Notikumi Krievijā piešķir košas krāsas, dziļu nozīmi un milzīgu vērienu parunai par prieku, ka kaimiņam govs nosprāgusi.
Pēdējās dienās no Krievijas nākošas ziņas aktualizē kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dažkārt jau uzplaiksnījušo pieņēmumu, ka krievi nāks pāri Latvijas robežai nevis kā iekarotāju armija, bet kā bada cietēju pūļi. Pie šāda rezultāta var novest jebkurš no iemesliem vai iemeslu kombinācijām, kāpēc Krievijā masveidā izkauj liellopus milzīgā teritorijā starp Jakutiju austrumos un Penzas apgabalu rietumos, kas pusotru tūkstoti kilometru no Latvijas. Viens no izskaidrojumiem tādai rīcībai ir pieņēmums, ka kaitniecībai selekcionēti mikrobi izsprukuši no laboratorijām Krievijas zinātnes centrā Novosibirskā, kurai piegulošais apgabala kļuvis arī par liellopu un sīklopu - no kamieļiem līdz suņiem - izkaušanas centru. Citā versijā zemes un lopu fermu lielīpašnieki izmanto Krievijas valsts aparāta sairšanu un pasūtījuši ierēdņiem sīkzemnieku saimniecību iznīcināšanu, lai savāktu viņu zemi un viņus pašus par kalpiem. Droši vien, ka uz savu guvumu cer vervētāji, kas saņem atlīdzību par cilvēku iedabūšanai Krievijas armijā karošanai Ukrainā. Lai vai kādi būtu iemesli lopu izkaušanai, šeit veidojās cēloņsakarības tagadējās Krievijas valsts pastāvēšanas beigām.
Viena no pamattēmām stāstā par lopu izkaušanu ir tāda, ka par šādas rīcības pamatojumu tiek uzdots dokuments, kas paredzēts tikai “dienesta lietošanai” un tātad nav publiskojams. Zināmi tikai nostāsti, ka tur esot nosaukta dzīvnieku slimība pastereloze. Jā, tāda slimība eksistē un pēc Krievijas veterinārmedicīnas normām ir atzīta par smagu, bet par ārstējamu un neprasošu karantīnas pasākumus ar lopu iznīcināšanu. Tāds, lūk, stāsts, kas pieejams kaut simts, kaut tagad jau droši vien tūkstošs atkārtojumos Krievijas reģionālajos interneta izdevumos, kuri, atšķirībā no Krievijas centrālajiem izdevumiem, Latvijā nav aizliegti (nav bloķēti, ir pieejami).
Pasterelozes uzliesmojumi un to sekas tepat Latvijā apstiprina, ka šī slimība neder par pamatojumu dzīvnieku iznīcināšanai pretstatā tam, ko Latvija dara cūku mēra gadījumos.
Šā gada 10. februārī valdība nolēma piešķirt kopā 912 000 eiro cūku fermas “Vaiņodes bekons” īpašniekiem par zaudēto īpašumu un šīs fermas 22 262 cūku iznīcinātājiem par viņu darbu. 20. februārī tika piešķirti 290 357 eiro, lai norēķinātos par SIA “Nygaard International” un SIA “Baltic Pork” cūku iznīcināšanu. Pagājušajā gadā tika konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputnu novietnēs, kuru iemītniekus likvidēja.
Morāle tāda, ka formāli Krievija rīkojas tā, kā normālās valstīs pieņemts, taču ap it kā normālu rīcību saceltais tracis pārāk skaļš, lai notiekošo uzskatītu par normālu arī kopumā.
Liellopu masveida izkaušana un kautķermeņu dedzināšana līdz mums iepriekšējā reizē atnāca tikai kā plašsaziņas līdzekļos parādītas ainas no Lielbritānijas. Tur tā rīkojās 2001. gadā, apkarojot govju trakumsērgu ar gudrāku nosaukumu “sūkļveida encefalopātija".
Tikai trīs reizes kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pastereloze izpelnījusies vietu Latvijas plašsaziņas līdzekļos. 1999. gada vasarā tika ziņots par vairāk nekā 50 mirušiem lopiem galvenokārt Ludzas un Krāslavas rajonos, bet tālāk infekcija tika apturēta bez sabiedrībai pamanāmiem pasākumiem. 2005. gada septembrī šī slimība nobeigusi 22 kazas Allažu pagastā. 2009. gada augustā slimība no mums atsveicinājās Dundagas pagastā un devās uz citiem medību laukiem, paņemot sev līdzi astoņas govis un vienu zirgu. Tāda bija mirstība no 17 lopiem, kuriem slimība toreiz diagnosticēta.
