Man jau šķiet, ka patiesā problēma nav ātro kredītu ņēmēji, bet gan tas ka liela daļa Fintech uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā un darbojas visā Eiropā, piesaista "privātos investorus" jeb citiem vārdiem sola fantastiskus peļņas % no ieguldījumiem Eiropas citu valstu pilsoņiem, kuri simtos tūkstošos ir veikuši savus ieguldījumus šādās Latvijā reģistrētās un FUKTUK (līdz tās likvidācijai) licenci saņēmušās Fintech kompānijās. Tās Eiropas "noguldītājiem" sola zelta kalnus, tāpat kā šādus % solīja Banka Baltija, un Eiropā sāk uzdot jautājumus, kāpēc šādām kompānijām ir Latvijā izsniegtas licences? Bet starp to īpašniekiem figurē tieši JV un Progresīvo ziedotāji. Šīm abām partijām manā skatijumā ir vitāli svarīgi tagad visu atbildību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kas ne par ko neatbild pret Eiropas noguldītājiem, uzkrāmēt Latvijas Bankai, lai investoru krāpšanas skandālu gadījumā, kuri šādās piramīda shēmās potenciāli var zaudēt reālus simtus miljonus, atbildīgā būtu Latvijas Banka, respektīvi, Latvijas valsts, no kā caur Eiropas tiesām tad var pieprasīt kompensācijas
par zaudētajām šo valstu pilsoņu simtiem miljonu ja ne miljarda ieguldītajām "investīcijām" Latvijas Fintech nozares veiklo darboņu kontos, tāpat kā zviedri pietiesāja no Latvijas valsts 3 miljonus par mettāllūžņos sagriezto kuģi un Latvijas budžetam tā summa bija jāsamaksā vainīgās valsts ierēdnes vietā, kas šādu atļauju bija izsniegusi.
Es šad tad esmu neaktuāls Latvijas situācijā , jo esmu atvienojies no Latvijas informatīvās telpas
( televīzijas ) - kāpēc Fuktuk likvidēja ? Labāk likvidēt PTAC - es griezos pie viņiem par viltoto preču
tirdzniecību ( margarīnu ) - viņi teica , ka neko nedarīs , jo neesot pārliecināti , ka tiesā vinnēs
( ieteica man pašam tiesāties , lai pierādītu , ka prece ir viltota un viņa ir jāizņem no tirdzniecības tīkla ) . PTAC ir pasīva organizācija un tikai formāli aizstāv patērētāju intereses . Tāpat ātrās kreditēšanas jomā , PTAC nevar būt pietiekams līdzeklis , kreditēšanas klientu aizsardzībai . Es domāju ka situāciju ir jāmaina un atbildību par ātrajiem kredītiem ir janodod vairāk atbildīgai iestādei
( LB , ... ) . Ātro kredītu pieejamība ir jāsamazina , jo tie ir nevajadzīgi PATĒRĒTĀJU kredīti , kas tautu iedzen vēl lielākā nabadzībā . Kāds teica , ka kredita procenta līkmei nevajag būt lielākai par 10 % gadā . Bet , ja ātrajiem kredītiem procentu līkme ir līdz 40 % gadā , tad tas ir parazītisks finansiāls instruments un finanšu patērētājiem ir kaitīgs .
Komentāri: Jaunā koalīcija jau šķeļas kreditēšanas uzraudzības dēļ
Man jau šķiet, ka patiesā problēma nav ātro kredītu ņēmēji, bet gan tas ka liela daļa Fintech uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā un darbojas visā Eiropā, piesaista "privātos investorus" jeb citiem vārdiem sola fantastiskus peļņas % no ieguldījumiem Eiropas citu valstu pilsoņiem, kuri simtos tūkstošos ir veikuši savus ieguldījumus šādās Latvijā reģistrētās un FUKTUK (līdz tās likvidācijai) licenci saņēmušās Fintech kompānijās. Tās Eiropas "noguldītājiem" sola zelta kalnus, tāpat kā šādus % solīja Banka Baltija, un Eiropā sāk uzdot jautājumus, kāpēc šādām kompānijām ir Latvijā izsniegtas licences? Bet starp to īpašniekiem figurē tieši JV un Progresīvo ziedotāji. Šīm abām partijām manā skatijumā ir vitāli svarīgi tagad visu atbildību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kas ne par ko neatbild pret Eiropas noguldītājiem, uzkrāmēt Latvijas Bankai, lai investoru krāpšanas skandālu gadījumā, kuri šādās piramīda shēmās potenciāli var zaudēt reālus simtus miljonus, atbildīgā būtu Latvijas Banka, respektīvi, Latvijas valsts, no kā caur Eiropas tiesām tad var pieprasīt kompensācijas
par zaudētajām šo valstu pilsoņu simtiem miljonu ja ne miljarda ieguldītajām "investīcijām" Latvijas Fintech nozares veiklo darboņu kontos, tāpat kā zviedri pietiesāja no Latvijas valsts 3 miljonus par mettāllūžņos sagriezto kuģi un Latvijas budžetam tā summa bija jāsamaksā vainīgās valsts ierēdnes vietā, kas šādu atļauju bija izsniegusi.
Es šad tad esmu neaktuāls Latvijas situācijā , jo esmu atvienojies no Latvijas informatīvās telpas
( televīzijas ) - kāpēc Fuktuk likvidēja ? Labāk likvidēt PTAC - es griezos pie viņiem par viltoto preču
tirdzniecību ( margarīnu ) - viņi teica , ka neko nedarīs , jo neesot pārliecināti , ka tiesā vinnēs
( ieteica man pašam tiesāties , lai pierādītu , ka prece ir viltota un viņa ir jāizņem no tirdzniecības tīkla ) . PTAC ir pasīva organizācija un tikai formāli aizstāv patērētāju intereses . Tāpat ātrās kreditēšanas jomā , PTAC nevar būt pietiekams līdzeklis , kreditēšanas klientu aizsardzībai . Es domāju ka situāciju ir jāmaina un atbildību par ātrajiem kredītiem ir janodod vairāk atbildīgai iestādei
( LB , ... ) . Ātro kredītu pieejamība ir jāsamazina , jo tie ir nevajadzīgi PATĒRĒTĀJU kredīti , kas tautu iedzen vēl lielākā nabadzībā . Kāds teica , ka kredita procenta līkmei nevajag būt lielākai par 10 % gadā . Bet , ja ātrajiem kredītiem procentu līkme ir līdz 40 % gadā , tad tas ir parazītisks finansiāls instruments un finanšu patērētājiem ir kaitīgs .
Jāni neraksti muļķības. FUKTUKu nelikvidēja, bet funkcijas nodeva Latvijas Bankai.
Par PTAC varu teikt tikai labu, viņi man ir palīdzējuši divas reizes.
Par viltoto margarīnu - muļķis pat baznīcā dabū pērienu.
Komentēt