Pērn Latvijā piedzima 12 571 bērns, un tas ir gandrīz par 2000 bērnu mazāk nekā 2023. gadā. Jāteic, ka tas nav nekāds pārsteigums, jo dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs jau pēdējos 35 gadus, savukārt 2023. gadā Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā. Ja valsts nerīkosies aktīvi un tūlīt, iedzīvotāju skaita kritums būs vēl straujāks, apgalvo demogrāfi. Jaunajiem vecākiem jāpiešķir lielāki pabalsti, uzskata labklājības bīdītāji. Nils Sakss Konstantinovs saskata citus cēloņus iedzīvotāju skaita kritumam, līdz ar to – arī citus paņēmienus tā korekcijai. Savukārt Imants Parādnieks problēmu mēģina risināt pragmatiski.
Šobrīd neviens speciālists nevar precīzi pateikt, cik jāiegulda jauno ģimeņu finansiālajā labklājībā: tādu aprēķinu nav. Tas, ka situācija ir dramatiska, skaidrs ir visiem, un tāpēc janvārī premjeres Evikas Siliņas komandai pievienojās ārštata padomniece bērnu un ģimenes politikas jautājumos Līga Āboliņa. Kāds būs viņas spēka vektors pagaidām bezcerīgās lietas pacelšanā, nav skaidrs. Zināms, ka pēdējie ģimeņu pabalsti tika celti 2014. gadā, līdz ar gadiem konkrētā summa mazinājusi savu vērtību, tāpēc ir nepieciešams regulāri pārskatīt šos pabalstus. Pagaidām gan nedzird sajūsmas pilnu piekrišanu no valdības puses. “Jāpēta finansiālā situācija valstī,” atturīgi spriež valdības pārstāvji.
Pusaudžu psihologs Nils Sakss Konstantinovs, vērtējot cilvēku skaita samazināšanos, teic: “Esmu analizējis vairākas lietas, kas saistītas ar kultūru un ideoloģiju. Mūsdienu sabiedrībā uzsvars tiek likts uz vienlīdzību darba vidē: tas ir lielākais sabiedriskais labums - šī vienlīdzība, iespējas iet pa karjeras kāpnēm. Bet karjeru nevar apvienot ar bērnu audzināšanu. Bērnus audzināt vienmēr būs dārgāk un neizdevīgāk - salīdzinot ar karjeras veidošanu.”
Konstantinovs uzskata, ka savu lomu spēlē arī kapitālisms: vecāki domā, cik daudz bērnā ir jāinvestē, kādās privātskolās bērns jāved, arī psihologa apmeklējumi prasa lielu naudu. “Tāpēc daudzi topošie vecāki uzskata, ka vispirms jāuzkrāj nauda, lai laistu pasaulē pirmo bērnu, kur nu vēl nākamos,” saka Konstantinovs.
Vēl viņš spriež par to, ka bērnu skaits tradicionāli samazinās arī tādās valstīs, kurās tas parasti ir audzis, piemēram, Ķīnā, Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā. “Pasliktinās vīriešu spermas kvalitāte, un tas varētu būt saistīts ar pārtiku un piesārņojumu. Plus vēl medicīnas attīstība, kas veicina pretapaugļošanās līdzekļu izmantošanu. Jāatzīmē arī tas, ka jaunieši mazāk nodarbojas ar seksu, mazāk veido attiecības vai sāk veidot krietni vēlāk: jaunieši ļoti daudz laika pavada mājās, pie datoriem.”
Par drošības jautājumiem (ir karš, nav droši radīt bērnus) Konstantinovs ir skeptisks: “No evolucionārā aspekta, arī skatoties pasaules vēsturē, drošība nav īpaši ietekmējusi dzimstību. Ir pat tieši otrādi: cilvēkiem sāk dzimt vairāk bērnu. Un mazāk bērnu rodas labklājībā.”
Taču - lai kā arī būtu - iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās ļoti strauji. “Latvija ir specifiskā situācijā. Bet man ir savs skatījums uz to. Dzimstības augsmi nerisinās nekādi ekonomiskie pasākumi - nedz lielākas māmiņu algas, nedz lielāki pabalsti. Tas nekur pasaulē nav pierādījies, ka lielāki pabalsti kaut ko izšķirtu. Tieši otrādi - jo lielāka nabadzība, jo augstāka dzimstība. Jā, māmiņu algas ir vajadzīgas, bet jau esošajiem bērniem.”
