NATO gaidāma “ļoti slikta” nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Donalds Tramps. Kāpēc tieši NATO? Kāpēc ne visai Eiropai? Tāpēc, ka Tramps Eiropu uzskata par kājslauķi? Par Hormuzu un “kājslauķiem” runājam ar RSU lektoru, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vadošo partneri Mārtiņu Varguli.
Cik noprotams, NATO negrasās piedalīties Hormuza šauruma atbloķēšanā?
Negrasās. Kā to paudis gan Lielbritānijas premjers, Francijas prezidents, gan Kanādas un citu lielo valstu vadītāji, viņi un NATO netaisās iesaistīties šajā misijā. Būsim godīgi: ne visām NATO valstīm ir spējas operēt šādos apstākļos. Visām valstīm nav tāda veida kuģu, no kuriem var palaist atbilstošus ieročus. Jūras militārās komponentes spēcīgas ir Lielbritānijai. Runājot par “NATO beigām”, tas ir slikts signāls transatlantiskajai kopienai, kas atrodas abās pusēs Atlantijas okeānam, bet medusmaize Putinam.
Viņš ir mēģinājis īstenot politiku, ko mēs dēvējam par “skaldi un valdi”, un te nu viņam ASV prezidents palīdz. Kā saka, mēs viņiem palīdzējām Ukrainā, viņiem tagad mums jāpalīdz Irānā. Transatlantiskā kopiena no šādiem paziņojumiem tiek iedragāta.
Bet kas īsti tagad notiks? Hormuza šaurums slēgts, nafta kļūst arvien dārgāka, drīz to vairs nevarēs nopirkt.
Naftas cenas varētu kļūt vēl augstākas, ja šis pasākums ieilgs. Bumba šobrīd ir ASV pusē, taču mēs neesam dzirdējuši ASV stratēģiju. Precīzāk sakot - esam dzirdējuši dažādas stratēģijas. Iebrukums naktī, politiskā režīma maiņa, gaisa triecieni, arī citi risinājumi, tostarp netika izslēgta iespēja par sauszemes spēkiem, jūras un gaisa spēku iesaiste.
Skaidrs, ka cenas kāps, bet, kaut gan tas ir tikai šā šauruma kontekstā, tas neveicina drošību reģionā. Irāna potenciāli var veikt triecienus, kaut arī naftas kuģiem ir pavadošais militārais arsenāls no ASV vai citiem sabiedrotajiem.
Donaldam Trampam paildzinot vai eskalējot šo situāciju, nekas labs nav gaidāms: atbalsta reitings Trampa uzsāktajai operācijai ir tikai 41%. Jo ilgāka ir šī operācija, jo zemāk krīt reitings. Tramps, protams, var pēc sava pērnā gada 12 dienu kara paziņot, ka likvidētas Irānas ieroču ražošanas vietas, bet tas vairs nebūs ticams stāsts. Šobrīd tas ir pretrunā ar viņa radikālāko atbalstītāju spārnu - MAGA - kas atbalstīja Trampu kā miernesi, kurš izbeidz karus, nevis tos uzsāk. Bija Venecuēla, tagad ir Irāna, un nu viņš runā par Kubu. Kaut arī Trampam šķiet, ka viņam ir neierobežota vara, ASV tomēr ir demokrātiska sistēma.
Kāpēc tieši 2026. gads ir tik būtisks? Viņam ir vairākums gan augšpalātā, gan apakšpalātā. To redzējām pāris dienas pēc iebrukuma Venecuēlā, kad Senāts noraidīja demokrātu prasību par to, ka varētu ierobežot prezidenta darbības Irānā. Vidustermiņa vēlēšanas, kas notiks novembrī, var pārtraukt republikāņu vairākumu gan augšpalātā, gan apakšpalātā, kā rezultātā rīcības brīvība tiks ierobežota. Mēneši līdz vēlēšanām var kļūt ļoti kritiski. Gan Venecuēlā, gan Irānā jaunie līderi palikuši agresīvāki pret Trampu un rietumvalstīm kopumā. Mēs neredzam šajās austrumu valstīs vilkmi kaut ko mainīt. Šie režīmi būs vēl antirietumnieciskāki. Nākotnē tas viss var izraisīt terorisma uzliesmojumus.
Svarīgi bija sākt šo karu?
