Krievija aktīvi attīsta dzelzceļa satiksmi okupētajās Ukrainas teritorijās. Tā plāno uzsākt kravu pārvadājumus starp Krievijas Federāciju un Melitopoli. Sākusies Mariupoles–Rostovas atzara uzlabošana uz okupēto Krimu un pat dzelzceļa satiksmes atvēršana starp anektēto pussalu un Baltkrieviju. Par to, kā okupācijas iestādes gatavojas izmantot dzelzceļu un kādā stadijā ir būvniecība, vēsta “Radio Brīvība” interneta portāls "currenttime.tv", atsaucoties uz Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".
Krievijas armija tagad ir gandrīz pilnībā atkarīga no Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) jeb Ziemeļkorejas raķetēm, norāda ziņu aģentūras “Reuters” un Lielbritānijas organizācijas "Open Source Centre" žurnālisti, kuriem kopīgā izmeklēšanā izdevās noskaidrot, ka vairāk nekā puse no raķetēm, ko Krievijas militārie spēki izmanto pret Ukrainu, nāk no Ziemeļkorejas, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".
Aizdevumu procentu maksājumu samazināšanās veicina Igaunijas ekonomikas izaugsmi, bet banku peļņa iegājusi lejupslīdes fāzē, Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņojis "Coop Pank" izpilddirektors Marguss Rinks.
Kiberuzbrukuma dēļ fotoelementu iekārtām Eiropas energotīkls varētu būt pakļauts nopietniem draudiem. Izrādās, efektīva uzbrukuma veikšanai saules paneļiem pietiek ar vienu hakeri, vēsta aģentūra "Bloomberg" un Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Pirms 30 gadiem šajā laikā no Ukrainas tika vestas ārā un atdotas Krievijai tās atombumbas, raķetes un mobilie palaišanas kompleksi, kas tur atradās kopš padomju laikiem. Aizsākās nebeidzamas debates — vai pareizi, ka ukraiņi labprātīgi atteicās no kodolvalsts statusa?
Krievijas valdība prognozē naftas ieguves un eksporta ieņēmumu kritumu, bet paļaujas uz Trampa labvēlību un sadarbību ar ASV. Sankciju un tirdzniecības kara apstākļos Ķīna ar Eiropu izmanto tirgus situāciju un papildina energoresursu krājumus.
Jāsaka, ka tik vētrainas pirmās simt valdīšanas dienas, kādas vērojam ASV prezidenta Donalda Trampa otrā termiņa sākumā, ir kaut kas sen neredzēts demokrātiski ievēlētu spēku vēsturē. Kaut ko līdzīgu pasaule piedzīvoja 1933. gada sākumā, kad tā paša gada 30. janvārī toreizējais Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs uzticēja Ādolfam Hitleram valdības veidošanu kā Bundestāga vēlēšanās uzvarējušās Vācu Nacionālsociālistiskās darba partijas līderim.
Igaunijas parlamentā Rīgikogu pirmajā lasījumā pieņemts Parāda likuma grozījumu projekts. Izmaiņu mērķis ir stingri regulēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem bankas var slēgt savu klientu norēķinu kontus, kā arī garantēt iedzīvotājiem karšu maksājumu darbību krīzes situācijā, ziņoja Igaunijas Radio un raksta Igaunijas nacionālās raidorganizācijas ERR interneta vietne "err.ee".
Ukraina atzinusi, ka tai nav izdevies panākt vienošanos ar 2,6 miljardu dolāru liela parāda turētājiem, tādējādi zūd cerības panākt parāda pārstrukturēšanu pirms nākamā mēneša maksājuma termiņa.
ASV un Ukrainas prezidentu Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas izraisīja kārtējo cerību
vilni. Fotogrāfijas, kurās abi sarunājas aci pret aci Svētā Pētera bazilikas telpās, aplidoja pasauli, radot cerības, ka varbūt Tramps ar Zelenski beidzot izlīgs, atradīs kopīgu valodu un Trampa neslēptā nepatika pret Zelenski pazudīs.
Igaunijā izgāzies iepirkums par četru joslu šosejas posma pārbūvi 22 kilometru garumā no Tallinas uz Pērnavu. Pretendenti piedāvājuši pārāk augstu cenu. Tagad šī šosejas posma pārbūves darbus sadalīs četros mazākos iepirkumos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šogad kārtējo reizi sācis sīvu uzbrukumu miljardierim filantropam Džordžam Sorosam, apsūdzot viņu globālas “impērijas” vadīšanā ar mērķi graut nacionālo suverenitāti visā Eiropā. Orbāns apgalvo, ka Soross un viņa tīkls aktīvi strādā, lai uzspiestu vienotu liberālu darba kārtību, apdraudot Eiropas valstu, tostarp Ungārijas, kultūras un demogrāfisko integritāti.
