Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.
Rīgas rajona tiesa janvārī par spiegošanu Krievijas labā piesprieda astoņu gadu cietumsodu 72 gadus vecam Krievijas pilsonim, bijušajam padomju virsniekam. Apsūdzētais pēc atvaļināšanās no PSRS bruņotajiem spēkiem palicis dzīvot Latvijā. Šķietamais humānisms “atmaksājies” ar spiegošanu Krievijas labā: vīrietis ieguvis informāciju par Latvijas politiskajiem procesiem, kritiskās infrastruktūras un militāriem objektiem Rīgas lidostas apkārtnē, par pašā lidostā notiekošo, tās teritorijā veiktajiem remontdarbiem, angāru būvniecību, kā arī novērojis Zemessardzes 17. bataljona apkārtnes teritoriju.
Iegūto informāciju viņš nodevis Krievijas izlūkdienesta pārstāvim, braucot personīgi uz Kaļiņingradu. Konkrētu nodotās informācijas apjomu bija grūti noteikt, ņemot vērā, ka spiegošana ir notikusi ilgā laikā un apsūdzētais iegūtās ziņas nodevis, personīgi dodoties uz Krieviju.
Vēsturnieks Kārlis Daukšts pieņem, ka Latvijā varētu būt kādi 40 Krievijas angažēti spiegi. “Patlaban sākas medību laiks,” saka Daukšts, “jo krievi ir pieņēmuši koncepciju, ka nav vērts iznīcināt Rietumu sabiedrību no ārienes, to vajag darīt no iekšienes. Mums tuvojas vēlēšanas, kas mums ļoti nozīmīgas: kas notiks ar Rīgu? Kas būs Šleseram ar pielaidi valsts noslēpumam? Bartaševičam pielaides nav, Elksniņam toties ir.”
Daukšts uzskata, ka Krievijas galvenais uzdevums patlaban ir Eiropas sašķelšana, iznīcinot Eiropas vienotību: vienalga kādā sfērā. Kā tolaik Krievijas politikas eksperti Rietumos teica - Krievija neiekaro, Krievija nopērk. “Šim mērķim tiks “iemesta” milzīga nauda, jo diemžēl ir iespējams, ka Ukrainā var sākties pilsoņu karš, ja sarunu rezultātā karš tiek iesaldēts. Tad armiju nāksies atlaist mājās, bet tad visiem gribēsies noskaidrot: es karoju, bet tu sēdēji mierā un klusumā. Tā ir pieņemta stratēģija: uzspridzināt sabiedrību no iekšpuses. Tam noderēs arī spiegi.”
Daukšts zina stāstīt, ka vislielākās urāna rūdas ieguves kopš 40. gadiem koncentrējās Ukrainā. Kopš 1940. gada šī rūda tika rakta intensīvi, un katrā tonnā bija 125 grami tīra urāna. “Cik tālu par šīm lietām ir vienojušies Tramps ar Putinu, pagaidām ir grūti pateikt. Bet jāņem vērā, ka Zelenskis ir spītīgs,” teic Daukšts, “manuprāt, krievi pieņēmuši taktiku - neuzbrukt ar tankiem, nevirzīt lielas masas, lai nepalielinātos kritušo skaits, bet klusi visu spridzināt no iekšienes. Kā jau teicu - tam vislabāk piemēroti būs spiegi.”
Viņš uzskata, ka nauda tiks iepludināta ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā, lai aktivizētu spiegu tīklu.
Politologs Juris Rozenvalds mēģina virzīt jautājumu uz Valsts drošības dienesta pusi, tomēr mūžīgās slepenības oreols ir pārāk spēcīgs, un nākas vien komentēt pašam. “Domāju, ka mums ir pilns ar spiegiem! Bet jautājums ir par to, vai mūsu drošības struktūras ir pietiekami spēcīgas, lai viņus visus atklātu,” saka Rozenvalds, “un vide diemžēl ir labvēlīga, lai spiegi rīkotos tās valsts labā, ko viņi uzskata par savējo. Domāju arī, ka starp mūsu tautiešiem var atrast vienu otru spiegu. Man nav ne mazāko šaubu, ka informācija tiek nodota ne tikai Krievijai, bet arī Ķīnai un citām valstīm. Tāpēc gribētos, lai kompetentās struktūras par visu būtu informētas.”
Gada sākumā, publicējot pārskatu, VDD prognozēja aktivitātes, Krievijas specdienestiem 2024. gadā turpinot organizēt kaitnieciskas darbības pret Eiropas valstīm, kuras iestājās par Ukrainas neatkarību un sniedza atbalstu kara skartās valsts aizsardzības spēju uzturēšanai. Krievijas organizētas kaitnieciskas darbības VDD pērn konstatēja arī Latvijā.
Baltkrievijas specdienestu darbības mērķi pērn joprojām bija saistīti ar Aleksandra Lukašenko režīma dzīvotspējas saglabāšanu, specdienestiem palielinot pretizlūkošanas režīmu iekšzemē un ar aktīvajiem pasākumiem vēršoties pret Baltkrievijā ieceļojušiem ārvalstniekiem, tostarp Latvijas valstspiederīgajiem. Latvijā Baltkrievijas specdienestus interesēja ziņas arī par baltkrievu diasporu, tostarp mūsu valstī patvērumu radušajiem Lukašenko politiskajiem opozicionāriem.
Ķīnas specdienesti, tāpat kā iepriekšējos gados, pērn neīstenoja agresīvas aktivitātes pret Latvijas nacionālo drošību. Vienlaikus šīs valsts specdienesti centās veidot ietekmes pozīcijas Latvijas politiķu, akadēmiķu un zinātnieku aprindās, kā arī turpināja interesēties par iespējām veicināt Ķīnas ekonomisko ietekmi, investējot stratēģiski svarīgās nozarēs Latvijā.
Lai mazinātu ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu, VDD īstenoja plašu un sistemātisku pretdarbību.
Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets uzskata, ka arī šogad Krievijas specdienestu radītais apdraudējums Latvijas nacionālajai drošībai saglabāsies augsts, tiem turpinot izvērst agresīvas aktivitātes pret mūsu valsti. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, Krievijas specdienesti arī Latvijā var censties organizēt daudzveidīgākas kaitnieciskās darbības.
Tas, ka Krievija vervēšanā pievēršas arvien jauniem cilvēkiem, ir tās apzināts paņēmiens: jauniešus vieglāk pārliecināt - gan ar naudu, gan ar viltus “vērtībām”. Tieši tāpēc Putina FSB kopš iebrukuma Ukrainā ir metusi plašu tīklu jaunu aģentu piesaistei. Tas viss ir daļa no Maskavas centieniem izjaukt ES un NATO valstis.
Keirs Džailss, vecākais konsultants Krievijas un Eirāzijas programmā, skaidro: “Krievija sasniegs un pieņems darbā ikvienu, ko tā var, jo tas tagad ir daudz lētāk un vienkāršāk, pateicoties piekļuvei tiešsaistē. Laika un resursu ieguldījums, lai to paveiktu, ir niecīgs salīdzinājumā ar potenciālajiem rezultātiem.” Nav brīnums: dažādi tiktoki ir pilni ar “piedāvājumiem”, kas patiesībā ir pretvalstiski.
Faktiski mērķis nav obligāti iegūt slepenu informāciju vai iesaistīties sabotāžā, atgādina Džailss, bet gan sēt bailes, nenoteiktību un šaubas. Mērķis, ko var sasniegt pat tad, kad netiek notverti spiegi.
