Karo ASV un Izraēla pret Irānu jeb karš kļūst un kļūs daudz globālāks; vai šajā karā tiks iesaistīti arī NATO spēki, vai Latvijas karavīriem arī būs jādodas karot uz Tuvajiem Austrumiem – saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Kas nosaka ārkārtīgi bīstamo situāciju Tuvajos Austrumos?
Ir divi faktori. Viens no tiem: Irāna jau kādu laiku mēģina iegūt kodolieročus, un, ja Irānai sanāktu to izdarīt, nopietnas sekas skartu visu reģionu. Un šis reģions ir ļoti būtisks globālajai ekonomikai - tā ir nafta un gāze. Otrs punkts: Irānā neapmierinātība ar esošo režīmu ir pamatīgi augusi. Redzējām, kā Irānas režīms janvārī brutāli apspieda protestus, nogalinot tūkstošiem cilvēku. Šo divu faktoru kopums noveda Amerikas Savienotās Valstis pie lēmuma, ka šobrīd ir īstais brīdis veikt uzbrukumu.
Kāda ietekme šim Tuvo Austrumu un konfliktam būs uz karu Ukrainā? Uzmanība no Ukrainas tiek novērsta, un tagad galvenais skatiens ir uz Tuvajiem Austrumiem.
Šī nav pirmā reize, kad šo četru gadu laikā notiek vēl arī citi kari. Jā, uz kādu brīdi tiek novērsta uzmanība. Pirmais, ko mēs redzam, ka Irāna uzreiz vērsās pie Krievijas ar atbalsta lūgumu. Krievija atbildēja: mēs jūs sirdī atbalstām, bet palīdzēt nevaram.
Un tas pēc visa tā, ko Irāna darījusi Krievijas labā. Kā vēstīja aģentūra “Bloomberg”, Irāna piegādājusi Krievijai ballistiskās raķetes un zenītraķetes par 2,7 miljardiem dolāru, bet kopējais Teherānas militārās palīdzības apjoms Maskavai kopš 2021. gada pārsniedzis četrus miljardus dolāru.
Maskavas un Teherānas sadarbība sākusies vēl pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā, un pirmie kontrakti par raķešu piegādi tikuši noslēgti 2021. gada oktobrī.
Par 2,7 miljardiem dolāru Irāna Krievijai piegādājusi vairākus simtus tuvas darbības rādiusa ballistisko raķešu “Fath - 360", gandrīz 500 citu tipu tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes, aptuveni 200 pretgaisa aizsardzības raķetes zeme-gaiss, kā arī miljoniem artilērijas lādiņu un kājnieku ieroču patronu.
Krievijas atteikums palīdzēt Irānai ietekmēs daudzu valstu nodomus sadarboties ar Krieviju. Sīrija, Venecuēla, tagad arī Irāna - šīs valstis skaitījās kaut kāda līmeņa sabiedrotās, tagad tās pamestas savā vaļā. Krievijas sabiedroto skaits iet mazumā. Tas ir pirmkārt. Otrs faktors: ASV ir nodemonstrējušas savu militāro tehnoloģiju un spēju pārākumu. Irāna pēdējā laikā paļāvās uz Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām, nu var redzēt, cik tās ir vērtas, šīs izslavētās krievu militārās tehnoloģijas un jaudas. Tas, iespējams, liks būt Putinam piesardzīgākam savos nākotnes nodomos un izteicienos. Un Tramps var būt neparedzamāks par citiem ASV prezidentiem.
Treškārt. Rietumos munīcijas un ieroču krājumi jau bija palikuši plāni, esošā situācija veicinās vēl straujāku ieroču samazināšanos Rietumos, jo Eiropa maksāja Amerikai par ieročiem, ko tā pirka Ukrainai.
Kas notiks ar naftas cenām?
Ja karadarbība būs ilgstoša, naftas cenas noteikti celsies augšā. Tas būs pluss Krievijai. Galvenais jautājums: vai šis tik ļoti jaudīgais sākums varēs turpināties. Un cik ilgi turpināsies pats karš?
Nule Tramps pateica, ka šis Tuvo Austrumu karš varētu turpināties vāl kādu mēnesi. “Mēs atkārtoti centāmies panākt vienošanos. Mēs mēģinājām,” viņš norādīja kādā video. Tramps uzsvēra, ka “mēs iznīcināsim viņu raķetes un nolīdzināsim viņu raķešu rūpniecību līdz pamatiem. Tā tiks pilnībā... iznīcināta.”
Jautājums ir par to, vai ASV un Izraēlas spējas būs pietiekamas, lai ilgstoši turpinātu šo karu, un vai Irānas iedzīvotāji būs gatavi mainīt esošo režīmu. Savukārt no otras puses - vai Irāna mēģinās radīt sāpīgu situāciju visām reģiona valstīm un pasaules ekonomikai. Iespējams, Irāna mēģinās uzbrukt visai naftas industrijai reģionā.
Kā šis Tuvo Austrumu konflikts ietekmēs Latviju?
Uz Latviju ietekme ir galvenokārt caur to, kā tas ietekmē Ukrainu. Noteikti ietekme būs uz Eiropu. Bet pamatlietas, kas mums jādara, ir militārās jaudas strauja kāpināšana. Pēdējo ASV militāro operāciju precizitāte pamatojas tajā, ka tiek izmantots mākslīgais intelekts. Mums jāizdara secinājumi.
Kāda ir NATO loma visā šajā kara jūklī?
Šajā konfliktā NATO nepiedalās. Piedalās viens NATO sabiedrotais - Lielbritānija, jo pa Lielbritānijas militāro struktūru Kiprā ir izdarīti triecieni. NATO loma ir gatavoties tam, kādi varētu būt kara efekti attiecībā uz Ukrainā notiekošo konfliktu, un veicināt militāras industrijas attīstību.
Krievu ideologs Dugins izteicās, ka nākamais - pēc ajatollas Ali Hamenei - iznīcināšanas - varētu būt Putins.
Militārā precizitāte, ar kādu tika iznīcināta lielākā daļa Irānas vadības, Krievijai noteikti liks pārdomāt savas darbības. Bet jāatceras, ka tā ir kodolvalsts. Līdz ar to es neapgalvotu, ka Putins noteikti būs nākamais.
Savukārt Tramps kādā savā publiskajā uzrunā izteicās, ka viņa mērķis ir sasniegt mieru ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī visā pasaulē. Tad taču jāiekļauj arī Ukraina šajā pasaulē!
Pārāk tieši tulkot ASV prezidenta izteicienus nav gluži lietderīgi… Domāju, viņš mēģinās vēl kādu laiku turpināt Tuvo Austrumu militāro operāciju. Cerēsim, ka tas novedīs pie miera risinājuma.
Kā ir ar latviešu militāro kontingentu? Neviens netaisās latviešus sūtīt uz Tuvajiem Austrumiem?
Šis jautājums šobrīd nav pat apspriežams. Un es arī nedomāju, ka mums šobrīd būtu jāizdara tādas izvēles. Mūsu intereses un izvēles ir skaidri redzamas. Mums nav tādu vajadzību. Bet atgādināšu vēlreiz - pasaules kārtība, kāda valdīja pēdējos 30 gadus, ir sabrukusi.
