Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
Pasākums domāts “Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzībai” pēc ārvalstu tiesu lēmumiem par “nelikumīgiem arestiem un aizturēšanām”. Iepriekš līdzīgi likumprojekti Putina Krievijā pieņemti jau divreiz. Pirmo reizi 2014. gada 1. martā, kad Krimas aneksijas nolūkā Krievijas Federācijas padome “vienbalsīgi atbalstīja” un deva atļauju “izmantot Krievijas bruņotos spēkus Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, līdz tiks normalizēta sociāli politiskā situācija”. Otro reizi - 2022. gada 22. februārī, kad Putina “parlaments” deva piekrišanu bruņoto spēku izmantošanai ārpus Krievijas, “ņemot vērā situāciju Donbasā”. Pēc divām dienām sākās Krievijas iebrukums Ukrainā.
Likums “citiem neparedzētiem gadījumiem”
Likumprojekta anotācijā teikts: lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju un ANO Hartā paredzētās pilnvaras, iniciatīvas mērķis ir aizsargāt Krievijas pilsoņu tiesības aizturēšanas, aresta, kriminālvajāšanas vai citas ārvalstu tiesu veiktas kriminālvajāšanas gadījumos pēc ārvalstu tiesu iestāžu un starptautisko tiesu lēmumiem, kuru jurisdikcija, pēc autoru domām, neatbilst Krievijas Federācijas starptautiskajiem līgumiem.
Aizsardzības ministrija ierosinājusi arī grozījumus likuma “Par Krievijas Federācijas pilsonību” 6. pantā un likuma “Par aizsardzību” 10. pantā, kas nosaka Krievijas prezidenta tiesības izmantot bruņotos spēkus “citiem neparedzētiem mērķiem”, ziņoja “Коммерсант”.
Ja likumi tiks grozīti, tajos būs formulējums, ka Krievijas varas iestādes ar Putina lēmumu varēs veikt “nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus”. Krievijas likuma “Par drošību” 8. pants nosaka Putina pilnvaras Krievijas pilsoņu aizsardzībai gadījumā, ja ārvalstu institūcijas pieņem lēmumus vai veic darbības, kas ir pretrunā ar Krievijas Federācijas interesēm vai sabiedriskās kārtības pamatiem - “veikt likumā paredzētos pasākumus pilsoņu aizsardzībai pret ārvalstu tiesu un iestāžu lēmumiem ir prezidenta pienākums”, teikts likumprojekta skaidrojumā.
Eksperti un starptautiskie mediji norāda, ka jaunais likumprojekts paplašina iepriekš pieņemto likumu normu izmantojumu Krievijas militāro operāciju juridiskajam pamatojumam ārpus Krievijas, ziņoja raidorganizācija “Deutsche Welle”.
“Likumprojekts rada juridisko pamatu iespējamām militārām darbībām gadījumos, kad Kremļa ieskatā Krievijas pilsoņi tiek pakļauti “politiski motivētai vajāšanai”. Konkrēti militārā spēka lietošanas mehānismi un kritēriji tiks izstrādāti atsevišķi. Iniciatīvai ir preventīvs raksturs, un tā tiek uzskatīta par signālu rietumvalstīm, kas praktizē Krievijas pilsoņu vajāšanu ekstradīcijas nolūkā. Vienlaikus militāro spēku izmantošana ārzemēs ir galējs pasākums, kam varētu būt nopietnas starptautiskas sekas. Pēc valdības komisijas apstiprinājuma dokuments tiks nosūtīts valdībai un pēc tam iesniegts Valsts domē, kur tiks izskatīts prioritārā kārtībā,” komentē “Telegram” kanāls “Новый век”.
Krievijai būs savs “Hāgas iebrukuma likums”
Likumprojekts par bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai pret ārvalstu un starptautisko “tiesu patvaļu” ir analogs ASV militārpersonu aizsardzības likumam ASPA (“The American Service Members' Protection Act”), pēc “konsultācijām ar juristiem” norādīja Krievijas laikraksts “Ведомости”. ASPA tika pieņemts ar mērķi aizsargāt ASV militārpersonas un citas amatpersonas no kriminālvajāšanas ārvalstīs uzreiz pēc Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izveides 2002. gada 1. jūlijā - ASPA stājās spēkā 2002. gada 2. augustā. Likums pilnvaro ASV prezidentu izmantot militāru spēku ārvalstīs aizturēto amerikāņu karavīru atbrīvošanai: “visus nepieciešamos līdzekļus un pasākumus, lai nodrošinātu personu atbrīvošanu, kas ir Amerikas Savienoto Valstu vai to sabiedroto dienestā, ja šīs personas ir aizturējusi vai ieslodzījusi SKT vai jebkuri citi tās pilnvarotie”. Donalda Trampa kritiķi to uzreiz nodēvēja par “Hāgas iebrukuma likumu”, jo ļāva prezidentam dot rīkojumu par militārām darbībām Hāgā, SKT mītnē, lai novērstu Amerikas vai tās sabiedroto amatpersonu un militārpersonu kriminālvajāšanu vai aizturēšanu. Tāpat likuma normas paredz izbeigt ASV militāro palīdzību valstīm, kas nav NATO dalībvalstis un ratificējušas Romas statūtus (norma vēlāk tika daļēji atcelta). ASPA aizliedza amerikāņu karavīriem dienēt ANO miera uzturēšanas spēkos gadījumā, ja ANO Drošības padome ASV karavīriem nav piešķīrusi imunitāti SKT jurisdikcijās.
