Uzskats, ka Krievija tuvojas punktam, kad tā vēlēsies sākt sarunas par miera noslēgšanu ar Ukrainu, drīzāk ir vēlmju domāšana, nevis reāla iespēja, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
“Es domāju, ka runāt ar Putinu visi ir mēģinājuši pārāk ātri un pārāk daudz, bet īsti tāda vajadzība un spiediens sēsties pie sarunu galda viņam nav, jo iekšpolitiski viņš savu mērķi nav sasniedzis,” TV 24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis, RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Krievijai vajadzētu noslēgt vienošanos, lai izbeigtu karu Ukrainā, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski G7 samita laikā Francijā otrdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam sarunas organizēt šonedēļ Francijā notiekošā G7 samita laikā.
Vladimirs Putins, pieņemot lēmumu attiecībā uz tā saukto speciālo militāro operāciju, vēlreiz ir nodemonstrējis savu atrautību no realitātes un neizpratni par reālo situāciju gan Ukrainā, gan Krievijā, vēsta "Prozoro", atsaucoties uz "Bloomberg".
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
Karā, kur frontes līnija ir kļuvusi ne tikai par militāru, bet arī politisku robežu, Volodimirs Zelenskis cenšas pārņemt iniciatīvu. Atklātā vēstulē Vladimiram Putinam viņš piedāvā runāt par pamieru, gūstekņu apmaiņu un drošības garantijām, taču vienlaikus atgādina Krievijai par tās pašas ievainojamību.
"Financial Times" (FT) ziņo, ka pēc Irānas ajatollas Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot datus no Maskavas kamerām.
Intervijas ar vairākām personām Vladimira Putina tuvākajā lokā, biznesa pārstāvjiem un Rietumu izlūkdienestu amatpersonām, ko publicējis laikraksts “The Guardian”, atklāj, ka Krievijas līderis ir izolēts un viņa apkārtējā elite strauji vīlusies gan par karu Ukrainā, gan par ekonomisko lejupslīdi valstī. Lai gan bažas par gaidāmo apvērsumu ir pārspīlētas, Putins neapšaubāmi nonāk savas ilgās valdīšanas grūtākajā periodā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien Sanktpēterburgas ekonomikas foruma plenārsēdē sacīja, ka pagaidām neredz jēgu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Eiropas izlūkdienesti un politiskā elite uzskata, ka Krievijas Federācija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, tāpēc meklēs jebkādus iemeslus, lai izsludinātu jaunu mobilizāciju, raksta "The Wall Street Journal".
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Vai Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins sitīs pa Baltijas valstīm? Ko par to saka Ukrainas puse, kā varētu rīkoties Krievija, un ko darīs mūsu NATO sabiedrotie, kas seko līdzi situācijai, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.