Eiropā ierasta prakse, Latvijā – eksperiments: no šī gada 1. jūlija Latvijā maizei, svaigam pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai tiks piemērota samazināta 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme līdzšinējo 21% vietā. Izmaiņas ieviestas uz vienu gadu ar mērķi padarīt ikdienas pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju konkurētspēju, tomēr pārtikas nozares pārstāvji jau tagad raugās tālāk. Viņu ieskatā Latvija tikai sāk sekot pieejai, kas lielākajā daļā Eiropas valstu jau sen kļuvusi par normu.
Lēmumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam pieņēma Saeima, paredzot pēc tam izvērtēt tās ietekmi uz pārtikas cenām, patēriņu un tautsaimniecību kopumā. Vienlaikus maijā pēc ekonomikas ministrs Viktora Valaiņa (ZZS) iniciatīvas tika noslēgta vienošanās par godīgu nodokļa samazinājuma pārnesi uz galapatērētāju, lai nodrošinātu, ka PVN samazinājuma ieguvums atspoguļojas arī veikalu plauktos.
Vienošanos parakstīja vairākas nozares organizācijas, tostarp Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Šo organizāciju vadītāji pārstāv būtisku Latvijas pārtikas aprites daļu - no lauksaimniekiem un ražotājiem līdz tirgotājiem. Lai noskaidrotu, kādas pārmaiņas nozare gaida no PVN samazinājuma un kā vērtē tā iespējamo ietekmi ilgtermiņā, iztaujājām šo organizāciju pārstāvjus un uzklausījām arī ministra redzējumu.
Atbildīgs lēmums
Kā skaidroja V. Valainis, samazinātā PVN likme pienam, olām, maizei un putnu gaļai ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāli atbildīgs lēmums: “Laikā, kad daudzas ģimenes joprojām izjūt dzīves dārdzības spiedienu, valstij ir jāmeklē veidi, kā atvieglot ikdienas izdevumus par pirmās nepieciešamības precēm. Šie ir pamatprodukti gandrīz katrā mājsaimniecībā. Tāpēc ir svarīgi, lai tie būtu pieejami par saprātīgu cenu gan ģimenēm ar bērniem, gan senioriem, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Mūsu mērķis ir panākt, lai samazinātā PVN likme sniegtu reālu ieguvumu patērētājiem un stiprinātu vietējo pārtikas ražošanu.
Vienlaikus tas ir arī skaidrs atbalsta signāls Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādātājiem. Pārtikas ražošanas nozare ir viena no Latvijas ekonomikas stiprajām nozarēm, kas nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos un veido būtisku eksporta daļu. Stiprinot vietējo pieprasījumu pēc Latvijā ražotiem produktiem, mēs stiprinām arī mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Svarīgi, ka šis lēmums nav skatāms atrauti no plašāka mērķa, veidot ekonomiku, kurā ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Mēs vēlamies, lai Latvijas cilvēki vairāk izvēlētos vietējos produktus, bet Latvijas uzņēmumi spētu augt, investēt un radīt jaunas darba vietas. Samazinātais PVN ir praktisks solis, kas vienlaikus palīdz mazināt dzīves dārdzības ietekmi, atbalsta vietējo ražošanu un stiprina Latvijas ekonomiku. Šādos laikos tieši šādi mērķēti lēmumi ir nepieciešami visvairāk.”
Gaida zemākas cenas un rosina paplašināt samazinātā PVN piemērošanu.
Pārtikas nozares pārstāvji norāda, ka PVN ir patērētāja nodoklis, tādēļ tieša ietekme uz Latvijas ražotājiem un lauksaimnieku ienākumiem būs minimāla, tomēr netieši to veicinās.
