“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.
No saņemtajām atbildēm secinām: Latvijā tomēr ir spēkā divas valsts valodas - oficiālā latviešu un neoficiālā, transporta līdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēs lietotā, latīņu valoda.
Tātad: kāpēc uz numurzīmēm parādās šie svešie burti? Aivars Aksenoks skaidro, ka automašīnu numurzīmēs tiek izmantoti latīņu alfabēta burti. “Un tas pat nenotiek tikai pēdējā laikā,” stāsta Aksenoks, ”tas sākās pirms vairākiem gadiem, kad parādījās jaunie taksometru numuri. Tad nebija nekādu šķēršļu, lai numurzīmēs liktu Y vai W. Tie tagad ir Latvijas valsts numurzīmju standartā. Tiklīdz alfabētā tie pienāk, mēs tos lietojam. Daudzi burti tiešām beigušies. Lai atšķirtu elektroauto no citiem, to numurzīmēs tagad liek burtus EY, jo EX sērija jau ir beigusies. Zīmes gan ir zilā krāsā, bet tumsā tās grūti atpazīt, tāpēc vajadzīgi attiecīgi burti.”
Kā tad ar Valsts valodas likumu? Vai šo burtu lietošana nav ar to pretrunā? “Nē, tas ir atbilstoši valsts standartam, automašīnu numurzīmes ir starptautiskas, ES ir vienota kārtība, līdz ar to arī mēs izmantojam latīņu burtus,” skaidro Aksenoks.
Īpaša kārtība ir ar tām numurzīmēm, kurās auto īpašnieks vēlas ierakstīt kaut ko sev nozīmīgu, piemēram, pielikt savam auto zīmi ar uzrakstu “Lucky”. “Šādi auto numuri, kuru īpašnieki vēlas uzlikt uz tiem sevis izvēlētu burtu kombināciju, maksā tūkstošus eiro. Pie mums CSDD ir izveidota komisija, kas izvērtē, lai numurzīmē nebūtu ielikta kāda rupjība vai kaut kas pretvalstisks,” teic Aksenoks.
“Domāju, ka angļu burtu W, Y vai X izmantošana auto numuru zīmju lietojumā nav nekas īpašs,” spriež Jānis Dombrava, “jo attiecībā uz auto numuriem sistēma ir vienota visā Eiropas Savienībā. Latvijas auto numuri ir legāli jebkurā ES valstī. Ir speciālie numuri elektroautomobiļiem. Manī nav domas, ka nedrīkstētu izmantot minētos burtus, jo, tos izmantojot, var radīt vairāk numurzīmju.”
Dombrava pat ir novērojis, ka dažās valstīs ir izmantoti specifiski burti, ko varētu salīdzināt ar latviešu valodā esošajiem burtiem ar mīkstinājuma zīmēm, piemēram, “ŅAU”. Bet tik tālu, jādomā, mēs netiksim.
Savukārt Valsts valodas centrs (VVC), kam aizvakar tika nosūtīti atbilstoši jautājumi, sākotnēji tiem nepievērsa uzmanību: atbildes nebija, medijiem paredzētais tālrunis klusēja, pēc tam tomēr uzzināju, ka atbildētāja ir komandējumā (vai atvaļinājumā), bet kaut ko atbildēt var tikai pēkšņi parādījusies konsultante, kura atturējās nosaukt savu vārdu un uzvārdu.
Taču būtība bija šāda. “Tie ir latīņu alfabēta burti - X, Y, W. Tas nav saistīts ar valsts valodas likumu, tā regulējumu un iespējamo pārkāpumu. Likums to neregulē, šajā gadījumā tiek ievērota jebkuras ES valsts valoda, un uz auto numurzīmēm tiek izmantoti latīņu valodas burti. Ir izveidota šāda ES sistēma. Kurš ir izveidojis šo sistēmu - nezinu. Diez vai pat VVC direktore jums to pateiks.”
Tomēr pēc neilga brīža redakcija saņēma VVC direktores Ineses Muhkas atbildi uz redakcijas jautājumiem.
