2023. gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots. Izveidojās katastrofāla situācija. Plūdos Jēkabpilī tika bojātas Bebru, Dambja, Dārznieku un vēl 11 citas ielas, kā arī ceļi Droškāni–Jaunbrēķi, Randoti–Līgotnes, Skudras–Leicāni un Pīlādzis–Apsītes. Kā būs šogad, cik gatava ir pilsēta plūdu šausmām?
Meteorologi prognozē, ka pali tūdaļ sāksies Kurzemes pusē - Ventas baseinā, kura upju ūdeņi pievienosies Dižjūrai, pēc tam - Lielupes baseinā, tad sekos Gaujas baseins un Daugavas baseins. Riskantas vietas ir Rāznas un Lubānas ezers, kā arī Liepājas ezers. Palu un plūdu riski tiek prognozēti pat tādās vietās, kur agrāk tie nav bijuši aktuāli. Biezākie ledus blāķi ir Daugavas baseinā, tāpēc “Neatkarīgā” sarunājas ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.
Kāda šobrīd ir ledus situācija Daugavā pie Jēkabpils?
Ledus biezums Jēkabpils teritorijā ir aptuveni divi metri. Tur ir gan vižņi, gan lielāki gabali. Ledus pagaidām nav izkusis, masa ir diezgan liela.
Kā ir, ja salīdzina ar citiem gadiem?
Grūti pateikt - lielāka vai mazāka šī masa. Sablīvējumi ir dažādi. Sniega masa ir viena lieta, ledus ir kaut kas cits, tik, cik pa apakšu izskalo, ir normāls daudzums, jo, kamēr ledus stāv uz vietas, bet ūdens plūst pa apakšu, viss ir mierīgi. Sliktāk ir tad, ja ledus kustas, bet ūdens stāv uz vietas.
Un ja vēl lietus sāk līt… Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdināja, ka lielākos plūdu draudus varētu radīt ne tikai ledus sastrēgumi, bet arī lietus, kas paātrina sniega segas kušanu. Savukārt pakāpeniska pavasara iestāšanās ļautu palu ūdeņiem vienmērīgi ieplūst upēs, kas palu periodu padarītu garāku, tomēr ekstremālu plūdu iespējamība tiktu samazināta.
Tas ir nākamais jautājums. Tad viss sāk kust paātrinātā veidā. Sestdien un svētdien izskatījās diezgan smagi, jo bija +10 grādi, viss strauji kusa, domājām, ka būs lielas problēmas. Tagad (saruna notika 5. martā - E.V.) no rītiem ir mīnusi, pa dienu - plusos, un šī temperatūra sniega segu saplacina ļoti ātri. Šobrīd pilsēta principā ir sausa. Man pat šķiet, ka šis gads būs mierīgāks salīdzinājumā ar citiem. Vistrakāk ir tad, ja mēs sadomājamies visādas briesmas, tāpēc es labāk neko nesaku… Mēs kontrolējam, monitorējam visu šo pasākumu, un tad, kad sāksies īstā ledus iešana, tad arī redzēsim, kas jādara.
Ja no Daugavas augšteces nāks ledus krāvumi, tie pacels tos ledus krāvumus, kas ir pie mums, un “mūsu” ledus cietība ir diezgan liela, un tad var notikt daudz kas. Tad, kad ledus ir čaugans un pakusis, uz mūsu pusi nākošais ledus aiznesīs prom mūsu pakusušo ledu. Pagaidām ir zīlēšana kafijas biezumos.
Jēkabpilī taču tika būvēti aizsargdambji.
Pagājušajā gadā pabeidzām aizsargdambi, viss, kas plūdos bija nopostīts, tika uzcelts par jaunu. Un šobrīd tas ir tiešām dambis, nevis vienkārši aizsargvalnis, tāpēc domāju, ka pilsēta ir pasargāta kārtīgi. Arī hidrotehnisko būvju stāvoklis ir apsekots, tiek apsekotas arī mājsaimniecības, ir saziņa ar tām mājsaimniecībām, kuras atrodas apdraudētajā zonā. Tas notiek katru gadu. Ledus sablīvējumus var radīt arī izcirsti un atstāti koki, tos mēs arī aizvācam: ja gadījumā nāk ūdens, tas var šos kokus iedzīt kādā caurtekā, un tad ir problēmas.
Jā, arī VUGD norāda, ka riskus var mazināt, ja laikus attīra krastus no kokiem un krūmiem vai īstenojot citus preventīvus pasākumus. Jums ir, protams, arī evakuācijas plāns.
Tas mums gadu gaitā ir izstrādāts. Iedzīvotāji ļoti labi pārzina situāciju. Ja palīdzība ir nepieciešama, viņi to lūdz.
Vai ir paredzēti līdzekļi neparedzētiem nelaimes gadījumiem? VUGD jau ir pieredze: teritoriju applūšana var radīt nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus, tādēļ pašvaldībām jāizvērtē evakuācijas procesa organizēšana - transports, izmitināšanas vietu gatavība, iedzīvotāju informēšana un citi aspekti. Protams, VUGD veiks glābšanas darbus plūdu skartajās teritorijās, sniegs atbalstu pašvaldībām iedzīvotāju evakuācijā, nodrošinās pašvaldību iniciētu šūnu apraides paziņojumu izsūtīšanu apdraudētajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem.
Domes budžetā ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ir arī civilās aizsardzības budžetā līdzekļi. Katru gadu mēs šajos budžetos ieliekam naudu un tad jau skatāmies - kas un kā. Ja zaudējumi ir lieli, pieslēdzas arī valsts.
Bet šogad taču bija daudz sniega, arī ledus biezs. Tātad apdraudējums ir?
Sniega un ledus daudzums nav rādītājs. Nozīme ir tikai tam, kādā režīmā tas viss iet prom. Ja pēkšņi uznāktu silts laiks ar cikloniem, ar vējiem, ar siltu lietu, tad būtu lielas ziepes. Ūdens masas zem biezā ledus nebija lielas: tās mierīgi plūda prom.
Tad jau cilvēki Jēkabpilī ir mierīgi?
Mums viņi visu laiku ir mierīgi. Vairāk uztraucas žurnālisti un atbildīgās iestādes Rīgā. Bet Jēkabpils ikgadējie plūdi - tā ir mūsu dzīves telpa.
Daļa Jēkabpils teritorijas atrodas nedaudz zem Daugavas līmeņa?
Nē. Tikai tad, ja Daugava iet pāri dambim, tad gan mēs varam būt zem līmeņa. Ja plūdos ūdens līmenis uzkāpj par pieciem līdz sešiem metriem, tad tas jau ir nopietni. Aizsargdambis ir piecus kilometrus garš, tas sargā gandrīz visu pilsētu, bet tas vēl mazliet jāpagarina. Plānā ir veikt pagarinājumu.
