Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.
Jaunie SEPLP locekļi mēnešalgā saņems 5196 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Nav slikts stimuls pacensties iekļūt amata krēslā. It sevišķi, ja SEPLP līdz šim faktiski nekas nav bijis jādara, jo tas ir ne tikai bezjēdzīgs, bet arī bezspēcīgs veidojums, kas neko un nekad nav varējis ietekmēt vai mainīt. Ir sagaidīti tikai šķidri un formāli viedokļi.
Patlaban SEPL padomē darbalaiku pavada priekšsēdētājs Jānis Siksnis, kā arī padomes locekļi Sanita Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis. No viņiem uz otro pilnvaru termiņu tiek virzīta tikai Upleja-Jegermane. Tas nozīmē, ka būs cits padomes priekšsēdētājs. Pagaidām esošajā padomē Siksni izvirzīja NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, Eglīti virzīja Saeimas deputāti, bet Upleju-Jegermani virzīja tā laika Valsts prezidents Egils Levits. Upleju-Jegermani virza arī nākamajam termiņam, un to dara Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Sadarbības memoranda padome iestājas par Ivaru Belti, uzsverot, ka viņš uzkrājis profesionālo pieredzi mediju un reklāmas jomā, strādājot gan komercmedijos, gan sabiedriskajos medijos. Viņš iepriekš ieņēmis vadošus amatus laikrakstā “Diena”, SIA “MTG Latvija”. No 2013. gada līdz 2019. gadam Belte ieņēma Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amatu.
Savukārt Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) atgādina, ka Belte savulaik bijis Krievijas TV kanālu pārstāvis Latvijā, bet, strādājot LTV, vairākkārt palielināja krievisko saturu Latvijas Televīzijā, līdztekus slēdzot vairākus raidījumus latviešu valodā.
Edvīns Šnore (NA) atceras visai senus notikumus, kas tomēr ir svarīgi, lai apzinātos virzību: “2018. gadā Belte ziņoja, ka krievu satura īpatsvars pieaug un ka nu jau 50% no visu TV kanālu satura, kurus Latvijā skatās, ir krievu valodā. Bet vajag vēl! Belte uzstāja, ka sabiedriskajā medijā vajag atsevišķu TV kanālu krieviski. Turklāt nevis tādēļ, lai atspēkotu Kremļa naratīvus kā ukraiņu “Freedom” TV (pēc Beltes domām, šādu kontrpropagandu neviens neskatīšoties), bet lai krievu cilvēki Latvijā justos kā mājās un lai krievi nebrauktu no Latvijas prom.”
Edvīns Šnore rezumē: “Varbūt tas sanācis nejauši un negribot, bet līdzšinējā Beltes darbība pārsteidzoši sakritusi ar kremļa interesēm Latvijā - nostiprināt te krievu valodu un caur to - “krievu pasauli”. Amats SEPLP ir jauna iespēja. Varbūt pēdējā iespēja nobremzēt krievu sabiedriskā medija slēgšanu 2026. gada 1. janvārī.”
Protams, konkrēta NA deputāta nostāja pret Belti. Taču nav dzirdēts, ka NA būtu virzījusi savus kandidātus uz SEPL padomi, tādus, kas atbilst NA ideoloģiskajai nostādnei - nacionālus, patriotiskus un konsekventus cīnītājus par latvisku televīziju bez krievu valodas - atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai (NDK). Tajā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Tā kā Nacionālā apvienība nav aktivizējusies, lai izvirzītu savu kandidātu SEPL padomei, tad pēdējā brīža vicināšana ar rokām neko nemainīs, un visiem nāksies samierināties ar tiem SEPLP locekļiem, kurus, visticamāk, ceturtdien ievēlēs Saeima.
Kāda persona, kas ilgu laiku atradās ļoti tuvu Latvijas Radio valdei, tomēr nevēlējās sevi atklāt (redakcijai personas uzvārds ir zināms), izstāstīja daudz ko interesantu. Vispirms jau to, ka Ivars Belte paša kādreiz pārvaldītā medija krieviskošanā patiesībā esot bijis bērna autiņos, ja salīdzina ar Latvijas Radio bijušo vadītāju Unu Klapkalni, kura savas darbības laikā atbalstījusi krievisko saturu: krievu valodai radiofonā esot jābūt, tāpēc arī ticis prasīts papildu finansējums 4. kanālam. Tieši Klapkalnes laikā esot ticis uzturēts motīvs, ka krievu valoda nedrīkst pazust no sabiedriskā medija.
70 miljonu budžets, kas piešķirts apvienotajam medijam, tiekot izmantots, lai dažādotu saturu, konkrēti plāni arī jau ir, taču joprojām nav skaidras atbildes par Radio 4 nākotni, kaut arī NDK paredz no sabiedriskā medija izņemt krievu valodu. Arī Jānis Siksnis, kura pilnvaru termiņš SEPL padomes priekšsēdētāja amatā beidzas augustā, ir izvairīgs, komentējot izmaiņas, kam jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.