“Piena ražotājiem tas nemainīs neko daudz. PVN ir patērētāja nodoklis. Šajā gadījumā tas ir būtiski - kaut arī nedaudz, bet piena cena veikala plauktā tomēr samazināsies,” norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
Līdzīgu vērtējumu pauž arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Abi norāda, ka samazinātās PVN likmes galvenais ieguvējs būs patērētājs, jo zemākas cenas ļaus iedzīvotājiem iegādāties vairāk pārtikas produktu. Vienlaikus H. Danusēvičs prognozē, ka zemākas cenas veicinās arī pieprasījuma pieaugumu.
Lai gan samazinātais PVN nav tiešs atbalsta instruments lauksaimniekiem, nozare saskata vairākus netiešus ieguvumus. Pēc M. Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, līdz šim tirgotājiem vietējās produkcijas iegādei bija nepieciešams finansēt pilnu PVN summu, savukārt importa darījumos no Eiropas Savienības šādas izmaksas neveidojās. Samazinoties PVN likmei, samazinās arī šī starpība.
“Mēs ceram, ka veikalā būs vairāk Latvijas produktu un iedzīvotāji varēs tos vairāk nopirkt. Tas ir patēriņu veicinošs pasākums,” saka M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī atgādina par iepriekšējo pieredzi ar samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, kas, pēc nozares vērtējuma, palīdzējis samazināt ēnu ekonomiku un palielināt legālo apgrozījumu.
Aptaujātajiem nozares pārstāvjiem tika vaicāts arī par to, vai samazinātā PVN likme pēc izmēģinājuma perioda beigām būtu jāsaglabā un vai nākotnē tā būtu attiecināma uz plašāku pārtikas produktu klāstu. Šajā jautājumā gan tirgotāju, gan lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizāciju viedokļi bija vienprātīgi - pašreizējais solis tiek vērtēts pozitīvi, tomēr tas esot tikai sākums.
J. Šolks norāda, ka samazināts PVN pārtikai ir ierasta prakse lielākajā daļā Eiropas valstu, tādēļ Latvijai būtu jāturpina šajā virzienā. Viņš pauž cerību, ka nākotnē samazinātā likme tiks piemērota plašākam produktu lokam, turklāt iespējams diskutēt arī par vēl zemāku PVN likmi nekā pašreiz paredzētie 12 procenti.
“Tā ir ne tikai doma, bet mūsu aicinājums. Gan ražotāju, gan lauksaimnieku aicinājums ir darīt to, ko dara visa normālā Eiropa - samazināt PVN pārtikai. Es ļoti ceru, ka šis ir starts tam, lai paplašinātu šo pieeju divos virzienos - palielinot produktu klāstu un vēl samazinot PVN likmi, jo uz 12 % - tas nav liels samazinājums. (..) Mēs kopā ar zinātniekiem un pētniekiem esam pierādījuši to, ka tiešais aprēķins, ko gadiem veikusi Finanšu ministrija, ļoti atšķiras no zinātnieku pētījuma,” norāda J. Šolks.
Arī M. Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka samazinātā likme būtu jāsaglabā arī pēc pašreiz noteiktā termiņa beigām. Viņa norāda, ka Latvija ilgstoši bijusi viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kur pārtikai piemērota pilnā PVN likme, kamēr daudzviet Eiropā samazināts PVN pārtikai jau sen ir norma. Pēc viņas teiktā, iepriekšējā pieredze ar samazināto PVN augļiem un dārzeņiem parādījusi arī pozitīvu ietekmi uz legālo apgrozījumu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents H. Danusēvičs uzskata, ka nākotnē samazinātā PVN piemērošana būtu būtiski jāpaplašina. Viņš norāda, ka pašlaik samazinātā likme attiecas tikai uz atsevišķām produktu grupām, piemēram, svaigu mājputnu gaļu, kamēr daudzi citi ikdienā patērēti produkti tajā nav iekļauti. Viņa ieskatā samazinātajai PVN likmei būtu jāattiecas uz ievērojami plašāku pārtikas produktu klāstu, īpaši tiem produktiem, kas veido veselīga uztura pamatu.