ASPA un likuma Krievijas ekvivalents paredzēti kā aizsarginstrumenti ne tikai pret SKT, bet jebkuras citas ārvalsts tiesu lēmumiem, laikrakstam “Ведомости” pastāstīja Iļja Račkovs, advokātu biroja NSP partneris.
“Tas ir juridisks pamatojums līgumu slēgšanas procesa sākumam ar citām valstīm par amatpersonu un militārpersonu savstarpēju neizdošanu,” uzskata sankciju tiesību eksperts, juridisko pakalpojumu firmas “BGP Litigation” partneris Sergejs Glandins.
ASV panāca “abpusēju tiesiskās imunitātes nolīgumu” parakstīšanu ar vairāk nekā 100 valstīm un garantijas, ka tās nekad neizdos SKT amerikāņu ierēdņus vai militārpersonas, ziņoja laikraksts “The Washington Post”.
Likumprojekts par “Krievijas pilsoņu aizsardzību” ārvalstīs nav pirmā reize, kad Krievijas likumdošanas iniciatīvas kļūst par ASV likuma normu plaģiātu. Putins vairākkārt minējis, ka Krievijas tā dēvēto ārvalstu aģentu likums ir “daudz maigāka” versija 1938. gada ASV likumam par “ārvalstu aģentu reģistrāciju” (“Foreign Agents Registration Act”), lai gan 2024. gada oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma, ka analoģijas ar amerikāņu likumu nav pamatotas.
Savukārt Starptautiskā Krimināltiesa 2023. gadā ir izdevusi aresta orderus Putinam, bērnu tiesību komisārei Marijai Ļvovai-Belovai, Drošības padomes sekretāram Sergejam Šoigu, Ģenerālštāba priekšniekam Valērijam Gerasimovam, Melnās jūras flotes komandierim Viktoram Sokolovam un Gaisa spēku komandierim Sergejam Kobilašam.
Kas vēl prātā Putinam?
Kādi ir likumprojekta autoru apsvērumi, nodomi un cik tālejoši mērķi, neskaitot Kremļa ierasto “tautiešu glābšanas” retoriku iebrukuma attaisnojumam kaimiņvalstīs?
“Telegram” kanāls “День опричника”: “Pirmais, kas nāk prātā - Putina armija gatavojas no “ienaidnieku nagiem” glābt Krievijas “ēnu flotes” jūrniekus. Likumprojektā ir runa par “Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzību pēc viņu aresta, kriminālvajāšanas vai citas kriminālvajāšanas saskaņā ar ārvalstu tiesu lēmumiem”. Cits variants: Putins vēlas pasludināt krusta karu pret “rusofobiem”. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumos vairākkārt izskanējis, ka “rusofobi” mitinās gandrīz katrā pasaules valstī, kas jau atkal būtu lielisks iegansts kādas jaunas “speciālās militārās operācijas” sākumam, piemēram, Piedņestrā. Vēl viena iespēja - Putina “varas elites” pārstāvji ir sākuši uztraukties, ka drīz rietumvalstīs sāks konfiscēt ne tikai viņu bankas kontus, jahtas un savrupmājas, bet arī pašus Kremļa valdniekam uzticīgos atbalstītājus un viņu radiniekus. Izrādās, ka “nolādētajā trūdošajā Rietumu pasaulē” turpina dzīvot, mācīties un pat strādāt Putina ierēdņu bērni un citi “elites pārstāvju” radinieki. Jaunais likums kalpos par aizsardzības garantiju (vai tās parodiju) un “agresīvo Rietumu” atturēšanas līdzekli.”
Putins paliek uzticīgs Staļina laika tradīcijām
Putinisms vienmēr piemeklēs leģitīmus skaidrojumus un attaisnojumus pastrādātajiem noziegumiem, kas, no malas raugoties, šķiet absurdi, jo nav nekādas īpašas vajadzības to darīt. Režīms var atļauties jebkādas nelikumības un neapgrūtināt sevi ar viltus “likumu” sacerēšanu.
Formāli jaunais likumprojekts atļauj bombardēt Hāgu vai Strasbūru un izvietot divīzijas valstīs vai pilsētās, kur tiek tiesāti Krievijas kara noziedznieki. Taču terora un jebkuru citu nelikumību attaisnojums jau no Staļina laikiem ir vēsturiski iesakņojusies režīma tradīcija. Kad čekas (tolaik НКВД) vadītājs Nikolajs Ježovs 1937. gadā izveidoja “troikas”, lai iedarbinātu “pretpadomju elementu” represiju konveijeru, daudzi Staļina līdzgaitnieki bija neizpratnē, kāpēc vajadzīga lieka birokrātija. Vienkāršāk taču būtu visus “inteliģentus un visādus elementus” nogalināt uz vietas un viss būs kārtībā. Tomēr “troikas” darbojās vairāk nekā gadu un ātri tika galā ar miljoniem fiktīvu “lietu izskatīšanu”, lai gan visi spriedumi bija zināmi jau iepriekš.
Tāpat arī Putina varas sistēmā neviena ministrija vai “parlamenta” imitācija - Valsts dome - pēc savas iniciatīvas neiesniegs likumprojektus, kamēr tas Kremlī nav bijis iepriekš saskaņots un izlemts jautājums. Desmitiem tūkstošu sulaiņu formas tērpos un ar domes deputātu nozīmītēm vienmēr izdomās juridiskus pamatojumus un “attaisnojumus” varas iestāžu neģēlībām. “Likuma normas” vienmēr attaisnos Krievijas militāro agresiju, ja tiks pārkāptas režīma “tiesības” slepkavot un iznīcināt kaimiņvalstis.
