Naftas cenas pasaules biržās ceturtdien samazinājušās par vairāk nekā 3% pēc tam, kad ASV un Irāna trešdien parakstīja vienošanos par kara izbeigšanu Tuvajos Austrumos.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu naftas krājumi maijā nokritušies līdz zemākajam līmenim kopš 1990. gada, jo valstis tās izmantojušas, reaģējot uz karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu straujo kāpumu, trešdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).
“Velns ir detaļās,” runājot par situāciju Tuvajos Austrumos, ASV un Irānas vienošanos par mieru, TV 24 raidījumā “Streips par drošību pasaulē” sacīja Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), militārais analītiķis Igors Rajevs.
Valstis rekordlielā ātrumā izmanto naftas krājumus un stratēģiskās rezerves, ņemot vērā plašos piegāžu traucējumus, ko radījusi karadarbība Tuvajos Austrumos, trešdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).
ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņojuši, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.
Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas kritās pēc ASV un Irānas vienošanās par pagaidu pamieru.
Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Pēc ziņojumiem par pamieru Irānā naftas cenas strauji kritās. Līdz 8. aprīļa rītam “Brent” jēlnaftas cena svārstījās ap 95 ASV dolāriem par barelu, zaudējot gandrīz 13% no savas vērtības, vēsta medijs “Deutsche Welle”. Dienu iepriekš barels “Brent” maksāja aptuveni 110 dolārus.
Latvijā degvielas cenu kāpuma dēļ 23% iedzīvotāju ir samazinājuši braukšanu ar personīgo automašīnu, aģentūru LETA informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.
Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet Āzijas un Eiropas biržās pārsvarā pieauga. Naftas cenas kāpa, tirgus dalībniekiem piesardzīgi uztverot iespēju, ka ASV un Irāna varētu vienoties par kara izbeigšanu.
Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien samazinājās par vairāk nekā 14% saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.
Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.
Latvija šobrīd NATO ievaros nav saņēmusi nekādu lūgumu no ASV saistībā ar operāciju globālajam naftas eksportam svarīgajā Hormuza šaurumā, tomēr, ja tāds būtu, tas tiktu ļoti nopietni izvērtēts, otrdien žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Lai palīdzētu reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu saistībā ar degvielas cenu kāpumu, ko izraisījusi nestabilā situācija Tuvajos Austrumos, ATD rosinās STP (Sabiedriskā transporta padome) steidzamā kārtā pieņemt lēmumu palielināt avansa maksājumu apmēru reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem, liecina izplatītais paziņojums medijiem.
Vācija laidīs tirgū daļu no savām naftas rezervēm, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu pieaugumu, trešdien paziņoja ekonomikas un enerģētikas ministre Katerīna Reihe.