Kopumā visu aptaujāto organizāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka samazinātā PVN likme nebūtu uzskatāma par vienreizēju vai īslaicīgu risinājumu. Gluži pretēji - nozares pārstāvji to redz kā pirmo soli ceļā uz plašāku samazinātā PVN piemērošanu pārtikai, sekojot tai pieejai, kas jau ilgstoši tiek īstenota daudzās Eiropas valstīs.
Latvija seko Eiropas praksei - bijusi Finanšu ministrijas pretestība.
Visi aptaujātie nozares pārstāvji norāda, ka samazinātas PVN likmes pārtikai Eiropā nav nekas neparasts. Daudzās Eiropas Savienības valstīs tās darbojas jau gadu desmitiem, lai veicinātu pārtikas pieejamību iedzīvotājiem un atbalstītu vietējo ekonomiku.
Tomēr ceļš līdz samazinātā PVN ieviešanai Latvijā nav bijis vienkāršs. Visas aptaujātās nozares organizācijas atzīst, ka lielākā pretestība PVN samazināšanai nākusi no Finanšu ministrijas, kas tradicionāli uzsvērusi iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem.
“Diemžēl mums politikā ir tā, ka vispirms saplāno to, cik grib naudas, un tad sāk rēķināt, kā nodokļus iekasēt,” uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents H. Danusēvičs.
J. Šolks norāda, ka nozares organizācijas jau gadiem atsaucas uz pētījumiem, kas liecina par plašāku ekonomisko efektu nekā tikai tiešiem PVN ieņēmumu zaudējumiem. Viņš uzsver, ka zemāks PVN var veicināt pārtikas apriti, legālu uzņēmējdarbību un lielāku ekonomisko aktivitāti, kas daļu zaudēto ieņēmumu ļauj atgūt caur citiem nodokļiem.
Par labu šādam argumentam, pēc lauksaimnieku organizāciju vērtējuma, liecina arī iepriekšējā pieredze ar samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, kur pēc nozares aplēsēm pieauga legālais apgrozījums un samazinājās ēnu ekonomikas īpatsvars. Visas trīs aptaujātās organizācijas uzskata, ka samazinātā PVN likme būtu jāsaglabā arī pēc pašreiz noteiktā termiņa beigām, turklāt nākotnē būtu apsverama tās attiecināšana uz plašāku pārtikas produktu klāstu.
Kas notiek Eiropā?
Samazināta PVN likme pārtikai Eiropā ir plaši izplatīta prakse. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis piemēro kādu samazinātu vai pat nulles PVN likmi vismaz daļai pārtikas produktu. Vienīgais izņēmums ilgstoši bijusi Dānija, kur pārtikai tiek piemērota pilnā PVN likme. Daudzviet Eiropā pārtikai noteiktās likmes ir ievērojami zemākas nekā Latvijā - Spānijā pamata pārtikas produktiem tiek piemērota 4% likme, Francijā 5,5%, Vācijā 7%, Beļģijā 6%, savukārt Īrijā lielākajai daļai pārtikas produktu PVN vispār netiek piemērots. Arī Polijā, Itālijā, Horvātijā, Lietuvā un vairākās citās valstīs būtiskākajām pārtikas produktu grupām tiek piemērotas samazinātas likmes robežās no 4% līdz 10%.
Eiropas valstis samazinātās PVN likmes pārtikai pamato ar nepieciešamību nodrošināt pārtikas pieejamību iedzīvotājiem, mazināt dzīves dārdzības ietekmi un atbalstīt legālu ekonomisko aktivitāti. Vairākās valstīs šādas likmes darbojas jau gadu desmitiem un tiek uzskatītas par pašsaprotamu nodokļu sistēmas sastāvdaļu. Turklāt pēdējos gados, pieaugot inflācijai un pārtikas cenām, vairākas valstis ieviesušas papildu PVN atvieglojumus vai pagaidu samazinājumus, lai mazinātu spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem.
