Veikalos pārtika pēdējā laikā nekļūst dārgāka, taču ekonomiskie apstākļi liecina, ka šī tendence varētu nebūt ilgstoša. Sadārdzinās degviela, dabasgāze un elektroenerģija, pasaules tirgos turpina pieaugt vairāku pārtikas izejvielu cenas. Vai tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos Latvijas iedzīvotājiem atkal nāksies maksāt vairāk par maizi, pienu, sviestu, gaļu un citiem ikdienas produktiem?
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka septembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā bija par 4,8% zemākas nekā pirms gada. Tikmēr ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina par pretēju tendenci pasaules tirgū - pārtikas izejvielu cenu indekss gada laikā pieaudzis par 5,8%. Septembrī vien graudaugu cenu indekss palielinājās par 5,1 procentu.
Vēl izteiktākas pārmaiņas ir enerģijas tirgū. Septembrī dīzeļdegviela Latvijā maksāja vidēji 2,08 eiro litrā jeb par 39,1% vairāk nekā pirms gada. Oktobra beigās dabasgāzes cena Eiropas biržā pārsniedza 100 eiro par megavatstundu. Savukārt elektroenerģijas vidējā biržas cena Latvijā oktobrī sasniedza 112,56 eiro par megavatstundu - par 7% vairāk nekā pirms gada.
Saskaņā ar jaunākajām “Eurostat” aplēsēm eirozonā gada inflācija oktobrī sasniegusi 4%, kamēr Latvijā tā bija 3%. Tomēr izejvielu un enerģijas cenu kāpums veikalu plauktos ne vienmēr atspoguļojas uzreiz. Ražotājiem un tirgotājiem ir iepriekš noslēgti piegādes līgumi, un cenu pārmaiņas patērētāji var sajust ar vairāku mēnešu nobīdi. Ko sagaidīt Latvijas pircējiem nākotnē? “Neatkarīgā” aptaujāja nozares ekspertus, lai noskaidrotu, kādas tendences ir sagaidāmas un kuri produkti varētu sadārdzināties.
Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece, ekonomikas zinātņu doktore Ingūna Gulbe prognozē, ka tuvākā pusgada laikā pārtikas cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu atsevišķiem produktiem vēl kādu laiku varētu saglabāties cenu kritums.
I. Gulbe skaidro, ka cenu pieaugums varētu sākties jau diezgan drīz, taču to var aizkavēt Ziemassvētku atlaižu periods un tam sekojošais klusākais tirdzniecības laiks. Pētniece sagaida sadārdzinājumu praktiski visās pārtikas produktu grupās, tomēr konkrētu pieauguma apmēru procentos prognozēt neuzņemas.
Piesardzīgāks ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš norāda, ka pašlaik gandrīz visās pārtikas preču grupās vērojama cenu samazināšanās. Izņēmums ir maize un ar to saistītie produkti. Arī dārzeņi lielākoties kļuvuši lētāki, izņemot tomātus un gurķus, kuru cenas ietekmē sezonalitāte.
Vienlaikus viņš atzīst, ka uzņēmumiem vēl jāatgūst izdevumi, ko radījis iepriekšējais degvielas sadārdzinājums. Šīs izmaksas ne vienmēr tiek uzreiz iekļautas preču cenās, bet var parādīties nākamajos piegādātāju cenu piedāvājumos. Attiecīgi tad arī cenas sāktu pieaugt.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka Latvijas pārtikas cenas lielā mērā nosaka nevis vietējie, bet gan Eiropas un pasaules tirgi. Latvija ir pārāk mazs tirgus, lai vietējās ražas svārstības būtiski mainītu kopējo cenu līmeni.
Runājot par maizi, M. Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka graudu cenas pašlaik ir zemas un nav būtiski pieaugušas. Tādēļ iespējamo maizes sadārdzinājumu viņa vairāk saista ar pārstrādes uzņēmumu elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksām. Savukārt I. Gulbe uzsver, ka graudu sadārdzinājums pasaules tirgos, kaut neliels, tomēr ir. Tas var ietekmēt ne tikai miltu un maizes, bet arī putnu gaļas, olu un cūkgaļas cenas.
Izmaiņas iespējamas arī piena produktu tirgū. M. Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka piena iepirkuma cenas aptuveni astoņus mēnešus bijušas zemas, taču tuvākajā laikā tiek prognozēts to pieaugums. Tas varētu ietekmēt arī sviesta, biezpiena un citu piena produktu cenas. Viņa vērš uzmanību uz cenu veidošanos pārtikas piegādes ķēdē - laikā, kad piena iepirkuma cenas samazinājās, līdzvērtīgs cenu kritums veikalu plauktos neesot bijis redzams.
