Plaši izreklamētās palīdzības sniegšanas Ukrainai kampaņas gaisotnē ir godīgi pieminēt arī tos, kuri nesavtīgi bez maksas sniedz juridisko palīdzību grūtībās nonākušajiem – gan ukraiņiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Citkārt daudz vērtīgāka par naudas pabalstu ir palīdzība atrisināt darba, dzīvokļu vai ģimenes strīdu juridiski korektā, taisnīgā veidā. Tam nepieciešamas zināšanas un prasmes. Taču ļoti daudziem cilvēkiem nav pieejami finanšu līdzekļi, lai apmaksātu advokāta vai juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumus.
Viena no izejām ir vērsties pēc bezmaksas juridiskās palīdzības pie studentiem. Rodas divi labumi - grūtībās nonākusī persona saņem palīdzību un gūst risinājumu problēmai, students pieredzi un praksi, kā problēmas risināt.
Pieredze problēmu risināšanā
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra (Centrs) studenti jau 27. gadu sniedz konsultācijas Latvijas mazturīgiem iedzīvotājiem, darba, dzīvokļu un ģimenes tiesību strīdu risināšanā. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Centram nācās saskarties arī ar Ukrainas bēgļu problēmām. Dažkārt pēc palīdzības vēršas arī citu tautību iedzīvotāji, visbiežāk ārzemju studenti, kas sastopas ar juridiskajām problēmām.
“Kara sākumā diezgan bieži Latvijas darba devēji ņēma darbā ukraiņus un bija atsaucīgi. Bet bija un ir arī gadījumi šobrīd, karam turpinoties, ka darbā pieņemtie vienā brīdī saprot, ka par viņiem netiek maksāti nodokļi, kaut kur “pazudusi” vai mazinājusies arī alga, un tad beigu beigās darba devējs viņiem paziņo, ka darba attiecības beigušās vai arī pārbaudes laiks ir beidzies,” “Neatkarīgajai” stāsta Juridiskās prakses un palīdzības centra direktore Zīle Gereiša. Turpinājumā saruna ar Centra direktori.
Kā problēmās nonākušie tiek līdz studentiem?
Problēmās nonākušie cilvēki vēršas pie mums, zvanot uz Centra tālruni. Reizēm cilvēkus pie mums nosūta arī dažādas organizācijas un biedrības, piemēram, sadarbojamies ar Sabiedrības integrācijas fondu, Latvijas cilvēktiesību centru u.c.
Ko iegūst studenti, palīdzot cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās?
Centra uzdevums - studentiem iegūt praksi un pieredzi, risinot klientu lietas, izmantojot iepriekš, studijās iegūtās zināšanas.
Sākumā studenti uzklausa klienta problēmu intervijas laikā. Lietas risināšana aizņem apmēram trīs nedēļas, un tās risināšana notiek pieredzējušu juristu uzraudzībā. Konsultācijas notiek mācību gada laikā - no oktobra vidus līdz maija vidum.
Runājot par piemēriem, kas jūs interesē saistībā ar Ukrainas bēgļiem, tad, piemēram, nesen vērsās klients, kurš bija strādājis privātā iestādē, un atklājās, ka alga klientam nav maksāta jau kopš septembra. Vēlāk pateikts, ka notiek štatu samazināšana, un atklājās vēl dažādi pārkāpumi no darba devēja puses. Studenti ir uzņēmušies lietu, mēģināsim palīdzēt.
Vai Centrā pēc juridiskas palīdzības vēršas arī citu tautību iedzīvotāji?
Visbiežāk tie ir ārvalstu studenti, kas mācās Latvijā. Un pārsvarā ar dzīvokļu tiesību jautājumiem, piemēram, ar problēmām ar īres līgumu vai negodprātīgu izīrētāja attieksmi. Dažkārt arī par darba tiesību jautājumiem.
Vai studentiem izdodas palīdzēt tiem, kuri meklē juridisku palīdzību?
Varētu teikt, ka pārsvarā izdodas, bet ir reti gadījumi, kad klients ar saņemto atbildi ir neapmierināts, jo cerējis saņemt citu, sev labvēlīgu atbildi, kuru diemžēl juridiski pamatotu iemeslu dēļ nevar saņemt. Bet lielākoties klienti ir apmierināti un studenti pat saņem pateicības.
Būtiski ir atgādināt, ka klienta problēmu risināšana, kā jau iepriekš teikts, notiek profesionālu juristu uzraudzībā. Un šie juristi sadarbojas ar Centru jau ilgus gadus un dara to bez atlīdzības, pro bono. Par to liels paldies!
Mani interesē morālais aspekts. Mēs daudz ziedojam Ukrainai, palīdzam tai, bet vienlaikus šeit starp mums atrodas darba devēji, kuri iedzīvojas uz viņu rēķina, nemaksājot nodokļus. Kā jūs uz to raugāties?
Tāda dažiem tā morāle acīmredzot ir, nevaru atbildēt uz šo... Cilvēki ir dažādi. Ja vaicājat par ukraiņu bēgļiem, jā, esmu dzirdējusi stāstus par nievājošu attieksmi pret ukraiņiem, kas manāma gan no latviešiem, gan no krieviem. Bet tie ir bijuši stāsti, nezinu, kas aiz stāstītā slēpjas. Šāda veida juridiskas lietas Centra studenti nav risinājuši.
Bet saistībā ar Ukrainas bēgļiem man ir skaists stāsts par Centra bijušo studentu Edgaru, kurš kopā ar daudziem domubiedriem ved uz Ukrainu auto un citas vajadzīgas lietas. Viņam mana vislielākā cieņa un apbrīna: Latvijas patriots, zemessargs.
Jums noteikti zvana arī krieviski runājoši potenciālie klienti?
Protams, mums zvana un lūdz palīdzību dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji. Bet šeit man jānorāda, ka konsultācijas Centra studenti sniedz latviešu valodā. Un šajā jautājumā dažkārt nesaprašanās rodas no to potenciālo klientu puses, kuri nezina valsts valodu.
Šobrīd situācija ir tāda, ka studenti lielākoties nav mācījušies krievu valodu un līdz ar to nevar arī krievu valodā konsultēt. Tādā gadījumā klientam tomēr ir jāmeklē tulks. Līdzīga situācija var būt arī ar jebkuru citu svešvalodu. Ja students pietiekami labi svešvalodu nepārvalda, klientam jāmeklē tulks.
Izņēmums ir ukraiņu bēgļi, viņiem tulku nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds.
