Krievija reaģē uz veiksmīgiem Ukrainas uzbrukumiem dažādām naftas pārstrādes rūpnīcām un infrastruktūras objektiem Krievijā ar pastiprinātu informatīvo karu pret Rietumvalstīm, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Antss Kiviselgs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāvīgi apgalvo, ka viņa armija katru dienu virzās uz priekšu visos Ukrainas virzienos. Piemēram, 4. jūnijā viņš lielījās, ka ir ieņēmis aptuveni 2440 kvadrātkilometrus – skaitlis, kas, pēc “Le Monde” ziņām, ir acīmredzami neprecīzs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistībā ar Amerikas neatkarības 250. gadadienu runāja par "reālām izredzēm izbeigt šo karu". Zeļenskis šo paziņojumu sniedza sestdien, 4. jūlijā, vēsta DW.
Krievijas ģenerāļu masveida slepkavības ir atklājušas pieaugošu plaisu starp armiju un FSB Putina sistēmā. Karš ir stiprinājis armijas lomu, taču Kremlis joprojām uzskata ģenerāļus par potenciālu draudu.
Superjahta “Graceful”, kas saistīta ar Vladimiru Putinu, pametusi Eiropas ūdeņus Krievijas jūras spēku pavadībā un dodas uz Murmansku. Kustība, kā ziņo “The Telegraph”, saistīta ar bažām par iespējamiem Ukrainas dronu uzbrukumiem.
Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvojumi par Kostjantiņivkas ieņemšanu Doneckas apgabalā neatbilst patiesībai, sestdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
Eiropas Savienības (ES) Padome piemērojusi sankcijas sešām personām, kas bija iesaistītas tā toksīna izstrādē, kas izraisīja Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija nāvi.
Krievijas Valsts dome ir izdomājusi "vieglu" veidu, kā papildināt Kremļa militāro avantūru izsmelto valsts kasi. Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs ierosināja ideju, kas ir ļoti nelabvēlīga miljoniem krievu, vēsta "Prozoro".
Kremļa valdnieks Vladimirs Putins šodien sarīkoja neplānotu Krievijas Drošības padomes locekļu sanāksmi, kurā, visticamāk, tika apspriesti drošības jautājumi Kaļiņingradas apgabalā, vēsta portāls "dialog.ua".
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Krievijas internetā milzīgu popularitāti (ap 15 miljonu skatījumu) ieguvusi kāda militārista, “SVO” veterāna Aleksandra Luņina videouzruna Putinam. Šajā uzrunā Luņins piedāvājas aizbraukt uz Maskavu un pieprasa (nevis lūdz), lai viņu TV tiešajā ēterā pieņem Krievijas prezidents, kuram (pie viena arī visai Krievijas tautai) Luņins pastāstītu, kādas šausmas patiesībā notiekot frontē. Pretējā gadījumā, ja viņu Putins nepieņems un televīzijas ēteru nedos, tad sekas būšot šausmīgas – armija pagriezīšoties un iešot uz Kremli.
Bijušais frontes līnijas karavīrs un Kremļa kritiķis Aleksandrs Luņins , kurš pieprasīja tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu reālo situāciju frontes līnijā, nonācis policijas apcietinājumā, vēsta tv3.lt.
Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.