"28. septembra vēlēšanas notika likumīgi," paziņojusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), ziņo Moldovas plašsaziņas izdevums “Ziarul de Garda”.
"Mēs pateicamies visiem pilsoņiem, kuri izvēlējās izmantot savas tiesības balsot. Katra nodotā balss apliecina cieņu pret demokrātiju. 28. septembra vēlēšanas notika saskaņā ar likumīgiem nosacījumiem. Šajā dienā plkst. 7.00 tika slēgtas pēdējās vēlēšanu iecirkņu telpas diasporā. Vēlēšanas noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, vēlēšanu iecirkņos ieradās 1 600 000 vēlētāju. Valstī visaugstākais vēlētāju aktivitātes līmenis bija Čriuleni, bet viszemākais - Kantemirā. Kišiņevas pašvaldībā nobalsoja 375 353 vēlētāji," sacīja CVK prezidente Andželika Karamana.
Visās Kišiņevas apkaimēs visvairāk balsu ieguva Rīcības un solidaritātes partija (PAS). Priekšpilsētās šī partija uzvarēja ar lielu pārsvaru, iegūstot vairāk nekā 61% balsu. CVK publicētie provizoriskie dati par parlamenta vēlēšanām liecina, ka vēlēšanu slieksni ir pārsniegušas piecas politiskās vienības, un, domājams, tās veidos jauno Moldovas Republikas parlamentu. Rīcības un solidaritātes partija iegūs 55 mandātus, “Patriotiskais bloks” (BP) - 26 mandātus, vēlēšanu bloks “Alternativa” - 8 mandātus, “Mūsu partija” un partija “Demokrātija mājās” katra pa 6 mandātiem. Kopumā topošajā likumdevējā sapulcē būs 101 deputāts.
Daudzi lielākie Rietumu plašsaziņas līdzekļi ir vērojuši šīs reģionam ļoti svarīgās vēlēšanas, ziņo par PAS uzvaru un vērtē to kā “izšķirošu Moldovas turpmākajā ceļā uz Eiropas Savienību”.
BBC portāls raksta: “Pirms četriem gadiem prezidentes Sandu partija ieguva 52,8% balsu, un, pamatojoties uz jaunākajiem rezultātiem, tā tagad gatavojas iegūt 55 vietas. Lai izveidotu valdību, tai nebūs jāpaļaujas uz citu partiju, piemēram, bloka “Alternativa” vai populistiskās “Mūsu partijas”, atbalstu.
Ņemot vērā spriedzi ap balsošanu, Itālijā, Rumānijā, Spānijā un ASV vēlēšanu iecirkņos tika ziņots par spridzekļu bažām.” “Par līdzīgām bailēm tika ziņots arī pašā Moldovā,” atzīmē BBC, “un trīs cilvēki tika arestēti aizdomās par nemieru plānošanu dienu pēc balsošanas. Sandu partijas vadītājs Igors Grosu svētdienas incidentos vainoja Maskavas atbalstītās noziedzīgās grupas un aicināja uz "pacietību un mieru", lai vēlēšanu process varētu turpināties.” Moldovā gar robežu ar Ukrainu ir arī prokrievisks separātisks anklāvs, ko sauc par Piedņestru un kurā atrodas Krievijas militārā klātbūtne. Šīs teritorijas iedzīvotājiem ir Moldovas pases. Daudzi ir stingri prokrieviski noskaņoti, un Sociālistiskās partijas līderis Igors Dodons sacīja, ka esot bijusi "visādu veidu vajāšana, kas liedza viņiem balsot".
Moldāvus ir smagi skāris Krievijas plaša mēroga karš kaimiņvalstī Ukrainā, taču viņi cīnās arī ar strauji augošajām cenām un augstu korupcijas līmeni. 53 gadus vecā prezidente Sandu, kura pagājušā gada novembrī ieguva otro pilnvaru termiņu, brīdināja moldāvus, ka viņu demokrātijas nākotne ir viņu pašu rokās: "Nespēlējieties ar savu balsi, citādi zaudēsiet visu!" Zaudējušais Dodons pasludina sevi par uzvarētāju
Dodons, kurš ir viens no Sandu galvenajiem konkurentiem, tiklīdz vēlēšanu iecirkņi slēdzās, devās uz valsts televīziju, lai paziņotu, ka viņa prokrieviskie sabiedrotie Patriotiskajā vēlēšanu blokā ir uzvarējuši vēlēšanās, neskatoties uz to, ka nebija veiktas nobalsojušo vēlētāju aptaujas, un pirms tika paziņoti jebkādi sākotnējie rezultāti.
