No 9. novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt projektu pieteikumus lauksaimniecības investīciju atbalsta programmās, kurās kopumā pieejami 59,7 miljoni eiro. Finansējums paredzēts saimniecību modernizācijai, tehnikas un iekārtu iegādei, ražošanas ēku būvniecībai, klimata pārmaiņu mazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Uz atbalstu var pretendēt dažādu nozaru lauksaimnieki, tostarp graudkopji, lopkopji un dārzeņu audzētāji. Tomēr finansējuma saņemšanai būs jāizpilda virkne prasību, bet konkurencē par līdzekļiem priekšrocības būs noteiktiem saimniecību veidiem un projektiem.
Veikalos pārtika pēdējā laikā nekļūst dārgāka, taču ekonomiskie apstākļi liecina, ka šī tendence varētu nebūt ilgstoša. Sadārdzinās degviela, dabasgāze un elektroenerģija, pasaules tirgos turpina pieaugt vairāku pārtikas izejvielu cenas. Vai tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos Latvijas iedzīvotājiem atkal nāksies maksāt vairāk par maizi, pienu, sviestu, gaļu un citiem ikdienas produktiem?
Mūsu sabiedrība tikai iegūtu, ja bērni un jaunieši pulcētos nevis vārtrūmēs vai lielveikalu pievārtēs, bet muzejos un citās kultūras iestādēs – prasīt bērniem naudu par iespēju baudīt kultūru nav nedz valstisks, nedz prāta darbs – par to “nra.lv” saruna ar 14. Saeimas deputāti, bijušo vidusskolas direktori Ilzi Verginu.
Vairāk nekā 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pieprasīja atcelt Saeimas deputātu degvielas un mājokļu īres kompensācijas. Nepilnos četros gados tām iztērēts aptuveni 1,1 miljons eiro, turklāt KNAB brīdinājis par iespējām šo sistēmu izmantot negodprātīgi. Taču nu jau aizgājusī Saeima pirms savas aiziešanas noraidīja priekšlikumu kompensācijas samazināt. Tā lēma kompensāciju regulējumu pārcelt uz citu likumu. Līdz jaunas kārtības pieņemšanai deputāti naudu turpinās saņemt pēc līdzšinējiem noteikumiem.
Vai Latvijas bērniem un jauniešiem par muzeju apmeklēšanu būtu jāmaksā? Saeimas deputāts, latviešu valodas un literatūras pedagogs Normunds Dzintars uzskata, ka noteikti nē.
Nodokļu maksātāju nauda tiek izšķiesta, rīkojot migrantiem diskotēkas, bet mūsu bērniem un jauniešiem ļaut valsts muzejus apmeklēt bez maksas tā arī nespējam. Kādēļ tā – “nra.lv” saruna ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Česlavu Batņu (“Apvienotais saraksts”).
Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošie aprēķini rāda, ka nepietiekami attīstīts autoceļu tīkls tautsaimniecībai ik gadu rada simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus. Kaimiņvalstis, izmantojot militārās mobilitātes argumentu, jau piesaistījušas Eiropas Savienības finansējumu nozīmīgu "Via Baltica" posmu izbūvei, tikmēr Latvijā projekta tempi joprojām galvenokārt atkarīgi no finansējuma un projektu gatavības. Jautājums – cik Latvijai izmaksā "Via Baltica" attīstības kavēšanās?
Pēdējo gadu laikā uz starptautiskā autoceļa “Via Baltica” Latvijā atkārtoti notikušas smagas avārijas, tostarp vairākas frontālas sadursmes ar bojāgājušajiem. Lai gan katram negadījumam ir savi tiešie cēloņi, jautājumus rada arī ceļa infrastruktūras atbilstība satiksmes apjomam – intensīvā starptautiskā kravas un vieglo automobiļu plūsma daudzviet joprojām notiek pa ceļu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Vai Latvijā ir pamats satraukumam par Dāniju pārņēmušajiem “elles kāpuriem” ozolu mizās, kuri apraud ne tikai koku, bet arī cilvēku veselību un pat dzīvību; kas notiek un var notikt ar mūsu mežiem dabas kataklizmu un mūsu pašu nepārdomātu lēmumu iespaidā – par šiem un citiem ar mūsu mežiem saistītajiem procesiem iztaujājām Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociēto profesori un vadošo pētnieci, zinātņu doktori Baibu Jansoni.
