Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.
Jau rakstījām par to, ka Latvijas uzņēmējiem tiek piedāvāts nopirkt vergus. Skaidrības ieviešanai uzdevām jautājumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP)
PMLP vaicājām, kādā veidā migranti, piemēram, uzbeki, saņem uzturēšanās atļaujas Latvijā; pērn Latvijā iebrauca 28 000 uzbeku - kurš viņiem izsniedz darba atļaujas; kurš kontrolē ārzemnieku izbraukšanu pēc uzturēšanās atļaujas beigām; cik cilvēkiem kopumā patlaban ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas? No kurām valstīm viņi ieradušies?
Gods godam, PMLP atbildes sagatavoja un mums nosūtīja ļoti operatīvi:
“1. Atbilstoši Valsts robežsardzes sniegtajai informācijai 2024. gadā Latvijā ieceļoja 28 000 Uzbekistānas pilsoņu, pārsvarā ceļojot tranzītā, t.i., Latvija šīm personām bija tranzītvalsts, no kuras doties tālāk uz galamērķa valsti.
2024. gadā 1517 Uzbekistānas pilsoņiem tika izsniegtas pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas. 2024. gada 31. decembrī Latvijā bija reģistrēti 4320 Uzbekistānas pilsoņi ar derīgām uzturēšanās atļaujām, tajā skaitā 2484 atļaujas izsniegtas saistībā ar nodarbinātību, bet 980 atļaujas - saistībā ar studijām Latvijas izglītības iestādēs.
2. Tiesības uz nodarbinātību piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. No 2025. gada 1. janvāra šajā procesā aktīvāk iesaistās arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), sadarbojoties ar darba devēju, kurš vēlas uzaicināt ārzemnieku. NVA informē darba devēju par vakancei atbilstošām kandidatūrām, darba devējam tās jāizvērtē, un, ja viņš tomēr vēlas uzaicināt ārzemnieku, jāpamato, kādēļ vakance netiek aizpildīta ar vietējo darbaspēku.
3. Ārzemnieku izceļošanu kontrolē Valsts robežsardze. Valsts robežsardze iegūst informāciju par personām, kurām noteiktā laika periodā beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, un, ja Valsts robežsardzes informācijas sistēmā nav atzīmes par to, ka persona izceļojusi, veic personas meklēšanu un pārbaudi.
4. 2024. gada 31. decembrī Latvijā bija reģistrēti 85 978 ārzemnieki ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām un 45 731 ārzemnieks ar derīgu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ar precīzāku informāciju par ārzemnieku izcelsmes valstīm un viņu ieceļošanas mērķi var iepazīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā: https://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika-uzturesanas-atlaujas-2024”
Tehniski viss izklāstīts precīzi. Nav skaidras vien dažas nianses, kas varbūt nemaz nav nianses. Kādi ir kritēriji, pēc kuriem tiek izsniegtas termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas? Marufam taisnāks deguns, viņam dosim atļauju, bet Zulfijai mati par gariem, tāpēc viņai atļaujas nebūs?
Tiesības uz nodarbinātību arī piešķir PMLP, no 1. janvāra procesā aktīvi iesaistās arī NVA, kas sadarbojas ar darba devēju. Bet kur tad paliek vēl viens interesantais posms - starpnieki? Tā, piemēram, ir tāda SIA “UMIUM”, kas piedāvā nopirkt darbiniekus. Piedāvājuma fragments: “Noslēdzam savstarpējo pakalpojuma līgumu; rīkojam darbinieku atlasi un izvērtējam jums piemērotākos darbiniekus atkarībā no darba specifikas un sfēras; noslēdzam darba līgumu ar darbiniekiem un sagatavojam darba pienākumiem; Kirgizstānas un Kazahstānas pilsoņiem veicam visas nepieciešamās pārbaudes un izsniedzam Latvijas darba vīzas; darbinieks godprātīgi, sekojot darba devēja norādēm, izpilda jums vēlamo darba laiku; darba devējs līguma norādītajā termiņā norēķinās par līguma vienošanos.” Zvanīju uz “UMIUM”, lai pieteiktos uz kādu duci nopērkamo vergu, taču neviens nevēlējās atsaukties uz zvanu. Vēlāk tālrunis jau bija izslēgts.
