ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar neparastu priekšlikumu – viņš vēlas iesaistīt vairākus jauktās cīņas mākslas (MMA) pārstāvjus ASV aizsardzībā pret, kā viņš izteicies, „satracinātajiem kreisajiem”. Viņu vidū ir arī Krievijas cīkstoņi Habibs Nurmagomedovs un Islams Mahačevs, vēsta “Unian.net”.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā, kad Baltajā namā notika 2026. gada starpposma vēlēšanu rezultātu vērošanas pasākums, palika augšstāvā savā privātajā rezidencē un atteicās nokāpt pie viesiem.
Vēl pavasarī Viktors Orbāns zaudēja varu Ungārijā, bet tagad viņa vārds izskan saistībā ar vienu no ietekmīgākajiem amatiem pasaules diplomātijā. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mudinājusi bijušo Ungārijas premjeru apsvērt kandidēšanu uz ANO ģenerālsekretāra amatu, vēsta “The Wall Street Journal” (WSJ). Iecere paredzētu panākt arī Krievijas un Ķīnas atbalstu.
Bijušais ASV prezidents Baraks Obama asi kritizējis pašreizējo ASV vadītāju Donaldu Trampu, apsūdzot viņa administrāciju nekompetencē, korupcijā un nežēlībā. Obama arī salīdzinājis Trampa pārveidoto Balto namu ar vietu, kas atgādina Sadama Huseina atvērtu restorānu, raksta “The New York Times”.
Rīkojums ierobežot satelītinterneta sistēmas "Starlink" militārās versijas darbību Ukrainā tika saņemts no ASV Baltā nama, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem avotiem ASV un vienu kādā nenosauktā rietumvalstī.
Eiropā pieaugošo kara draudu dēļ regulāri rodas jautājums: kā uz to vai citu potenciālā pretinieka rīcību reaģēs NATO? Par šo jautājumu ir ne mazums spekulāciju. Vieni saka: ja Krievija mēģinās bāzties NATO valstu teritorijā, tad dabūs pretī tā, ka ilgi nesalasīs kauliņus, kamēr citi bažījas par pretējo – NATO nobīsies, sāks “atbildes saskaņošanu” un beigās atrunāsies, ka nosacītās Narvas dēļ jau nesāks trešo pasaules karu.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
ASV prezidents Donalds Tramps lūdzis ASV vēstnieci Grieķijā Kimberliju Gilfoilu atkāpties saistībā ar ziņām par iespējamo ētikas normu pārkāpšanu un korupciju, otrdien paziņoja Baltā nama preses sekretāre Keitija Zakarija.
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
Augusta beigās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs negaidīti apmeklēja Maskavu. Viņš devās uz turieni, lai Kremļa vadītājam paziņotu par Krievijas bēdīgo stāvokli. Par to ziņoja vācu izdevums “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, atsaucoties uz informētiem avotiem Amerikas izlūkdienestā.
Alīna Habba, bijusī ASV prokurores pienākumu izpildītāja Ņūdžersijā un savulaik prezidenta Trampa personīgā advokāte, ir saderinājusies ar turku miljardieri, kurš ir 13 gadus jaunāks par viņu, vēsta “New York Post”.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai nekavējoties jāatjauno telekanālu CNN un "MS NOW", kā arī tīmekļa medija "Politico" piekļuve Baltajam namam, ceturtdien nolēma ASV federālais tiesnesis.
ASV brīdinājušas, ka cīņas starp Saūda Arābiju un Irānas atbalstītajiem hutiešiem varētu strauji saasināties pēc tam, kad pirmo reizi kopš Jemenas konflikta atsākšanās tika veikts raķešu uzbrukums Rijādai.
Ceturtdien publicētā skarbajā uzraudzības iestādes ziņojumā secināts, ka bijusī darba sekretāre ASV prezidenta Donalda Trampa kabinetā, Lorija Čavesa-Deremere, vadot departamentu, esot veicinājusi "toksisku, iebiedējošu un pazemojošu" darba vidi, vēsta politiskais izdevums “The Hill”.
Trešdien publicētā garā esejā uzņēmuma “Microsoft” līdzdibinātājs aicināja aplikt ar nodokļiem mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu, stingrāk testēt sistēmas, kas varētu veicināt bioterorismu, un ierobežot noteiktu darbinieku aizstāšanu ar programmatūru. Viņa nostāja iezīmē asāku atšķirību no nozarē valdošā viedokļa, ka MI ekonomiskie ieguvumi atsvērs traucējumus, vēsta “TechSpot”.