Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Retklifs Putinam pavēstījis sliktas ziņas: Krievija virzās uz sabrukumu kā PSRS

Augusta beigās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs negaidīti apmeklēja Maskavu. Viņš devās uz turieni, lai Kremļa vadītājam paziņotu par Krievijas bēdīgo stāvokli. Par to ziņoja vācu izdevums “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, atsaucoties uz informētiem avotiem Amerikas izlūkdienestā.

Baltais nams apgalvoja, ka brauciens bija darba un rutīnas vizīte. Tomēr daudzi šai versijai īpaši neticēja. Pastāvēja vairāki pieņēmumi, kāpēc CIP direktors pirmo reizi devās uz Maskavu Krievijas Federācijas pilna mēroga kara pret Ukrainu laikā. Saskaņā ar vienu no tiem, viņš mēģināja brīdināt Kremli no uzbrukuma NATO. Tika arī teikts, ka ar Retklifa palīdzību Vašingtona mēģināja atdzīvināt sarunu procesu par kara izbeigšanu. Tomēr, pēc avotu teiktā, patiesais mērķis bija cits. Ar CIP vadītāja starpniecību Baltais nams mēģināja nodot Krievijas Federācijas diktatoram Vladimiram Putinam, ka viņa stāvoklis ir slikts un strauji pasliktinās.

"Retklifs nodeva Kremlim amerikāņu izlūkdienesta datus. Un tie ir šādi: Krievija zaudē karu. Runa ir pat ne tik daudz par fronti un Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem, kas jau sasniedz Maskavu. Militārā ziņā situācija Krievijai ir apstājusies, ekonomiskā ziņā Krievija nav gatava tikt galā ar karu. Tās ekonomika sabruks, kā tas notika ar Padomju Savienību Aukstā kara beigās. Šim vēstījumam tika pievienots skaidrojums, ka Amerikas Savienoto Valstu politika attiecībā uz Ukrainu balstās uz šiem rezultātiem, tas ir, Putinam nevajadzētu paļauties uz to, ka prezidents Tramps atteiksies atbalstīt Ukrainas vadītāju Zelenski," teikts rakstā.

Saskaņā ar avotu, Retklifs izvirzīja Putinam galveno prasību: ir pienācis laiks sēsties pie sarunu galda, pirms nav par vēlu. Saskaņā ar publikāciju, pamatojoties uz Retklifa brauciena rezultātiem, Vācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Johans Vādefūls nolēma rīkot pirmās sarunas par lielo karu ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Tomēr šī tikšanās parādīja, ka Kremlis joprojām nav apņēmies izbeigt karu. Konstruktīvas sarunas nebija, raksta “Dialog.UA”.