji saka: mums jāceļ cenas. Un tad iedzīvotāji sāk uzdot jautājumus par elektroenerģijas un apkures cenām, par produktiem, pakalpojumiem, par nodokļiem. Tad ir vietējās vēlēšanas, kurās viņi pasaka visu, ko domā, tad ir nacionālās vēlēšanas, pēc tam - Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Bet Eiropā jau visi ir sapratuši, ka tie, kuri radīja klimata histēriju, jau sen ir nopelnījuši savus miljonus. Tie, kuri zina, ka tas ir miris pasākums, mazliet to atbalsta un mazlietiņ vēl pelna. Savukārt tie, kuri Latvijā tam visam tic, bet nepelna neko, ir vienkārši noderīgie idioti. Pat Grēta Tūnberga nupat izspēra, ka klimata tēma vairs nav aktuāla. Laikam vienu dienu tomēr aizgāja līdz skolai. Bet tagad viņa deg par Palestīnu.
Uz kurieni mēs ejam ar šo mūsu savādo valdību, kas joprojām iekarst par CO2 un klimata pārmaiņām? Bet šī koalīcija nenogāzīsies, jo tās locīkļi turas cits pie cita kā zāģa zobi.
Te ir vēl viens aspekts. Pat ja šī koalīcija atkāptos, neviena cita partija nebūtu tādi pašnāvnieki, lai pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām sāktu smelt kaut kādus “airBaltic” un “Rail Baltica” mēslus. Var jau būt, ka koalīcija pat grib tikt nogāzta, un - tā kā cilvēkiem atmiņa ir īsa - 2026. gada vēlēšanās viņi (bijusī koalīcija) sāks kliegt: redzat, kādā caurumā mēs esam, ja vien mēs būtu palikuši, ja vien mums ļautu strādāt…! Domāju, ka opozīcija ļaus šai koalīcijai nomirt briesmīgās politiskajās mokās un pēc tam viņiem uzliks nesmuku kapakmeni.
Viss jau būtu saprotami, bet blakus ir igauņi, lietuvieši, par poļiem nemaz nerunājot. Ar viņiem jāsalīdzina mūsu “panākumi”.
Tieši tā. Paskaties, cik daudz viņi investē aizsardzībā. Un igauņi no ASV tikko saņēma sešas HIMARS sistēmas. Toties mūsu Aizsardzības ministrijas tviterkonta titulattēlā ir tieši divi veci “kukuruzņiki”. Domāju, ka vēlētāji tiešām “nonesīs” JV nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Par viņiem balso ierēdņu armija.
Tur ir nianse. Arī lojālākie ierēdņi kādā brīdī saprot, ka šis reihs kritīs un viņu kvēlais atbalsts pārāk krasi būs iezīmējis viņus pašus. Ja tu būsi dedzīgs JV aizstāvis, tu pirmais arī lidosi no savas siltās vietas. Sevišķi nopietni pret to attiecas drošības dienesti: ja viņi jutīs, ka saimnieks ir vājš un viņu tūlīt “nonesīs”, arī viņi sev gatavos atkāpšanās ceļus un pucēs kažociņiem oderītes.
Visu ierēdņu ierēdnis, bijušais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis bija teju bezgalīgi lojāls premjeram, “Vienotībai”, bet kaut kāds valdības vadītājs - ikru rijējs - viņu vienkārši pameta zem tanka, aci nepamirkšķinot. Jau tas vien bija spēcīgs signāls citiem: jūs, draugi, esat tikai izlietojamais materiāls, neviens jūs te neaizstāvēs un neturēs rūpi par jums. Goda principi mums neeksistē.
Ja runājam par Eviku Siliņu… Es domāju: ja viņas karjera nebūtu attīstījusies politiskajā lauciņā, bet kaut kādā citā jomā, viņa braukātu sniegbaltā “Porsche Cayenne’’ ar numuru “EVKA” vai “KISKA”. Man pret viņu nav nekāda ļaunuma, viņa ir smuka sieviete, domāju, ka viņu izmetīs no politikas, mēs vēl kādā tusiņā satiksimies un es viņai vēl piemiegšu ar aci. Nav daudz tādu, kas man ir pretīgi līdz vardarbībai arī pēc politikas. Bet Kariņš… Ja viņš man nāktu pretim pa ielu, es, goda vārds, viņam uzšautu.
