Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts apliecināja, ka ASV spēki Eiropā kļūs krietni mazāki un tas ietekmēs arī Latviju. “Tas nozīmēs: kaut kādas krīzes gadījumā ASV klātbūtne mazināsies. Tas būs attiecībā uz visu, kas saistīts ar sauszemes spēkiem. Kas attiecas uz gaisa spēkiem - tur būs mazāka ietekme. ASV ir spējīgas nodrošināt savu klātbūtni gaisa telpā arī no Ziemeļamerikas bāzēm.”
Taču Sārts aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus: “Amerikas Savienotajām Valstīm ir daudz iemeslu atstāt pietiekami lielu militāro kontingentu Eiropā, jo tas dod loģistikas pēdu un iespēju operēt ne tikai Eiropā vien, bet arī Tuvajos Austrumos. Respektīvi, reģionos, kur ir ASV intereses. Es pagaidītu, lai saprastu, kā notikumi attīstīsies, pirms izdarīt konkrētus secinājumus.”
Sārts atgādina, ka Tramps savulaik arī paziņoja, ka apstādinās Krievijas karu Ukrainā vienas dienas laikā. Neapstādināja. Skaļi vārdi ne vienmēr ir ar reālu segumu. “Jā, iespējams, notiks kontingenta samazināšana, bet - vai tie būs 20 000 militārpersonu, kā sola Tramps, - to laiks rādīs.”
Sārts nepiekrīt apgalvojumam, ka ASV militārpersonas izvietotas ļoti daudzās vietās pasaulē. “ASV militārpersonu skaits mainās - iet uz leju, iet uz augšu. Bet iemesls, kāpēc ASV šādi pozicionējas, ir: bāzēties tur, kur ir riska zonas. Pašai Amerikai neviens tik vienkārši neuzbruks, tāpēc pēdējās desmitgadēs ASV izvieto savus spēkus krīzes zonās.”
Baltijas valstis patiešām atrodas krīzes un riska zonā, un Sārts tam piekrīt: “Potenciāli mēs patiešām atrodamies krīzes un riska zonā. Mums pagadījies tāds kaimiņš, kurš tā uzvedas, veidojot šādu krīzes un riska zonu.”
Tramps piedevām vēlas, lai Eiropas valstis finansiāli atlīdzina ASV par to, ka amerikāņu karavīri rūpējas par sabiedroto drošību. Viņaprāt, šīs izmaksas nevar segt tikai ASV nodokļu maksātāji. Teorētiski tas tā ir, bet Sārts to komentē šādi: “Manuprāt, ir runa par to, ka jāmaksā par militāro bāzu uzturēšanu. Šis nav jauns stāsts: tāds aicinājums bija publiskots jau Trampa pirmajā prezidenta termiņā. Viņš vēlas, lai eiropieši nosedz kādu daļu no militāro bāzu izmaksām. Kā mēdz teikt: velns ir detaļās.”
Varbūt trauksme par Trampa izteikām ir sacelta priekšlaikus? “Dzīve būs interesanta,” izvairīgi nosaka Sārts, “bet, pragmatiski vērtējot, Krievijas veiktspēja nav tik diža, kā tā gribētu visiem iestāstīt. No otras puses - ASV rīcība var kļūt daudz neparedzamāka visdažādāko virzienu un scenāriju gadījumā. Un ar to mums visiem jārēķinās.”
Daži militārie analītiķi uzskata, ka Trampa plāns samazināt ASV militārpersonu klātbūtni Eiropā mainīs visa reģiona militāro dinamiku. Šis plāns arī mainīs ASV un Eiropas valstu attiecības. Nav noliedzams arī tas, ka izvēle skaitliski samazināt ASV militāro kontingentu ir daļa no Trampa plāna samazināt ASV militāros izdevumus. Taču, lai arī kādi būtu Trampa plāni, Eiropas valstu vadītājiem ir rūpīgi jāseko notikumu attīstībai, lai saprastu, ar ko patiesībā rēķināties eiropiešiem, tostarp Baltijas valstu iedzīvotājiem.
Taču pagaidām nav saprotams, kā ASV kontingenta samazināšanu komentē Latvijas amatpersonas. Pagaidām ir tikai klusums. Nogaidošs vai vienkārši nekompetencē balstīts - nevar īsti saprast. Katrā ziņā Latvijas pārvaldītāju impotence ir sajūsmas vērta, jo neviens nespēj nedz komentēt, nedz analizēt nevienu no situācijām, kas radušās gan Krievijas hibrīdkara, gan ASV prezidenta jaunās nostājas sakarā.