Pateicoties moldāviem par "rekordlielo" balsojumu, Dodons aicināja PAS valdību atkāpties no varas un visu opozīcijas partiju atbalstītājus pirmdien pusdienlaikā doties ielās pie parlamenta, lai "aizstāvētu" savu balsojumu. "Mēs nepieļausim destabilizāciju," viņš solīja. "Pilsoņi ir nobalsojuši. Viņu balsojums ir jārespektē, pat ja tas jums nepatīk," viņš piebilda, vēršoties pie prezidentes Sandu un viņas partijas. Vienai no Dodona bloka partijām divas dienas pirms balsošanas tika aizliegts kandidēt iespējamas nelikumīgas finansēšanas dēļ.
Pirms balsošanas policija ziņoja par pierādījumiem par Krievijas vēl nepieredzētiem centieniem izplatīt dezinformāciju un nopirkt balsis. Tika arestēti arī desmitiem vīriešu, kurus apsūdzēja, ka viņi ceļojuši uz Serbiju mācīties lietot šaujamieročus un koordinēt nemierus. BBC izmeklēšana atklāja tīklu, kas solīja maksāt dalībniekiem, ja viņi publicēs prokrievisku propagandu un viltus ziņas. Maskavai simpatizējošās partijas noraidīja policijas apgalvojumus kā nepatiesus. Krievijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē noraidīja BBC apgalvojumus, apsūdzot Moldovu un tās "Rietumu sponsorus" centienos novērst uzmanību no Kišiņevas "iekšējām problēmām". Visos BBC apmeklētajos vēlēšanu iecirkņos uz statīva bija novietota neliela kamera, kas bija vērsta uz caurspīdīgajām vēlēšanu urnām. Vēlēšanu novērotāji paziņoja, ka viņi visu ieraksta, lai pārbaudītu, vai nav ziņojumu par pārkāpumiem.
BBC žurnālisti ir pētījuši ļaužu noskaņojumu, vaicājuši moldāviem, ko viņi domā. Dans Spatars, kurš kopā ar savu mazo meitu atradās vienā no vēlēšanu iecirkņiem galvaspilsētā, sacīja, ka viņš izvēlas Eiropas nākotni, nevis krievu pagātni: "Mēs par to balsojām pirms četriem gadiem un esam pelnījuši to turpināt. Mēs redzam, kas notiek Ukrainā katru dienu, un mēs par to uztraucamies." Moldovai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2022. gadā kopā ar Ukrainu, četrus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vēlētāja Marina sacīja, ka viņa balso "par mieru Moldovā, par labāku dzīvi, par mūsu ekonomikas izaugsmi" un uzskata, ka viņas valstij būtu ļoti grūti turpināt ceļu uz Eiropu ar prokrievisku valdību.
Svētdien pie Moldovas separātistu anklāva Piedņestras kontrolpunkta gara automašīnu rinda gaidīja, lai brauktu uz 12 vēlēšanu iecirkņiem, kas atvērti aiz administratīvās robežas, daži no tiem atradās vairāk nekā 20 km attālumā. Cilvēkiem bija jāveic tāls ceļš no mājām, un vēlētāju skaits pēdējos gados ir samazinājies līdz nedaudz vairāk par 12 000, kas liecina par grūtībām, ar kurām daudziem ir bijis jāsaskaras. Moldovas policija pirms vēlētāju ielaišanas pārbaudīja dokumentus un automašīnu bagāžniekus. Lielākajā daļā automašīnu atradās vairāki cilvēki, bieži vien veselas ģimenes. Līdz pēcpusdienas vidum rinda stiepās tālumā aiz ēkas ar padomju stila sirpja un āmura emblēmu augšpusē un zaļi sarkano svītraino Piedņestras karogu. Runājot ar autovadītājiem, lielākā daļa neko nebēdāja par neērtībām, un atmosfēra bija relatīvi mierīga. Viens vīrietis krieviski BBC pastāstīja, ka balso par pārmaiņām, jo PAS valdība ir "apsolījusi paradīzi un neko nav sniegusi". Netālu no milzīgas Ļeņina statujas Anenii Noi pilsētā, Moldovas galvaspilsētas dienvidaustrumos, Piedņestras vēlētāju grupa sūdzējās, ka viņi vispirms tika nosūtīti uz vienu pilsētu, bet pēc tam uz citu, jo spridzināšanas draudu dēļ bija slēgts vēlēšanu iecirknis. Viņi uzskatīja, ka tas tika darīts apzināti, lai atturētu viņus no balsošanas. Cīņa starp Eiropu un Krieviju
“Reuters” raksta, ka Moldovas valdošā partija, kas atbalsta Eiropas Savienību, guva pārliecinošu uzvaru pār savu krieviski noskaņoto konkurentu svarīgās parlamenta vēlēšanās. Tas apstiprina Moldovas centienus pievienoties blokam un atbrīvoties no Maskavas ietekmes. “Prezidentes Maijas Sandu vadītās Rīcības un solidaritātes partijas pret Patriotisko bloku spēcīgais sniegums svētdien atvieglos valdības turpmāko darbu,” raksta “Reuters”.