Vēl viena firma: SIA “AKRUKS -T”, kas piedāvā nopirkt darbiniekus, nodēvējot to par personāla atlasi no Ukrainas un Moldovas: “Esam gatavi nodrošināt Jūs ar darbiniekiem. Nodarbojamies ar rūpīgu personāla atlasi atbilstoši Jūsu prasībām darbiniekam. Mūsu darbiekārtošanas kompānija strādā Latvijā vairāk nekā sešus gadus. Strādājām Latvijā ar tādiem uzņēmumiem, kā “Putnu fabrika Ķekava”, “Rēzeknes gaļas kombināts”, “Poliurs”, “Izoterms”. Nodrošinām pilnu dokumentu paketi darbā iekārtošanai Jūsu uzņēmumā, nodrošinot strādniekus ar darba apģērbu, dzīvesvietu un transportu.”
Jautājumi: ja tiek apgalvots, ka tiesības uz nodarbinātību piešķir PMLP, tad ar kādām tiesībām šāds “UMIUM” un citas darbinieku pārdošanas firmas apgalvo, ka tās “izsniedz Latvijas darba vīzas”? Vai tas notiek sadarbībā ar PMLP? Vai darba devēja iemaksātā summa par darbinieka nopirkšanu tiek sadalīta starp privātfirmu un PMLP? Ja privātfirma nedalās finansiālajā ieguvumā ar PMLP, kāda tad patiesībā ir saikne ar valsts iestādi, jo kaut kādā veidā taču jāiegūst gan uzturēšanās, gan darba atļaujas?
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pirms dažām dienām tīmeklī ierakstīja: “Šodien tikos ar Uzbekistānas delegāciju, kura ir ieradusies Latvijā, lai pārrunātu divpusējas sadarbības jautājumus. Pievēršoties sadarbības iespējām starp darba tirgus institūcijām, būtiski, lai kvalificēti darbinieki, kuri ir nepieciešami konkrētās darba vietās, ierodas Latvijas darba tirgū un atgriežas Uzbekistānā kontrolēta un uzraudzīta procesa ietvaros.”
Ir visas iespējas secināt, ka migrantu (vergu) ievilkšana mūsu valstī notiek centralizēti, valstiski un legāli. Kamēr vietējiem iedzīvotājiem nereti ir grūti atrast darbu, kamēr daudzi brauc prom, lai meklētu darbu ārzemēs, tikmēr migranti šeit tiek uzņemti ar vislielāko laipnību. Trīs reizes drīkst minēt, kādā valodā runās šie uzbeki un kirgīzi. Protams, krievu. Un to atzīst arī paši “darbaspēka tirgotāji”. Latvija tiek apzināti piesārņota ar svešiniekiem.
Kādā veidā ministrs Augulis grasās kontrolēt iebraukušo uzbeku atgriešanos savā dienvidu dzimtenē? Vai tiešām Valsts robežsardze skraidīs pakaļ katram uzbeku “kvalificētajam darbiniekam”, kurš būs nomaldījies starp PMLP un kopmītnēm - ņemot vērā, ka robežsardze hroniski sirgst ar kadru trūkumu?
Mums nav vajadzīgi migranti. Protams, simtprocentīgi no tiem izvairīties nebūs iespējams. Bet nevajag censties muļķot tautu, stāstot par “divpusēju sadarbību” ar valstīm, kuras vēlas atbrīvoties no sava nevajadzīgā (?) darbaspēka. Mums ir vajadzīgs pašiem savs darbaspēks, tāpēc tiem, kuri pagaidām pie varas, vajadzētu vairāk domāt par to, kā ieinteresēt atgriezties Tēvzemē tos tautiešus, kuri aizbraukuši labākas dzīves un labāka darba meklējumos.