Irānas politiskais režīms bija cēlonis daudzām aktivitātēm, kas iedragāja ASV intereses Tuvajos Austrumos. Es runātu pat globālāk. Irāna atbalstīja teroristiskos režīmus “Hezbollah”, Afganistānas talibus, Krieviju. Un tas ir pret mūsu drošības interesēm. Un svarīgi ir tas, ka ASV nekonsultējās ar sabiedrotajiem, sākot karadarbību pret Irānu.
Vai, sākot šādu operāciju pret Irānu, nevajadzēja konsultēties ar NATO vai kaut ar ANO, kas patiesībā ir nevarīga organizācija?
Nebūsim naivi: Ķīna un Krievija būtu uzlikušas savu veto. Būtu kaut vai konsultācijas ar NATO, ņemot vērā to, ka mēs esam vienotā drošības arhitektūrā… Šis ir tāds nākamais neuzticības līmenis, ASV būšana pašām par sevi. Un tas nav visa NATO interesēs.
Latvija arī ir NATO. Mums pateiks: uz Hormuzu! Un ko mēs darīsim?
Aizsardzības ministrs Sprūds pauda, ka šis jautājums nav mūsu darba kārtībā. Mums nav atbilstošu jūras spēku, kas noderētu Hormuza jūras šauruma kontekstā. Domāju, ja būtu cits ASV prezidents, atbalsts būtu daudz lielāks. Izpratne par to, kas notiek, vairs nav tik vienota. Tiek uzskatīts, ka Eiropai pašai jātiek galā ar Krieviju. Un tas neraisa vēlmi iesaistīties šāda veida aktivitātēs - atbalstīt ASV un Izraēlas triecienus Irānā.
Manuprāt, dodot triecienus Irānai, ASV domāja, ka sabiedrība spēs mobilizēties un gāzīs režīmu. Bet tā acīmredzot bija pārrēķināšanās - visticamāk - izlūkdienestu rindās. Turklāt Irānas nacionālā gvarde ir pietiekami spēcīga. Jo ilgāk ievelkas karadarbība, jo izteiktāka kļūst izvēle starp slikto un vēl sliktāko.
Kā tas viss atsauksies uz Latviju?
Pirmkārt un galvenokārt - caur Ukrainu. Ja mēs pirms tam vēl cerējām - gan pamatoti, gan nepamatoti -, ka ASV iesaistīsies, atbalstot Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, tagad mums ir skaidrs, ka Ukrainas nākotne un drošība ir Eiropas pārziņā. Ja ukraiņi cieš sakāvi, tas tiešā veidā ietekmēs mūsu drošību. Mēs nedrīkstam nogurt. Mums jādod Ukrainai viss nepieciešamais, lai tā spētu noturēt fronti.
Kremlī kāds var domāt, ka šeit jau amerikāņu nebūs. Bet mēs negribam sagaidīt to brīdi, kad kremlis testē šo sarkano līniju. Mēs negribam nonākt līdz tam, ka atturēšana tiek apšaubīta. Dažādas runas no Baltā nama iedragā šo pārliecību par atturēšanu, kas pirms bija neapšaubāma.
Tas nozīmē, ka NATO novājinās?
Nē. No Eiropas militārās stratēģijas skatupunkta raugoties, mēs kļūstam stiprāki un pārliecinātāki. Austrumu flangs - sākot no Somijas, turpinot ar Baltijas valstīm, Poliju un Eiropas dienvidiem, - spētu dot ievērojamu prettriecienu Krievijai. Bet slikti ir tas, ka kremlis var nolasīt nenoteiktību, taču kremlim ir jāzina, ka mēs esam viens par visiem un visi par vienu.
Ko redzat nākotnē?
Es ceru, ka kļūdos. Domāju, ka mēs arvien mazāk redzēsim ASV militāro spēku klātbūtni Eiropā Trampa prezidentūras laikā. Ne velti, piemēram, Francija maina savu kodoldoktrīnu. Atcerēsimies, Trampa pirmās prezidentūras pēdējais lēmums bija izvākt visus ASV bruņotos spēkus no Vācijas, savukārt, Baidenam stājoties pie varas, šis lēmums tika atcelts, un ASV bruņotie spēki pat nepaspēja uzsākt ceļu atpakaļ uz mājām.
Un šajā gadījumā liela nozīme būs tam, kāda būs ASV nostāja, ejot uz 2028. gada prezidenta vēlēšanām. Pēdējā laikā mēs gandrīz nedzirdam viceprezidentu Vensu. Demokrātos neparādās vienots līderis vai kāda alternatīva. Ja prezidents būs republikānis Venss, šķelšanās starp ASV un Eiropu var kļūt vēl izteiktāka.
