Andis Beitāns / Autori

Kā investoru izvēles ietekmē robežas tuvums un dronu incidenti; ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji; kā tikt pie mājokļa Latgalē; kas piesaista vai atgrūž potenciālos investorus Latgales reģionam – šie un citi jautājumi tika analizēti Krāslavā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā būvniecības nozares konferencē “Regulējums – Finansējums – Ilgtspēja”.

Ekonomikas ministrija (EM) būvniecības nozares konferencē Krāslavā prezentēja paveikto administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē. Mērķis ir samazināt birokrātiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un vairāk uzticēties uzņēmēju profesionālajai atbildībai. Ministrija prognozē, ka iecerētās izmaiņas būvniecības ieceru saskaņošanu varētu saīsināt par aptuveni trim mēnešiem.

Neraugoties uz to, ka pasaules bagāto valstu klubiņš – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) – paģēr Latvijai celt nodokļus, mūsu politiķi, vismaz pagaidām, šādu mūsu ekonomiku nonāvējošu un valsti no cilvēkiem iztukšojošu politiku piekopt nav gatavi.

Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.

2026. gada 1. jūlijā spēkā stāsies apjomīgi Eiropas Savienības jaunie noteikumi pirkumiem ārpus Eiropas Savienības. Par katru atšķirīgu lietu pirkumu grozā būs jāmaksā fiksēts trīs eiro muitas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē skaidroja, kā jaunā kārtība mainīs iepirkšanos un kāpēc dažas pakas pēkšņi maksās dārgāk.

Eiropas Savienības iecerētais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var būtiski sadārdzināt minerālmēslus un radīt jaunus riskus Latvijas lauksaimniecībai, brīdina nozares pārstāvji. Lauksaimnieki norāda, ka papildu izmaksas var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma, kamēr vairākas Eiropas Savienības valstis jau iebilst pret stingrāku emisiju politiku un brīdina par konkurētspējas pasliktināšanos.

Ekonomikas ministrija (EM) virza ieceri būtiski mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, tostarp atsakoties no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātiem.

Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis devis rīkojumu nekavējoties īstenot pārmaiņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību stiprināt uzņēmuma caurspīdīgumu, atbildību un efektivitāti. V. Valainis pieprasījis izvērtēt līdzšinējos lēmumus un ieviest tūlītējus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldības kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticību.

Latvija var un tai vajag kandidēt uz augstākajiem amatiem Eiropas Centrālajā bankā (ECB), kur drīzumā atbrīvosies trīs augstāko vadītāju vakances. Latvijas Bankas prezidents sarunā ar nra.lv apstiprina gatavību uz tām kandidēt, taču atgādina, ka veiksmi nodrošinās aktīva Latvijas pozīcijas koordinācija ar citām ES dalībvalstīm.

Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.

Enerģētikas nozarē arvien biežāk runā ne tikai par jauniem projektiem un tehnoloģijām, bet arī par cilvēkiem, kas tos spēj īstenot.

Ja nebūtu Talsu uzņēmējas un politiķes Ievas Krēķes, mēs tā arī neuzzinātu, kādēļ partijas “Progresīvie” mājaslapā tik daudz uzmanības veltīts tā dēvētajam kokrūpnieku skandālam, par kuru šobrīd Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess.

Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.

Tīkla balansēšana nodrošina, ka jebkurā brīdī saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums ir vienāds. Sistēmā, kur plaši tiek izmantota saules un vēja enerģija, šis uzdevums kļūst sarežģītāks, jo šo avotu ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem – saule nespīd naktī, bet vējš var būt gan stiprs, gan pēkšņi norimt.

Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.

Atomenerģija bieži tiek vērtēta pretrunīgi, taču no klimata viedokļa tā ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem. Tā spēj nodrošināt lielu, stabilu elektroenerģijas apjomu neatkarīgi no laikapstākļiem. Galvenie izaicinājumi gan saistīti ar augstām būvniecības izmaksām un sabiedrības drošības bažām.

Vakara stundās ieejot Viļņas vecpilsētā, aina gandrīz vienmēr ir vienāda – pilni krogi, skaļas sarunas, cilvēki stāv kājās pie bāriem un gaida brīvu galdiņu. Tikmēr Vecrīgā, īpaši darba dienu vakaros, aina bieži ir pieklusinātāka. Daļa krogu ir pustukši vai aizņemti tikai daļēji. Šī atšķirība nav tikai sajūtu līmenī. To lielā mērā veido un ietekmē arī cenas.

Rēķinot caurmērā saražoto enerģiju - viens vēja ģenerators var aizstāj vairāk nekā 10 hektāru platību ar saules paneļiem. Nevar aizmirst, ka saules parku būvniecībai nereti tiek izmantota lauksaimniecībai derīga zeme. Piemēram, vienā hektārā zemes var izaudzēt līdz 7 - 8 tonnām labības gadā.

Kāpēc elektrība dienas vidū bieži ir lētāka, bet vakarā – dārgāka? Ivars Zariņš skaidro, kā saules paneļu straujā izplatība ir mainījusi elektroenerģijas cenu loģiku un ko tas nozīmē ikdienas patērētājiem. Viņš arī dalās ar praktiskiem padomiem, kā gudrāk plānot savu elektrības patēriņu un ietaupīt.

Enerģētikas nozarē Latvijā izveidojusies šķietami paradoksāla situācija – saulainākajās stundās, kad saules paneļi saražo visvairāk elektroenerģijas, tās cena mēdz būt viszemākā, savukārt vakaros, kad pieprasījums pieaug un cilvēki atgriežas mājās, elektrība kļūst dārgāka. Ivars Zariņš intervijā skaidro, kāpēc ar saules paneļu uzstādīšanu vien nepietiek un kāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par enerģijas uzkrāšanu un gudru patēriņa plānošanu. Viņš norāda, ka atsevišķos brīžos Latvijā jau šobrīd tiek saražots vairāk saules elektroenerģijas, nekā nepieciešams, kas liek domāt par sistēmas balansēšanu nākotnē.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, veidojas arvien pamanāmāka spriedze minerālmēslu tirgū. Tieši šī niša lauksaimniecības nozarē tuvākajos mēnešos var kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteiks pārtikas cenu dinamiku Eiropā un arī Latvijā. Karadarbība Persijas līča reģionā jau sāk traucēt globālās piegādes ķēdes, un tās sekas arvien skaidrāk izjūt arī Eiropa.