Tātad droši, ka Krievijā pastereloze tiek izmantota, lai slēptu kaut ko citu. Varbūt tās ir citas slimības, varbūt saimnieciskas un politiskas intereses.
Ja pastereloze slēpj citas slimības, tad vai nu jaunveidojumu, vai kādu (vai kādus) no trijiem zināmiem kandidātiem. Varbūt mutes un nagu sērgu, varbūt trakumsērgu vai varbūt Sibīrijas mēri, ko pamodinājusi globālā sasilšana.
Publiski pamanīta Sverdlovskas apgabala (apgabala ar centru Jekaterinburga) gubernatora Denisa Paslera atklāsme, ka liellopu izkaušanas cēlonis esot mutes un nagu sērga, “kas Krievijā ienāca sabotāžas akta ietvaros” “ar barību no Vācijas uzņēmuma”. Tāpēc tā spējusi izplatīties uzreiz vairākos reģionos. Tomēr nekur citur amatpersonas neatzīst, ka viņiem uzticētajās teritorijās būtu parādījies kaut kas tik briesmīgs kā mutes un nagu sērga.
Pret šo sērgu ir vakcīna, tāpēc sērgas pieļaušanu tiešām varētu traktēt kā amatpersonu nolaidības sekas. Viena no versijām par reālo notikumu gaitu ir tāda, ka vakcinācija notikusi, bet vakcīnas vietā lauksaimniekiem iesmērēts kaut kas līdzīgs “nanoūdenim” no “Rīgas satiksmes” krājumiem. Varbūt tas bija tikai ūdens, kas nekavē izplatīties slimībai, par kuras izcelsmes vietu Krievijā ērti vainot Kazahstānu. Sliktākajā gadījumā pati vakcīna slimību izraisījusi. Vakcīnas izplatītājiem tagad svarīgi iznīcināt gan slimos, gan (it kā?) veselos lopus, lai tajos nevarētu konstatēt ne slimību izraisītāju, ne to antivielu sastāvu.
Vēl citos gadījumos manītas amatpersonas, kas it kā teikušas, bet ne publiski un ne oficiāli, ka Krievijā izplatoties trakumsērga.
Ja Krievijā plosās slimības, nevis pārāk alkatīgi cilvēki, tad tas notiek apvidos tālu no Latvijas. Taču tas neatceļ faktu, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis ar kopīgu robežu. Kā tagad notiek epidemioloģiskās informācijas apmaiņa pāri šai robežai pēc tam, kad abas puses jebkādas informācijas apmaiņu samazinājušas, cik vien tas iespējams?
Pārtikas un veterinārā (PVD) dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka “Neatkarīgajai” atbildēja, ka abas valstis kā pasta kastīti izmanto Pasaules dzīvnieku veselības organizāciju. Visām valstīm ir pienākums dot tai ziņas par sevišķi bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem to teritorijā un tālāk organizācija nodod ziņas tiem, kam šāda informācija jāņem vērā.
Droši zināms, ka Krievija nav sniegusi informāciju par mutes un nagu sērgas uzliesmojumu Krievijā. Pastereloze nav to slimību vidū, par kuru būtu jāziņo nekavējoties. Arī par šo slimību Krievija nav oficiāli neko ziņojusi.
Latvijā kārtība tāda, ka būtu jālikvidē visi dzīvnieki no novietnēm, kuras skārusi mutes un nagu sērga. To līdz šim darīt nav nācies, jo pēdējais šādas saslimšanas gadījums Latvijā konstatēts 1987. gadā. Pasaules dzīvnieku veselības organizācija ir piešķīrusi Latvijai statusu - oficiāli brīva valsts no mutes un nagu sērgas (bez vakcinācijas). Ja slimības draudi parādītos, tad PVD varētu pieņemt lēmumu par slimības uzņēmīgo sugu dzīvnieku ārkārtas vakcināciju. Profilaktiska vakcinācija pret mutes un nagu sērgu Eiropas Savienības dalībvalstīs ir aizliegta.
Lauksaimniecības dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu Latvijā drīkst notikt profilaktiski ar nosacījumu, ka pastāv paaugstināts risks dzīvniekiem inficēties. Šādu risku rada trakumsērgas izplatība starp savvaļas dzīvniekiem. Krievijā šāda izplatība ir atzīta, tāpēc Latvijā katru gadu notiek savvaļas dzīvnieku - lapsu un jenotsuņu - orālā vakcinācija ar ēsmās iestrādātu vakcīnu pret trakumsērgu buferjoslā gar valsts austrumu robežu. Pagājušo gadu vainagoja 29. decembra ziņa, ka pabeigta 280 kilometrus gara žoga izbūve uz Latvijas un Krievijas robežas.
