“Situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,” savā feisbuka kontā raksta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vai Valsts prezidenta satraukumam ir pamats – situāciju analizē politologs Andis Kudors.
Valsts prezidents akcentē Krievijas centienus šoruden eskalēt situāciju Eiropā, un par to brīdina arī vairāku valstu vadītāji. Bažām par eskalāciju ir pamats?
Valsts prezidentam Rinkēvičam sanāca gluži laba komunikācijas saspēle ar ministru prezidentu Kulbergu, akcentējot eksistējošos riskus un draudus, premjers vienlaikus norādīja, ka nav bažu par konvencionālu karu. Ir iespējamas provokācijas vai sabotāžas, un tas viss Eiropā notiek. Krievija to dara, šīs provokācijas organizē GRU (militārais izlūkdienests: GRU ir Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba galvenā pārvalde, kas vāc militāro un stratēģisko informāciju - E.V.) virsnieki, viņiem ir vēl citi dienesti, kas nopērk konkrētus cilvēkus, kuri gatavi veikt kādu sabotāžu vai dedzināšanu. Ir ziņas arī par to, ka tiek organizēti atentāti, tostarp pret Krievijas opozicionāriem, kuri dzīvo Rietumos.
Jā, provokāciju akti ir iespējami. Bet ja Krievija mēģinās testēt NATO 5. pantu, šis tests būs krieviem slikts - pret šādiem krievu mēģinājumiem būs reakcija. Protams, ir situācijas, pēc kurām mums vienkārši jānožāvājas, lai mēs nesatrakotos tad, kad tas nav vajadzīgs. Krievi arī noliedz, ka viņiem būtu vēlme veikt mobilizāciju, jo, kā viņi apgalvo, Krievijai karavīru pietiek, lai karotu Ukrainā.
Vai situāciju sliktāku nepadara degvielas krīze?
Latvijā notiek runas par degvielas cenas samazināšanu. Krievijā jautājums par degvielu ir īpaši sāpīgs, jo Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumi regulāri saņem Ukrainas triecienus, viņi gan apgalvo, ka viņiem tas nesāp, bet es gan tam neticu. Nule beidzās Krievijas tā dēvētās domes vēlēšanas, skatīsimies, kas sekos.
Kas varētu sekot?
Kas notiek pēc vēlēšanām ekonomiskajā jomā? Krievijā tiek paaugstināti komunālie maksājumi, sākumā viņi turas, Krievijas valsts bankas vadītāja Nabiuļina nedrukā naudu tik daudz, cik pieprasa sabiedrība. Tad inflācija būtu vēl lielāka. Krievijas ekonomika tiek sildīta ar militārās rūpniecības palīdzību. Ekonomika daļēji pārlikta uz militārajā sliedēm, ar Indijas palīdzību tiek pirkta nafta, kaut kā krievi turas virs ūdens.
Ko darīt Latvijas cilvēkiem, kam būs jāpārdzīvo šis sarežģītais rudens un dramatiskā ziema?
Viena lieta, ka tiek solīta degvielas cenas pazemināšana. Bet ko praktiski spēs izdarīt - ar akcīzi, ar citiem instrumentiem? Domāju, ka Latvija izturēs to stresa testu. Kopumā labi laiki iestātos, ja Krievija brīnumainā veidā kļūtu par normālu valsti. Brīnums jau ir tas, ka ASV pieņēma Lindsija Greiema sankciju likumu. Brīnums arī, ka Tramps to parakstīja. Jautājums ir par tā īstenošanu. ASV ir viena no retajām valstīm, kas spēj īstenot sekundārās sankcijas. Ja tās tiks īstenotas, Krievijai tas būs vēl sāpīgāk.
Medijos bija lasāms, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi dažādām provokācijām uz robežas un tamlīdzīgi. Bet vai mūsu iedzīvotāji ir tam gatavi?
Kā nu kurš. Mums jāiet vidusceļš: nevaram iet ar aizmiglotu skatienu, bet nedrīkstam arī krist panikā. Mūsu aizsardzības resors arī iet vidusceļu: ja nepieciešams - vajag mobilizēties, bet, ja saspringums ir pārāk augsts, tad panikā var savārīt kaut ko nepareizu. Modrībai jābūt, bet, ja mēs nemitīgi uzsvērsim, ka šeit ir gandrīz vai kara zona, var izbeigties investīcijas. Šādos apstākļos komunikācija ir sarežģīta.
Gan Francijas, gan Polijas augstākās amatpersonas uzsvēra, ka Krievijas eskalācija pastiprinās. Vai ir kādi varianti apturēt šo eskalāciju?
Ir varianti. Bet vai Rietumeiropa ir gatava darīt ko spēcīgu? Bez mediju klātbūtnes, pa neoficiāliem kanāliem Krievijai jāpasaka: ja jūs darīsiet to un to, tad no mums dabūsiet to un to. Putins saprot tikai spēka valodu. Tā varētu būt militāri stratēģiska valoda, ekonomiska valoda - ja tādas valodas nav, krievi iet tālāk. Problēma: diktatoram Putinam patīk šī spriedze.