“Norādām, ka Valsts valodas centrs nav kompetentā iestāde transporta jomā, izvērstākas un pamatotākas atbildes saņemšanai aicinām vērsties Satiksmes ministrijā, kas izstrādā un īsteno politiku transporta nozarē.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, paskaidrojam, ka Latvijas transportlīdzekļu reģistrācijas numurzīmēs tiek izmantoti latīņu alfabēta burti.
Latvijā numurzīmes reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1082 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts reģistrāciju", un arī šie noteikumi nosaka, ka numurzīmju burtiem ir jābūt izvēlētiem no latīņu alfabēta, jo, izstrādājot nacionālos normatīvos aktus, tiek ņemti vērā starptautiskie līgumi, kuriem Latvija ir pievienojusies. Latviešu alfabēta burti ar diakritiskajām zīmēm (piemēram, Ā, Č, Ē, Ģ, Ī, Ķ, Ļ, Ņ, Š, Ū, Ž) nav iekļauti reģistrācijas numuru sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas tehnisku savietojamību un atpazīstamību gan vietējās, gan starptautiskās datu bāzēs, kā arī dažādu valstu robežkontroles punktos un ceļu satiksmes uzraudzības sistēmās.
Šāda pieeja tiek īstenota saskaņā ar 1968. gada Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi, kas Latvijā ir spēkā kopš 1993. gada 19. oktobra un kas ir viens no starptautiskajiem daudzpusējiem līgumiem, kam Latvijas Republika pievienojās pēc 1990. gada 4. maija.
Galvenais iemesls, kāpēc tika pieņemts šāds starptautisks regulējums, ir nepieciešamība nodrošināt reģistrācijas numuru viennozīmīgu atpazīšanu un nolasīšanu dažādās valstīs, proti, lai izvairītos no pārpratumiem, sistēmas kļūdām un atšķirīgām burtu interpretācijām dažādās valstīs, pieņemts lēmums izmantot vienotu sistēmu, ko veido latīņu alfabēta zīmes, kas ir atpazīstamas visā pasaulē. Vienotā standarta lietojums citstarp attiecas ne tikai uz numurzīmēm, bet arī uz reģistrācijas dokumentiem un vadītāja apliecībām, kas atvieglo starptautisku pārvietošanos, jo konvencijas dalībvalstis savstarpēji atzīst iepriekšminētos dokumentus.
Vienlaikus jānorāda, ka, protams, ir arī valstis, kas vēl joprojām numurzīmēs lieto nacionālo alfabētu vai simbolus, kas atšķiras no latīņu burtiem, piemēram, Krievija, Baltkrievija, Ķīna u.c., tāpēc, ceļojot uz ārzemēm ar šādu transportlīdzekli, tiem jāizmanto starptautisko vadītāja apliecību un papildu numurzīmes, lai atvieglotu identifikāciju, kas nozīmē papildu procedūras un izmaksas.
Ir saprotams, ka nelatviešu alfabēta burtu lietojums automašīnu numurzīmēs varētu būt mulsinošs un šķist neizprotams, taču latīņu alfabēta lietojums numurzīmēs ir normatīvi pamatots: tas atbilst starptautiskajam standartam, ļauj izvairīties no liekiem šķēršļiem, papildu birokrātiskiem procesiem un izdevumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām un ļauj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos Eiropas un starptautiskajā telpā. Tādējādi Valsts valodas centram nav pamata apšaubīt latīņu valodas lietojumu reglamentētās situācijās starptautiskajā telpā.”
Protams, nav notikusi nepārvarama traģēdija, ja uz auto numurzīmēm parādījušies latīņu svešburti. Bet no amatpersonām sagaidīt vienkāršu, saprotamu skaidrojumu, atbildi uz jautājumu - pirms to ir uzdevuši žurnālisti - būtu tikai normāli. Kas mums atliek? Cerēt, ka Latvijas auto numurzīmēm neparādīsies kirilica dažādu ж, ы un ю izskatā.
