Kad beigsies asinsizliešana Ukrainā; vai cerībām uz mieru ir racionāls pamats; kāda ir Donalda Trampa pašreizējā loma pasaules politikā; vai Eiropai izdosies saglabāt vienotību un savaldīt Viktoru Orbānu un Robertu Fico – “Neatkarīgās” saruna par pašreizējo situāciju pasaules politikā ar politologu Andi Kudoru.
Kurā Krievijas un Ukrainas asiņainā kara pusē atrodas prezidents Tramps?
Tramps ir savā pusē. Un princips ir nenostāties ne Krievijas, ne Ukrainas pusē. Trampa galvenie kritēriji ir ekonomiskie un prestiža kritēriji. Putins, iespējams, ir atradis īpašu pieeju Vitkofam (īpašais Trampa sūtnis - E.V.), un galvenā informācija ir par darījumu piedāvājumiem. Kad ekonomika ir viena cilvēka rokās - Putina rokās -, tad viņš var piedāvāt gandrīz jebko. Tādi “darījumi” kā kukuļi var būt grandiozi pat amerikāņiem.
Trampa loģika ir bizness?
Jā, viņš uz kriptovalūtām paspēja nopelnīt, arī ar naftas cenu svārstībām var pelnīt. Ja uzņēmējs ir ticis pie lielākā amata pasaulē, tad ir jābūt lielam iekšējam kodolam, lai to realizētu.
Mediji ziņo, ka Irāna piedāvā Amerikai darījumu?
Irāna vēlas turpināt darbu kodolieroču izveidē. Un viņi saka, ka tas esot darbs, lai radītu “miera atomu”. Bet skaidrs, ka Irāna noteikti vēlas sev kodolieročus, jo tā ir agresīvi noskaņota ne tikai pret Izraēlu, bet kopumā pret Rietumiem. Krievijas uzsāktā kara tēma paliek arvien populārāka, jo kodolieroči ir atturēšanas faktors. Būs grūti savaldīt valstis, kuras gribēja iegūt kodolieročus, lai kļūtu pilnīgi neatkarīgas un lai to neatkarība starptautiskajā arēnā kļūtu būtiski stiprināta.
Tramps ir iedevis kārtējās desmit dienas Irānai, laiks bija dots arī agrāk, bet viņš īstenoja triecienus kodolobjektiem. Ir iespējami triecieni šonedēļ, bet irāņi prot vilkt laiku sarunās. Tāpēc ir jautājums: ko irāņi var piedāvāt Trampam? Ka irāņi sekos amerikāņu naftas piegāžu norādēm? Tramps jau iepriekš kritizēja nodomus, ko piedāvāja Baidens un demokrāti. Tramps labvēlīgāk skatās uz Izraēlu. Bet par uzticēšanos… Totalitāriem režīmiem vispār nevajag uzticēties, jo meli viņiem ir kā gaiss. Skatīsimies, vai Irānai izdosies piedāvāt Amerikai kaut ko tādu, lai viņiem neuzbruktu. Irānas režīms ir diezgan jaudīgs, tomēr ir ļoti daudz sekulāri noskaņotu irāņu, kuriem nepatīk islāmistu režīms.
Pēdējā laikā izplatās runas par to, ka Eiropas valstis jāstiprina ar kodolieročiem - jāizvieto kodolieroči Baltijas valstīs, Polijā. Cik tas ir reāli?
Par Baltijas valstīm es šaubītos. Polija teorētiski par to var runāt. Bet katrā ziņā kodolieroču tēma pastiprināsies. Francijai un Lielbritānijai ir daži simti kodolieroču, kas ir gatavi lietošanai, tas nav daudz, salīdzinot ar Krieviju, kam ir daži tūkstoši. Ekonomiski to spētu darīt Vācija, bet, lai Eiropas Savienība to darītu kopīgi, joprojām eksistē pacifistiskā inerce. Atcerieties, vācieši atteicās pat no kodolenerģētikas, kas bija stratēģiski grandiozi liela kļūda. Dabasgāzes ietekme bija principiāli svarīga, un caur to Krievija tika ekonomiski stiprināta.
Taisnība, ka Krievijā kara dēļ izsīkst resursi? Tas tuvina kara beigas?
No gāzes un naftas tirdzniecības Krievijas ienākumi - ja salīdzinām šā gada un 2025. gada janvāri - krituši aptuveni uz pusi. Bet ir jābūt uzmanīgiem ar cerībām par Krievijas noasiņošanu. Krievijas miljardieru elite būs bagāta arī tad, ja ienākumi būs trīskārši nokritušies. Tie, kuriem ir daudz naftas, spēj savus totalitāros režīmus uzturēt pietiekami ilgi.