Veselības ministrija (VM) plāno līdz 300 000 eiro novirzīt valsts pētījumu programmas uzdevumam par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Vienlaikus Latvijā jau darbojas biedrības "ABCDE Open Food Data Lab" veidota pārtikas produktu datubāze, ko tās autori vairākkārt piedāvājuši izmantot ministrijai.
Eiropas pilsētu sabiedriskā transporta politikā iezīmējas kāds interesants paradokss. Kamēr vienās pilsētās tiek lepni iepirkti pilnīgi jauni tramvaji, citās tiek dota priekšroka lietotiem, bet rūpīgi atjaunotiem sastāviem vai arī esošo vagonu modernizācijai, pagarinot to kalpošanas laiku vēl par divām desmitgadēm un vairāk.
Kā investoru izvēles ietekmē robežas tuvums un dronu incidenti; ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji; kā tikt pie mājokļa Latgalē; kas piesaista vai atgrūž potenciālos investorus Latgales reģionam – šie un citi jautājumi tika analizēti Krāslavā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā būvniecības nozares konferencē “Regulējums – Finansējums – Ilgtspēja”.
Ekonomikas ministrija (EM) būvniecības nozares konferencē Krāslavā prezentēja paveikto administratīvā sloga mazināšanai būvniecības nozarē. Mērķis ir samazināt birokrātiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un vairāk uzticēties uzņēmēju profesionālajai atbildībai. Ministrija prognozē, ka iecerētās izmaiņas būvniecības ieceru saskaņošanu varētu saīsināt par aptuveni trim mēnešiem.
Neraugoties uz to, ka pasaules bagāto valstu klubiņš – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) – paģēr Latvijai celt nodokļus, mūsu politiķi, vismaz pagaidām, šādu mūsu ekonomiku nonāvējošu un valsti no cilvēkiem iztukšojošu politiku piekopt nav gatavi.
Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
2026. gada 1. jūlijā spēkā stāsies apjomīgi Eiropas Savienības jaunie noteikumi pirkumiem ārpus Eiropas Savienības. Par katru atšķirīgu lietu pirkumu grozā būs jāmaksā fiksēts trīs eiro muitas nodoklis. Valsts ieņēmumu dienests (VID) preses konferencē skaidroja, kā jaunā kārtība mainīs iepirkšanos un kāpēc dažas pakas pēkšņi maksās dārgāk.
Eiropas Savienības iecerētais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var būtiski sadārdzināt minerālmēslus un radīt jaunus riskus Latvijas lauksaimniecībai, brīdina nozares pārstāvji. Lauksaimnieki norāda, ka papildu izmaksas var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma, kamēr vairākas Eiropas Savienības valstis jau iebilst pret stingrāku emisiju politiku un brīdina par konkurētspējas pasliktināšanos.
Ekonomikas ministrija (EM) virza ieceri būtiski mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, tostarp atsakoties no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātiem.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis devis rīkojumu nekavējoties īstenot pārmaiņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldībā, uzsverot nepieciešamību stiprināt uzņēmuma caurspīdīgumu, atbildību un efektivitāti. V. Valainis pieprasījis izvērtēt līdzšinējos lēmumus un ieviest tūlītējus pasākumus, lai uzlabotu uzņēmuma pārvaldības kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticību.
Latvija var un tai vajag kandidēt uz augstākajiem amatiem Eiropas Centrālajā bankā (ECB), kur drīzumā atbrīvosies trīs augstāko vadītāju vakances. Latvijas Bankas prezidents sarunā ar nra.lv apstiprina gatavību uz tām kandidēt, taču atgādina, ka veiksmi nodrošinās aktīva Latvijas pozīcijas koordinācija ar citām ES dalībvalstīm.
Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.