Savukārt augļu un dārzeņu cenas, pēc viņas novērojumiem, jau nedaudz pieaugušas. Tās varētu turpināt ietekmēt dārgā degviela un produkcijas uzglabāšanas izmaksas ziemā.
Tālākā perspektīvā riski ir nopietnāki. Gan Latvijā, gan visā Eiropā.
Lauksaimniekiem papildu problēmas radījuši šā gada nelabvēlīgie laikapstākļi. M. Dzelzkalēja-Burmistre stāsta, ka siena un lopbarības sagatavošana kopumā izdevusies salīdzinoši veiksmīgi, taču daudz sarežģītāka situācija izveidojusies ar ziemāju sēju. Atsevišķos reģionos apsēti tikai 50-60% no plānotajām platībām. Pavasarī šajās platībās būs jāaudzē vasarāji, kuru ražība parasti ir zemāka. Tādējādi nākamā gada graudu kopraža varētu samazināties. Tas gan vairāk attiecas uz Latviju un konkrēti graudaugiem un rapsi, kas ir visbiežāk audzētās kultūras pie mums.
Nopietnākas bažas saistītas ar minerālmēslu cenām un pieejamību visā Eiropā. M. Dzelzkalēja-Burmistre pieļauj, ka pavasarī Eiropā varētu pat rasties mēslojuma trūkums. Ja zemnieki augsto cenu dēļ samazinās mēslojuma devas, tas varētu negatīvi ietekmēt nākamo ražu.
Gan M. Dzelzkalēja-Burmistre, gan I. Gulbe kritiski vērtē Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānismu jeb CBAM, kas kopš 2026. gada sākuma attiecas arī uz noteiktu minerālmēslu importu. Tā mērķis ir panākt, lai importēto preču cenā tiktu ņemtas vērā to ražošanā radītās oglekļa emisijas. M. Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka jaunais regulējums ievērojami sadārdzina minerālmēslus un Eiropas likumdevējiem to nāksies pārskatīt.
I. Gulbe arī norāda uz vēl kādu sarežģījumu. Latvijas zemnieku pamatprodukcija - graudi un rapsis - tiek tirgota pasaules tirgū, kur cenas nosaka birža. Tādēļ vietējais ražotājs nevar vienkārši paaugstināt pārdošanas cenu, lai kompensētu dārgākus minerālmēslus.
Viens no faktoriem, kas varētu ierobežot pārtikas sadārdzināšanos, ir konkurence. Gan I. Gulbe, gan H. Danusēvičs šajā kontekstā piemin Eiropas Savienības un Dienvidamerikas valstu bloka “Mercosur” tirdzniecības vienošanos, kuras pagaidu piemērošana sākās šā gada 1. maijā.
Abu ekspertu vērtējumā Dienvidamerikas produkcijas konkurence var kavēt cenu pieaugumu Eiropas tirgū. Tomēr I. Gulbe norāda, ka situācija atšķirīgi vērtējama no pircēja un vietējā ražotāja skatpunkta. Pircējiem zemākas cenas ir ieguvums, bet Latvijas ražotājiem, kuri strādā ar citādām izmaksām un ražošanas nosacījumiem, konkurēt kļūst sarežģītāk.
Cenas ierobežo arī iedzīvotāju pirktspēja. I. Gulbe uzskata, ka pirkumu apjoma samazināšanās neļaus tirgotājiem un ražotājiem neierobežoti paaugstināt cenas.
Savukārt H. Danusēvičs pozitīvi vērtē Latvijā ieviesto samazināto 12% PVN likmi maizei, pienam, olām un mājputnu gaļai. Viņaprāt, šāda pieeja būtu paplašināma arī uz citiem veselīgiem un Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem.
Kopumā ekspertu vērtējumi liecina, ka visu pārtikas produktu sadārdzinājums ir ļoti ticams. Izmaksu pieaugums ražotājiem rada tam nepieciešamos priekšnosacījumus
“Negribas cilvēkus satraukt, bet vieglāk nepaliks,” rezumē I. Gulbe. Vienlaikus viņa uzsver, ka tehnoloģiju attīstība un jauni risinājumi spēj daļēji kompensēt nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļus. Tādēļ katastrofu viņa neprognozē, taču arī lielam optimismam pamatu nesaskata.