Somi ir vīlušies Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedriskās domas aptaujā, ko veica "NATOpoll" pētījumu projekts, tikai 16 procenti ticēja, ka ASV palīdzēs, ja Eiropa nonāks nepatikšanās. Ticība jau iepriekš bija zema, bet Donalda Trampa trīs mēneši prezidenta amatā ir "apēduši" pusi no tās, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".
Šajās dienās paiet pusgadsimts, kopš 1975. gada 17. aprīlī Kambodžā pie varas nāca Pola Pota un Jenga Sari “sarkanie khmeri”. Sākās viena no cilvēces vēsturē asiņainākajiem režīmiem trīs gadus ilgā valdīšana. Nogalināto skaitu precīzi neviens nezina, bet pat vispieticīgākajos aprēķinos pusotrs miljons tiek nosaukts kā minimums. Parasti tiek minēti trīs miljoni bojā gājušo.
Ukrainas armijai izdevies atgūt 16 kvadrātkilometrus Pokrovskas virzienā. Tikmēr jau trešo mēnesi Krievijas armijai atkārtoti neizdodas ielauzties un nostiprināties Sumu un Harkivas apgabalos. Vladimirs Putins sadusmojies atsauca paša pasludināto pamieru. Šie apstākļi liecina par kārtējām izmaiņām karadarbībā.
Lielākajai daļai pasaules plašsaziņas līdzekļu galvenā tēma šobrīd ir ASV, Ukrainas un ES sarunu izgāšanās 23. aprīlī Londonā. ASV delegācija valsts sekretāra Marko Rubio vadībā neaizlidoja uz Londonu, jo Ukraina un ES paziņoja, ka Krimas atzīšana Krievijas sastāvā un atteikšanās pieņemt Ukrainu NATO ir nepieņemamas un pirmais solis normālam sarunu sākumam var būt tikai pilnīga uguns pārtraukšana frontē, vispirms jau no KF armijas puses.
Putina “Lieldienu pamiers” un Trampa “miera plāns” iekustinājuši Krievijas izraisītā kara Ukrainā miera sarunas. “Financial Times” jau ziņo, ka Krievijas Federācija ir gatava atteikties no pilnīgas kontroles pār Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, ja ASV atzīs Krimu KF sastāvā un liegs Ukrainai dalību NATO. Pienāk arī citas ziņas – Ukrainu spiež piekrist atdot Krievijai pašlaik okupētās teritorijas.
2024. gadā Eiropas konteineru ostas ievērojami uzlabojušas savu darbību, atgūstoties no 2023. gadā novērotā krituma. Desmit lielākās Eiropas konteineru ostas apkalpoja gandrīz 65 miljonus TEU (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība, precīza mērvienība, ko izmanto, lai noteiktu konteinerkuģu un termināļu kravas ietilpību). Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugums ir 5,8 procenti, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl”.
Šodien Londonā notiek daudzpusējas miera sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas un Ukrainas pārstāvji. ASV delegācijas sastāvā ir valsts sekretārs Marko Rubio un abi prezidenta īpašie sūtņi – Stīvs Vitkofs un Kīts Kellogs. Ukrainas delegācijā: prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, viņa vietnieks Pavlo Palisa, ārlietu ministrs Andrijs Sibiga un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.
Tallinā ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kuru dzimtā valoda ir krievu, kas izvēlas savus bērnus sūtīt igauņu skolās. Mazāk skolēnu piesakās bijušajās krievu skolās, kas tagad pāriet uz mācībām igauņu valodā. Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Alekseja Jašina (“Eesti 200”) teikto, šī tendence ir īpaši pamanāma Hābersti un Lasnamē rajonos, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".
Krievijā turpinās pirms trijiem gadiem sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas sagūstīto darbinieku tiesas procesi. Zaporižjas AES termiskās automatizācijas un mērījumu darbnīcas darba drošības inženieris Sergejs Potings notiesāts uz vienu no garākajiem termiņiem – 19 gadiem cietumā. Par to, cik atomelektrostacijas darbinieku vēl atrodas nebrīvē un vai ir iespējams viņus atbrīvot, raksta "currenttime.tv", atsaucoties uz "Radio Brīvība" Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".
Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".