Šobrīd nav pazīmju, ka Belti un Klapkalni Saeima varētu neievēlēt. Turklāt sarunā ar “Neatkarīgo” Belte atstāja ideju pārpilna eksperta iespaidu. “Šajā ģeopolitiskajā situācijā man būs trīs prioritātes,” Belte iesāk. Pirmā ir: pabeigt divu kapitālsabiedrību - LR un LTV - apvienošanu, jo pagaidām tā ir notikusi tikai formāli. Otrā prioritāte būs drošība un darba nepārtrauktība, trešā - mediju tehnoloģiju uzlabošana un attīstība. “Mana sajūta par drošību nav īpaši laba,” viņš piebilst, “bet mums visiem jābūt gataviem kaut kādai stundai “X”, mums jābūt drošiem par energoapgādi, mums jābūt spējai pārslēgties no vienas ražošanas sistēmas uz citu, jānodrošina interneta nepārtraukta darbība.”
Belte par sabiedriskā medija tehnoloģijām izsakās skeptiski. “Latvijas Televīzija tehnoloģiski nav attīstīta. Kad biju LTV vadītājs, man bija pilnīgi cita dienaskārtība, kam es upurēju tehnoloģiju jautājumu. Bet tagad jāķeras klāt gan iekšējās ražošanas sistēmām, gan apraides sistēmām. Apdraudējums ir tāds, ka lielai daļai tehnikas nav iespējams pat rezerves daļas atrast. Tur būs liels investīciju apjoms,” saka Belte.
Arī par informatīvo telpu Beltem ir viedoklis, kas krasi atšķiras no tā, ko viņš paudis vēl pirms septiņiem gadiem. “Nedrīkst būt divu informatīvo telpu - tā ir kļūda. Jā, vēl 2017. gadā es domāju par diviem kanāliem, taču šodien šo situāciju redzu citādi. Medijam, kas komunicē krieviski, nav auditorijas, tā burtiski izšķīst. Tie, kuri ir vairāk vai mazāk lojāli Latvijas valstij, lasa un klausās informāciju latviski. Redzu, ka ir vērts veidot vienotu latvisko dienaskārtību, vienotu redakcionālo un informatīvās telpas izpratni. Iespējams, esmu mazāk radikāls par citiem, bet šodien krievu valodas dominance nav vajadzīga, tā pat ir kaitīga. Tas ir instruments, ko izmanto pret valsti. Valodas jautājums ir kļuvis par drošības jautājumu,” skaidro Belte, piebilstot, ka mazākumtautības pie informācijas var piekļūt ar tehnoloģiju palīdzību, lai valsts valodā radīto saturu varētu patērēt jebkuras citas valodas lietotājs.
Una Klapkalne “Neatkarīgajai” atklāj, ka viens no mērķiem, kāpēc viņa piekrita kandidēt uz padomes locekles amatu, ir: pētīt un mainīt sabiedrisko mediju pārvaldību, tostarp SEPLP statusu un uzbūvi. “Otrā lieta ir attiecībā uz kapitālsabiedrības statusu,” turpina Klapkalne, “jo sen jau ir skaidrs, ka Latvijas sabiedriskais medijs nav kapitālsabiedrība tradicionālajā izpratnē, jo 95% vai pat vairāk ir finansējums no valsts budžeta. Līdz ar to jādomā par piemērotāku statusu sabiedriskajam medijam. Saņemot finansējumu no valsts, dažādi finanšu mērķi un peļņas rādītāji ir lieki. Mērķis var būt tikai viens: kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumus.”
Klapkalne atzīmē: “Viens no būtiskākajiem mērķiem ir jaunas stratēģijas izstrādne. Otrs: kādā veidā nodrošināt NDK normu par mazākumtautību valodām.” Iebilstu, ka krievu valoda nav mazākumtautības valoda, taču Klapkalne attrauc, ka ir svarīgi - kurš likums tiek interpretēts? “Un tas vispār ir Kultūras ministrijas jautājums,” piebilst Klapkalne.
Lai kā arī būtu, jādomā, ka tiks pildīts NDK noteikums: izņemt krievu valodu no sabiedriskā medija. “Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo jūnijā jau bija jābūt priekšlikumiem no jaunās LSM valdes un vecās SEPL padomes. Vai tur kaut kas ir izdarīts - nezinu. Bet tā kā NDK ir pieņemta un neviens to nav mainījis, tā ir jāievēro no nākamā gada 1. janvāra. Taču - kā tas tiks īstenots, par to atbild valde un padome,” teic Klapkalne.
Viņa atgādina, ka minētā norma par krievu valodu bija zināma jau vairāk par gadu. “Cilvēki, kuri strādā Radio 4, ir noguruši no neziņas, bet jebkurā gadījumā ir jābūt skaidram lēmumam, ko ar to visu darīt. Manuprāt, šā kanāla slēgšana izraisa citas sekas: nāksies nodrošināt dažādu sabiedrības grupu piekļuvi informācijai. Vajadzēs arī domāt, kā šos Radio 4 darbiniekus integrēt satura veidošanā latviešu valodā,” teic Klapkalne, diplomātiski neatklājot savu personisko attieksmi pret krievu valodas izmantošanu Latvijas radiofonā.
Katrā gadījumā - sekosim līdzi tam, kā SEPLP un Latvijas sabiedriskais medijs pilda NDK. Vai jaunā SEPL padome mēģinās sabiedriskajā medijā ieviest “krievu pasauli”? Vai arī - tieši otrādi - stiprinās latvisko telpu?