Konstantinovs atzīmē, ka mūsu valstī ir ļoti liels abortu skaits. “Un tās nav nekādas nepilngadīgās pusaudzes, kas paliek stāvoklī, tās ir sievietes starp 30 un 40 gadiem. Kādi tam ir iemesli? Tas nav pētīts jautājums. Ja izdotos saglabāt 10 līdz 20% šādu bērnu, tas jau būtu pienesums bērnu skaita ziņā. Visticamāk, tās ir risināmas lietas. Iespējams, ir vērts runāt ar sievietēm, ka karjera nav vienīgais dzīves risinājums.”
Konstantinovs uzskata, ka cilvēku izmiršana, iespējams, ir globāla lieta, tāda kā planētas pašregulācija. Bet tā, protams, ir tikai versija.
“Ja nav mērķtiecīgas valsts atbalsta politikas ģimenēm ar bērniem, tad nekā arī nebūs,” uzskata NA frakcijas konsultants Imants Parādnieks. “Cilvēkiem ir jābūt finansiālā drošībā, nevis jāknapinās, bet jābūt ar ienākumu līmeni, kas ir samērīgs ar to, kāds bija pirms bērna piedzimšanas. Ja bērns saslimst, tad vecākiem palīdzība jāsaņem laikus. Ja pieredze ar pirmo bērnu nav bijusi pozitīva, tad būs grūti sagaidīt, ka ģimene izvēlēsies radīt otro bērnu,” uzskata Parādnieks.
Pērn Labklājības ministrija mēģināja pierunāt budžeta veidotājus pacelt bērna kopšanas pabalstus, bet tas tika noraidīts. “Tāpēc, ka nebija uzstājības,” skaidro Parādnieks, “tagad mēs liekam lielas cerības uz jauno labklājības ministru Reini Uzulnieku. Minimums, kas būtu nepieciešams nākamā gada budžetā, ir 150 miljoni eiro. Lielākā intensitāte - uz bērna kopšanas pabalstu. Bet nedrīkst pieļaut, ka šī summa ir mazāka. Ja Uzulnieks iestāsies par šo summu kā par nepieciešamo minimumu, visi būs gandarīti. Tas būs cēls uzdevums ar cēlu rīcību. Bet ja labklājības ministrs sāks iet finanšu ministra pavadā, sak, drošībai un aizsardzībai vajag… Jā, visam vajag! Bet mums vajag latviešus Latvijā! Mums vajag tos, kuri šodien un pēc 20 gadiem veidos Latviju.”
Zemajā dzimstībā, pēc Parādnieka domām, ir vainojama ģimeņu atbalsta politikas neesamība. “Valdībā nebija neviena, kas par to stingri iestātos. Ja Nacionālā apvienība būtu bijusi valdībā, tā iestātos par šādu politiku. Bet šī valdība ir pat atņēmusi ģimenēm naudu, piemēram, programmai “Studētgods” atņēma 2,6 miljonus eiro. Šo naudu pārdalīja citām vajadzībām - tāpēc, ka dzimst mazāk bērnu! Neviens no ministriem - arī labklājības ministrs Augulis - neaizstāvēja šo pozīciju! Atbalstu vajadzēja nevis samazināt, bet palielināt,” ir sašutis Parādnieks.
Viņš uzskata, ka jaunajiem cilvēkiem, kuriem jau ir viens bērns, jārada sajūta, ka vajag vēl vienu, divus bērnus. “Tā ir valsts absolūta prioritāte,” teic Parādnieks, “sevišķi rūpējoties par to, lai jaunajām ģimenēm ienākumi nekrītas.”
Parādnieks piekrīt, ka kopīgā demogrāfijas bilde ir slikta. Tomēr jācenšas palīdzēt tiem, kuri vēlas, lai viņiem palīdz. “Protams, ir pārtikušas ģimenes, bet tādu nav daudz, un mums jādomā par katru ģimeni, kas gatava bērnu ataudzei. Visi tagad saprot, ka esam dimbā, bet labā ziņa ir tāda: ja esam nogrimuši līdz dibenam, tad nākamais solis ir celties uz augšu. Mums, protams, jādomā par otrā, trešā bērna radīšanu, bet pats galvenais: motivēt jaunās ģimenes pirmajam bērniņam. Diemžēl šodienas politiķiem nav šīs stratēģiskās domāšanas. Cerēsim, ka Reinis Uzulnieks to spēs pacelt vajadzīgajā līmenī.”