Bet ir skaidrs, ka Krievijas vara jūt savu vājumu sociālo platformu dēļ. Ir lielāka cenzūra un kontrole. Kontrolē “WhatsApp”, “YouTube”, un tagad pienākusi kārta “Telegram”, kas ir ļoti populārs, ko lieto pat krievu karavīri frontes līnijā. Bet režīms ir gatavs izdzīvot, ja ir gatavs nodrošināt šīs sociālās platformas.
Lai režīms pastāvētu, Putins dara visu, lai nenotiktu režīma šķelšanās. Viņi mēģina aizlāpīt caurumus arī ar ziemeļkorejiešiem, ar aziātiem. Bet tas, ka krievi asiņo un viņiem paliek grūtāk, ir fakts. Bet es atturētos prognozēt, kā tas ietekmēs karu.
Atgriežoties pie Trampa. Viņš par Grenlandi vairs nedomā?
Davosas forumā Tramps pateica pietekami daudz: iespējams, mēs te neko nedabūsim. Kritās akciju tirgi, un tā bija stratēģiskās komunikācijas kļūda. Domāju, ka viņš ir samierinājies. Labi, ka tā vētra pārgāja, tā īsti nemaz nesākoties. Tik stipri NATO nekad nav ticis šūpots.
Krievijas ēnu flotei tagad arī neklājas viegli.
Tramps nodemonstrēja, ka ASV ir militārā vara numur viens - ne tikai ar operāciju Venecuēlā, bet arī ar Krievijas ēnu flotes kuģu aizturēšanu. Izrādījās, ka kuģus var aizturēt. To kuģu ir ap 200. Bet arī tas nav galvenais: ir Irāna, ir Epstīna skandāls.
Kāpēc tieši tagad parādījās Epstīna skandāls?
Epstīna failu galvenie atvēršanas iniciatori ir tie, kuri vēlējās izgaismot eliti. Tramps sākumā solīja, ka tos atvērs. Bet, kad nonāca amatā, viņš to piebremzēja. Vēlāk viņš solīja Kenedija slepkavību izgaismot, Klintonu izgaismot - izdarīt triecienu demokrātu nometnei.
Vai Eiropas Savienībai ir drauds sašķelties? Fico un Orbāns sola apturēt 90 miljardu piešķiršanu Ukrainai.
Protams, Fico un Orbāns vēlas, lai pie viņiem plūst Krievijas nafta un gāze. Ukraina nevēlas šo tranzītu caur valstīm, kuras nevēlas dot palīdzību Ukrainai. Iespējams, ka viss beigsies tāpat kā iepriekš. Orbāns ir ieinteresēts atrasties Eiropas ekonomiskajā telpā un gūt tos labumus, ko gūst patlaban. Tāpēc viņš tēmu bloķēšanā nav tik ļoti absolūts. ES ir ekonomiskās sviras pret Orbānu, un Ungārija saņem vairāk nekā iedod Eiropai.
Zelenskis teica, ka Putins jau ir sācis trešo pasaules karu. Cik šajos vārdos ir patiesības?
Ukraina paspilgtina lietas. Drīzāk tas ir līdzīgs aukstajam karam, kad amerikāņi palīdzēja tiem, kuri bija pret padomju iedibināto karu Afganistānā. Tagad Rietumi palīdz Ukrainai, kas aizstāvas pret Krieviju. Šo situāciju tādā hibrīdā fāzē varētu dēvēt par trešo pasaules karu. Bet patiesībā tas ir nopietns karš Eiropas teritorijā.
Daudzi izsaka cerības, ka šogad šis karš varētu beigties. Cerības ir pamatotas?
Teorētiski šis karš varētu beigties, ja Krievija paņemtu to Donbasa daļu, ko tā nekontrolē. Tikpat teorētiski - ja Ukraina atdotu Krievijai šīs teritorijas, izveidojot tās kā neapbruņotas zonas. Zelenskis saprot: ja viņš piekristu Krievijas spiedienam un ja ASV palīdzētu Krievijai sarunās par šīm teritorijām, viņš varētu zaudēt Ukrainas iekšienē. Ja būs referendums un vēlēšanas, iestātos skaidrība. Ja ukraiņi nepiekristu atdot teritorijas, tas būtu arguments sarunās ar amerikāņiem. Bet skaidrs, ka tas ir amerikāņu spiediens, ko izdara krievi. Putins negrib spriest roku Zelenskim. Vitkofs tagad saka: būs sarunas, būs tikšanās, bet grūti iztēloties, ka Putins Zelenskim paspiež roku. Putins personificē savus ienaidniekus. Ja būs referendums un vēlēšanas, nezaudēs ne Zelenskis, ne valsts. Taču jāatceras, ka normālas vēlēšanas nav iespējams sarīkot: ir bēgļi, ir okupētās teritorijas, un tās balsis, kas atrodas zem Krievijas stobriem, vispār nav iespējams pieņemt. Bet ir spiediens no amerikāņiem. Un Tramps nevar atrast izeju no šīs situācijas.