“The New York Times” atzīmē, ka Sandu partija uzvar un saglabā vairākumu parlamentā vēlēšanās, ka “plaši tiek uzskatītas pat cīņu starp Eiropu un Krieviju”.
Tikmēr neslēpti prokrieviskais Moldovas portāls “Noi.md” citē Republikāņu partijas “Inima Moldovei” līderi un bijušo Gagauzijas autonomijas vadītāju Irinu Vlahu, kura nosauca valsts parlamenta vēlēšanas par farsu un iestudētu, netīru izrādi.
Irina Vlaha uzskata, ka ir pienācis laiks atzīt patiesību un pateikt, ka Moldova vairs nav demokrātiska valsts un ka režīms ir devalvējis tautas gribu. "Republikāņu partija ir kopā ar tautu. Mēs cīnīsimies par brīvību un demokrātiju, par pilsoņu tiesībām un par valsts labklājību. Tas ir tikai sākums!" paziņoja Irina Vlaha.
Moldovas teritorija ir divreiz mazāka nekā Latvijai, bet iedzīvotāju skaits tajā ir nedaudz lielāks nekā Latvijā. Dņestras kreisajā krastā atrodas šaura teritoriāla strēmele, Piedņestras Moldāvu Republika, kas ir Krievijas Federācijas okupēta Moldovas daļa. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Piedņestras teritoriju. Vēl Moldovā ir Gagauzu autonomā teritorija, kuras iedzīvotāju vairākums nav pārāk lojāli noskaņots Moldovas varai, bet nav arī tik naidīgs kā Piedņestras separātiskie krievi. Gagauzi ir tjurku valodā runājoša, bet pareizticīga tauta, kuru 19. gadsimta sākumā pēc krievu - turku kara Krievijas impērija pārvietoja uz tagadējo Moldovas teritoriju no tagadējās Bulgārijas.
Latvijā “prokrievisms” vai “prokremlisms” bieži vien ir politiska teijātera sastāvdaļa, un konkurējošās partijas cita citai cenšas piekarināt šādas birkas un apsaukāties.
Taču Moldovā “prokrieviskie spēki”, kas sapulcējušies “Patriotiskajā blokā”, patiešām atbilst šim apzīmējumam, un tie dara visu, lai liktu sprunguļus Maijas Sandu riteņu spieķos, kad viņa grib braukt Eiropas Savienības virzienā.
Lai gan Eiropas un ASV plašsaziņas līdzekļos mēdz izskanēt doma, ka PAS “uzvarējusi pārliecinoši”, tik ļoti pārliecinoši tas nemaz nav - uzvara ir nākusi skarbā politiskā cīņā, un par spīti milzīgajiem resursiem, kurus iztērēja Krievija, lai noturētu Moldovu savā ietekmes zonā, Maijas Sandu partijai ir izdevies noturēties, iegūt 55 mandātus no 101. Un ar to pietiek, lai nevajadzētu veidot koalīcijas ar šaubīgiem partneriem. Valdība var turpināt strādāt. Bet vēl jāpārcieš iespējamie protesti, iespējamas provokācijas, jo vēlēšanās zaudējušie spēki ir īgni un nikni.
