Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka jebkāda Eiropas karavīru dislocēšana Ukrainā būtu "karš pret Krieviju" un ka Maskava "nerada draudus".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka dosies uz Maiami, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins piedalīsies decembrī plānotajā G20 valstu līderu samitā.
Krievijas un Pareizticīgās baznīcas jaunākajā atbalsta izrādē karam, lai paaugstinātu armijas morāli, uz Ukrainas fronti nosūtīti viduslaiku Krievijas prinča rokas kaulu fragmenti, vēsta “The Moscow Times”.
Par situāciju pēc ASV diplomātisko sūtņu tukšvārdīgajām vizītēm Maskavā un Kijivā, par iespējamām sabotāžām pret Latvijas militārā kompleksa rūpnīcām, par agresora nodomiem ieņemt Latviju vienas dienas laikā – “Neatkarīgā” iztaujā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.
Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā un sasniegt savus mērķus, tādēļ patlaban nav pamata optimismam par ASV un Krievijas sarunām, uzsvēra Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Tomašs Sikorskis kopīgajā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV), kas trešdien noritēja Ādažu militārajā bāzē.
Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps otrdien telefonsarunas gaitā apsprieda ideju par trīspusējas tikšanās rīkošanu ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu gaidāmajā novembra samitā, trešdien paziņoja Kremlis
Ungārija likusi valsti pamest desmit Krievijas diplomātiskās misijas locekļiem darbību dēļ, kas ir nepieņemamas diplomātiem, otrdien paziņoja Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien paziņoja, ka, pateicoties nedēļas nogalē notikušajām vizītēm Maskavā un Kijivā, panākts būtisks progress centienos panākt Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara apturēšanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, apsprieduši konkrētus plānus, kā varētu izbeigt karu Ukrainā, paziņoja Baltais nams.
Nesenais Ukrainas bijušā aizsardzības ministra Mihaila Fjodorova aicinājums rīkot jaunas nacionālās vēlēšanas Ukrainā, kas būtu pirmās, kas notiktu valstī kopš 2019. gada, ir izraisījis atjaunotas debates par to, vai kara laikā ir iespējams rīkot likumīgu balsošanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta mediji.
Šonedēļ tikšanās laikā ar Armēnijas premjerministru Vladimirs Putins pieprasīja referendumu par izvēli starp Eiropas Savienību un Eirāzijas Ekonomisko savienību. Nikols Pašinjans šo prasību noraidīja un tika uzaicināts uz Maskavu, lai detalizēti apspriestu divpusējās attiecības, raksta BBC.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka pastāv iespēja panākt mieru Ukrainā diplomātiskā ceļā, taču tas esot jārisina tieši starp karojošajām pusēm, savukārt citām valstīm ir jāatbalsta šis process, raksta DW. Krievijas līderis ceturtdien, 3. septembrī, Austrumu ekonomikas foruma (EEF) laikā sniedza vairākus paziņojumus par Krievijas karu pret Ukrainu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bijušās vingrotājas Alīnas Kabajevas divi dēli dzīvo prezidenta rezidencēs, drošības apsvērumu dēļ izvairoties publiskas parādīšanās. To liecina Dosjē centra veiktā izmeklēšana.
Vai pārmaiņas Krievijā varētu būt straujas un negaidītas? Vai “lielais tēvijas karš” – nu jau otrais pēc kārtas – Krievijai nesīs tikpat daudz asiņaina gandarījuma kā savulaik Berlīnes ieņemšana? Kādu dārgmetāla stieni vizināja no Maskavas ASV militārajā lidmašīnā? Notikumus analizē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Ko šobrīd varam sagaidīt no Krievijas un kas vajadzīgs Vladimiram Putinam; vai Krievijas vadība ir patiesi radoša un kur noved viņu radošums – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
Vangas pareģojumi 2026. gadam ir sākuši piepildīties, liekot daudziem pārskatīt savu attieksmi pret bulgāru gaišreģes sacīto. Kā ziņo "Telegraf", viena no Vangas galvenajām prognozēm bija postošas dabas katastrofas. Viņa prognozēja, ka 2026. gadā pasaule saskarsies ar spēcīgām zemestrīcēm, ārkārtēju karstumu, mežu ugunsgrēkiem, spēcīgām lietavām un plašiem plūdiem.