Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?
Lai vasara beidz slīcināt mūsu laukus, lai Trampam prātiņš nāk mājās un uzvar Ukraina, kas Latvijai visvairāk no svara. Līgo!
Zāļu vakarā vajag ieslēgt televizoru: lai fonā skan vecās latviešu ziņģes. Tādu koncertu mēs tikko uztaisījām. Pēc Jāņiem varēs apskatīt manas māsas Edītes darbnīcu. Nevis muzeju, bet darbnīcu! Interesantas viņai tur mantas. Bet nākotnē mēģinu saskatīt kādu gaišumu… Novēlu, lai katram no rīta saulīte iespīd pa logu. Arī Jāņu rītā lai saule.
Ir ļoti grūti saprast, kas notiks tuvākajā nākotnē. Jāpaļaujas vairāk uz sevi, katram jāizdara sava izvēle - kā mēs katrs redzam savu turpmāko dzīvi. Četrās Jāņu svētku brīvdienās kāds varbūt nodarbosies ar kolorādo vaboļu un spāņu gliemežu ķeršanu, kāds savukārt pulcinās ap sevi cilvēkus, kuriem viņš uzticas. Kopā būšana var veicināt labu ideju rašanos. Tāpēc - līgojam kopā!
Šajos saulgriežos tautai, mūsu cilvēkiem es novēlēšu trīs labas lietas. Pirmkārt, ticēt pašiem sev. Otrkārt, atrast tos cilvēkus, kuriem var ticēt un ar kuriem biedroties, labas lietas darot. Treškārt, katram pielikt savu palīdzīgo roku, lai Latvija būtu - par spīti visam!
Es novēlu, lai dienas, kuras tūdaļ sāks palikt īsākas, tomēr lai paliek garīgi garākas. Kaut gan apkārt fiziski notiekošais ir neprognozējams, lai tomēr paliek kaut kas tāds, kas ir garīgi prognozējams. Lai visas laika prognozes ir lieliskas, kaut arī tiek solīta vētra. Pats sev es novēlu mierīgus Jāņus: sēdēšu pie ugunskura absolūti meditatīvā stāvoklī. Lai ir miers - tāds prognozējams, dinamisks un nekaitīgs miers. Protams, lai Jāņi ir priecīgi, bet lai tas prieks ir tāds, kādu katrs sevī to iedomājas. Vienam prieks būs lēkt pāri ugunskuram, man prieks būs skatīties ugunī. Vienīgi - nevajag iedomāties, ka prieks var būt braukšana dzērumā. Tādu “prieku” nevienam nevajag.
