Ramšteina ir lielākā ASV militārā bāze Eiropā. Ap šo gaisa bāzi ir izveidojusies lielākā amerikāņu kopiena ārpus ASV. Ramšteinas bāzē ir ap 10 000 karavīru. Ieskaitot pārējos darbiniekus, ģimenes locekļus un apakšuzņēmējus, amerikāņu skaits tur pieaudzis līdz aptuveni 54 000.
Ramšteinā izvietota arī NATO gaisa spēku centrālā pavēlniecība. Amerikāņi Ramšteinā atrodas kopš 1952. gada, bet bāze, pateicoties prezidenta Trampa iegribām, var doties prom, tiek ziņots Somijas sabiedriskā medija tīmekļa vietnē “Yle.fi”. Ko tas nozīmēs Baltijas valstīm? Skaidrību mēģinām rast kopā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
“Tā būtu pilnīga katastrofa,” saka kāds automašīnu tirgotājs, atklājot vāciešu izjūtas par Trampa nodomiem likvidēt Ramšteinas bāzi. Viņam - tāpat kā daudziem tūkstošiem šajā pilsētiņā dzīvojošo - ir savs iestrādāts bizness. Ramšteinas bāze oficiāli pieder ASV, lai gan tā atrodas uz Vācijas zemes. Bāzei ir īpašs statuss, kas līdzīgs vēstniecībām visā pasaulē.
Blakus Ramšteinas gaisa bāzei tiek celta jauna slimnīca ar 4700 palātām. Tur paredzēts strādāt 2500 cilvēku lielam personālam. Parasti ASV savus karavīrus, kas ievainoti visā pasaulē, vispirms pārved uz Ramšteinu.
Ramšteinai ir sena vēsture. Šī bāze ir kalpojusi ASV militārajiem spēkiem gan kā loģistikas centrs, gan kā militārā slimnīca Persijas līča karos, Afganistānas karā un operācijās Āfrikā.
Patlaban visai intensīvas ir Trampa runas par Ramšteinas bāzes pārvietošanu, kaut gan noticēt šīm runām ir tikpat produktīvi kā ieklausīties vēja elsās: no rīta tās šalko no austrumiem, vakarā - jau no rietumiem. “Mēs tagad redzam, ka ir jābūt uzmanīgiem, reaģējot uz dažādām runām un baumām. Atceraties, kā bija ar tarifiem: te uz priekšu, te atpakaļ,” atgādina Jānis Sārts.
“Izvest Ramšteinas bāzi? Uz kurieni? Uz citu kontinentu? Vai pārdislocēt citur Eiropā? Un kādā ātrumā un tempā tas viss notiktu? Kādā veidā pārdislocēt infrastruktūru? Kā mums uz to skatīties - pozitīvi vai negatīvi? Bet ja, piemēram, Ramšteinas bāzi pārdislocē uz Poliju? ASV karavīriem ir rotējošais režīms, un tas nozīmē, ka neviens amerikāņu militārists tur iedzīvoties nevar,” skaidro Sārts.
Viņš uzskata, ka, pārvietojot Ramšteinas bāzi, radīsies pārlieku lielas problēmas. “Bet, ja runājam par gluži militāro aspektu: tad, kad viņi dodas prom no kaut kurienes, jāsaprot, uz kurieni tad viņi dodas. Ja viņi dodas uz Poliju, tad tas ir labs gadījums,” saka Sārts. Polija mērķtiecīgi bruņojas, bet ko dara Latvija? “3,4% no Latvijas IKP - tas jau ir daudz. Patlaban publiski ir paziņots par lielajiem ieroču sistēmu iepirkumiem, un tas ir labi. Svarīgi, ka šie iepirkumi notiek laikā, kad tiešām tie ir vajadzīgi. Svarīgi arī, ka Valsts prezidents atgādina: mums ir nepieciešama skaitliski lielāka armija.”
Viņš atzīst, ka šobrīd sabiedrība ir satraukta, bet NATO strādā, turklāt paziņojumi par gatavību būt kopā ar NATO joprojām ir aktuāli, tāpēc domāt par jaunām aliansēm nav produktīvi. “Protams, var veidot jaunas kopīgās vienības - piemēram, Baltijas valstis kopā ar Lielbritāniju. Tāda sadarbība jau eksistē,” teic Sārts.
Cik elastīgi tiek iekļauts dzelzceļš militārajās struktūrās? “Dzelzceļš ir vienkāršākais un labākais veids, kā ātri pārmest no vietas uz vietu tankus, bruņumašīnas un tamlīdzīgi. Apgādes sistēmā dzelzceļš ir ļoti būtisks. Bet ir viena būtiska problēma: uz Polijas un Lietuvas robežas izveidotos milzu sastrēgumi, jo tur mainās sliežu platums. Tāpēc aktuāla ir “Rail Baltica” militārā loģika,” skaidro Sārts.
Sārts uzskata, ka sabiedrība ir pārāk ieskrējusies vaimanāšanā, tomēr ir divas cerīgas lietas. “Krievijai iet ļoti grūti, bet tā, protams, to slēpj. Ja uz šī fona Eiropa beidzot saņemsies un atbilstoši sāks rādīt spēku, mums nevajadzētu baidīties no tādam krievijām. Katra krīze ir sava iespēja. Ja mēs to izmantosim, tad pēc šī kara Eiropa varētu iznākt krietni spēcīgāka,” spriež Sārts.
ES ir jau anonsējusi 800 miljardu eiro ieguldīšanu karā pret Krieviju. Kad tieši tas notiks? “Paskatīsimies,” atturas konkretizēt Sārts, taču uzsver, ka Ukraina nekādā gadījumā nav norakstāma. “Tāpat kā nepiepildījās Putina sapņi par Kijivas ieņemšanu trīs dienās, nedrīkst nenovērtēt Ukrainu,” uzskata Sārts.
Tomēr jautājums par to, kad ES reāli piešķirs militāro palīdzību minēto 800 miljardu eiro apmērā, paliek atklāts. “Protams, ikvienam normāli domājošam Eiropas līderim ir svarīga Ukrainas uzvara, tā ka viss nav tikai drūmi un slikti,” ir pārliecināts Sārts. Un tad jau paliek pēdējais jautājums: varbūt Ramšteinas bāzi pārvietot uz Latviju, ja jau citādi nevar?