Informācijas karā ir tāds jēdziens - refleksīvā kontrole. Piemēram, Krievija kaut ko izdara uz NATO valsts robežas, valsts normāli reaģē, un Krievija ir tieši rēķinājusies ar to normālo atbildi. Un tad šo atbildi viņi pielāgo mobilizācijas pamatošanai. Un tad jautājums ir sarežģīts: kad reaģēt, kad - nereaģēt. Nevar taču ļaut te ar droniem lidināties. Neesam pietiekami proaktīvi. Bet jaudīgākajām NATO valstīm vajag piesolīt Krievijai: ja te ielidos kāda krievu lidmašīna, NATO izdarīs to un to. Tas nav jāsaka žurnālistiem, tāda ziņa vienkārši jāaizsūta krieviem. Tas ir veids, kā apstādināt krievus. Tas ir ne tik daudz, ko varētu pateikt diplomāti, tās ir vairāk militārā resora darbības.
Vai Krievijā šobrīd ir iespējama mobilizācija?
Visi vienā mutē runā, ka viņiem pietiekot karavīru. Putins apgalvo, ka nevajag mobilizāciju, bet viņš teica arī, ka neiebruks Ukrainā. Līdz ar to - mobilizācija ir iespējama. Arguments: tauta sacelsies. Nē, tauta nesacelsies. Krievu tauta ir pieradusi dzīvo tā, kā tā dzīvojusi gadsimtiem.
It sevišķi tas vērojams pēc tā dēvētajām vēlēšanām. Ir, protams, iespējams to neizsludināt kā lielu mobilizāciju, bet - cik vien iespējams - pa kluso mēģināt skaitļus palielināt. Nauda, ko piedāvā nabadzīgajiem cilvēkiem etniskajās republikās, ir gana liela. Ja depresīvā vidē ienāk ar lielu naudu, ir cilvēki, kuri gatavi riskēt ar dzīvību. Bet pagaidām Krievija izvelk ar ziemeļkorejiešu palīdzību.
Un Putinam tas der. Lielais karš ar NATO viņam neder, jo viņam nav jaudas. Taču spriedze viņam ir nepieciešama, un to dod karš Ukrainā. Viņš gan apgalvo, ka Ukrainā viņš karo ar NATO, un savas varas leģitimizēšanai viņam ar to pietiek.
Varai pietika arī ar tā dēvētajām domes vēlēšanām?
Jā, tas bija mēģinājums leģitimizēt varu ar falsifikācijām. Un izdevās. Ir interesanti, kas notika ar “Taisnīgo Krieviju” (Spravedļivaja rossija - krievu val.). Kad 90% balsu jau bija saskaitīts, “Taisnīgā Krievija” bija zem 5%, šai partijai uzzīmēja līkni uz augšu, kamēr citām partijām ienākošo balsu līkne strauji kritās. Šīs partijas retorika bija tik agresīva, ka Kremlim bija grūti to pastumt malā. Falsifikācijas robeža bija ap 20 procentpunktiem.
Cilvēki par šim metodēm klusēja. Jo pretējā gadījumā varēja nonākt cietumā. Jāsaprot, ka Krievijā nav vēlēšanu, tur nav parlamenta, tas viss ir fikcija.
Par Latvijas drošību. Pieņemsim, ka iestājas negatīvākais scenārijs, daļai iedzīvotāju nākas evakuēties. Suvalku koridors ir slēgts. Kas tad notiek?
Ja notiks konvencionālais karš, tad redzēsim, ka pie robežām tiek pievilkti spēki - kā tas bija Ukrainas gadījumā. Tas dos laiku evakuēties tiem, kuri vēlēsies to darīt ar aviācijas palīdzību. Vēl ir variants, ka konvencionālais karš tiek uzsākts bez sauszemes spēku pievilkšanas. Bet uz Suvalku koridoru nav īpaši jāliek cerības: drīzāk atkāpšanās ceļš ir jūra, kas Latvijai vēsturiski ir bijusi - tā ir Gotlande, kas ir NATO sala pēc Zviedrijas iestāšanās šajā organizācijā.
Taču mēs neredzam neko tādu, kas tuvākajā laikā draudētu ar evakuāciju. Kas ir labi - ASV satelīti visu nepārtraukti kontrolē. Tā ir NATO informācija. Ja būs kas nopietns, pie mums kā pie sabiedrotajiem informācija atnāks ātri.
Vai mūsu Saeimas vēlēšanu laiks ar kaut ko ir riskants?
Ir, jā. Krievi var ar dronu uzšaut pa kādu mūsu vēlēšanu iecirkni. Tad cilvēki baidīsies iet uz iecirkņiem. Līdz šim krievi Latvijā iztika bez šādām mehāniskām ietekmēm uz balsošanas procesu. Kāpēc? Tāpēc, ka balsotājus varēja ietekmēt ar Krievijas TV kanāliem, tagad ir citādi. Tagad Krievijas TV kanālu te nav, bet ir vēlēšanu diena, kad var sarīkot kādu provokāciju. Cerēsim, ka nekas tāds nenotiks, jo Latvijas aizsardzības resors domā, kā pasargāt cilvēkus. Vēlēšanu dienā arī būs pastiprināta ASV aviācijas klātbūtne.
