Raimonds Pauls apsmaida Petera "zaporožecu", Edgars Rinkēvičs atceras diplomātijas laikus

© Ģirts Ozoliņš/MN

“Jānis Peters ir latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs,” reiz izteicās Raimonds Pauls, ar kuru Jāni Peteru saista 56 gadu draudzība. Svētdien, 30. jūnijā, daudzi cilvēki vēlēja veselību un radošo dzirksti mūsu lieliskajam dzejniekam Jānim Peteram 85 gadu jubilejā. Raugi, ko Peteram novēl laikabiedri.

Raimonds Pauls, latviešu mūzikas virsotne: “Jūtos mazliet tā kā izsists no sliedēm. Un vecs jau arī es esmu. Nošu līnijas vairs neredzu. Bet tāda ir dzīve. Kaimiņš Jānis Kubilis pie Dieva aizgāja. Bet mēs katru dienu politiku ar viņu apspriedām. Bet par Jāni Peteru… Par mums abiem piemuldēts jau tik daudz, ka es pat nezinu, kur ir patiesība… Bet mums ir bijušas daudzas jautrības. Neaizmirsīšu viņa seju, kad viņš padomju laikā nopirka “zaporožecu”, neaizmirsīšu to svētlaimi. Viņš tobrīd nesaprata, kādu nelaimi sev uz kakla uzvēlis. Bet tajā laikā dabūt vismaz “zaporožecu” - tā bija liela veiksme. Ko šodien viņam novēlu? Veselību, ko gan citu.”

Ints Teterovskis, kordiriģents un mūzikas gardēdis: “Atceros, Arēnā “Rīga”, šķiet, 75 gadu jubilejas koncerts bija Jānim Peteram, tur diriģēju dziesmas ar viņa vārdiem. Dziesmu svētkos arī diriģēju. Veselība ir galvenais, ko var novēlēt Peteram. Un visi, kam Petera dzeja ir tuva, lai piedomā par Dzejnieku. Lai dod savas sirds daļu Peteram. Lai tādējādi palīdz. Lai ilgs mūžs. Jo ir vēl daudz lietu, par ko rakstīt.”

Janīna Kursīte, valodniece un dvēseles dzejniece: “Novēlu Jānim Peteram tādu pašu veselo saprātu kā līdz šim. Tikpat skaistus pantus kā līdz šim. Tikpat plašu redzesloku kā līdz šim. Jo Jānim Peteram ir plašums, un ne visiem dzejniekiem tāds ir. Plašums uz mūziku, uz kultūrvēsturi, uz mūsu neseno vēsturi. Man bija dažas skaistas intervijas, piemēram, par Mirdzu Ķempi, par padomjlaikiem. Tās būs iekļautas manā jaunajā grāmatā. Ceru, septembrī vai oktobrī tā iznāks, tā sauksies “Kamolkoks”. Tās bija brīnišķīgas sarunas ar Peteru. Vieglāk ir visu paspert ar kāju, bet pagātne kā smaga nasta vienalga ies līdzi. Bet pagātni var pārdzīvot ne tikai ar smagumu, bet arī ar smiekliem, ar plašu, redzīgu skatu. Esmu ļoti pateicīga Peteram par šīm sarunām.”

Raimonda Vazdika, aktrise, dzejniece un dziedātāja: “Kopš es kā maza meitene pirmo reizi izdzirdēju dziesmu “Zilā”, tā mani ienesa mūzikas pasaulē, kur vislabāko dziesmu tekstu autors daudzu gadu garumā ir Jānis Peters. Man ir bijusi laime ne tikai klausīties dziesmas ar viņa tekstiem, bet arī pašai dziedāt, kā arī pašai sacerēt dziesmas ar Jāņa Petera tekstiem.

Esmu ar Jāni Peteru runājusi par Mirdzu Ķempi: viņš bija Ķempes skolnieks dzejas pasaulē, un viņš varēja daudz ko izstāstīt par Ķempi, lai es varētu izrādē atveidot Mirdzu Ķempi.

Vienreiz jautāju: vai drīkstu no viņa teksta izmest vienu rindiņu, jo dziesmā tā īsti neietilpst. Viņš teica: dari, kā tu vēlies. Tas liecina par viņa plašo sirdi, par to, ka māksla nav regulējama.

Lai Peteram veselība turas uz tautas mīlestības pleciem. Tā ir izjūtama gan ikdienā, gan dziesmu svētkos. Lai viņš zina, ka mēs visi viņu mīlam.

Kad savulaik studēju Petera poēmu “Nakts pēc tautasdziesmas”, kas bija viens no viņa skaistākajiem sacerējumiem, sapratu, ka nekas nav tik viegli kā iemācīties Petera dzeju no galvas. Viņa dzeja pati sevi nes. Tas liecina par to, ka nekas nav samākslots. Rindas nāk pašas, un aktieriem tā ir medusmaize. Lai veselība, Jāni Peter!”

Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents: “Esmu daudz runājis ar Jāni Peteru. Vienmēr paturu prātā to, ka viņš ir lielisks ne tikai kā dzejnieks, viņš ir bijis izcils diplomāts - Jānis Peters bija pirmais LR vēstnieks Krievijā. Tas bija sarežģīts posms - Krievijas armijas izvešana, politisko attiecību veidošana un tamlīdzīgi.

Diplomātiskais korpuss tolaik, 90. gados, tikai veidojās. No visas sirds novēlu veselību, spēku, dzīves sparu un radošo dzirksti.”

Komentāri

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.